21/07/2026
Cēsu muzeja saime izsaka visdziļāko līdzjūtību Zigrīdas Apalas ģimenei, tuviniekiem un kolēģiem, viņu mūžībā pavadot.
Zigrīdas Apalas devums Latvijas vēsturei un Cēsīm ir neatsverams, un viņas piemiņa paliks dzīva mūsu darbos un sirdīs. 🕊️
In Memoriam: Dr. hist. h.c. Zigrīda Apala (1936–2026)
Zigrīda Apala (dzimusi Mieriņa, 1936. gada 2. oktobrī) bija viena no spilgtākajām un ražīgākajām Latvijas arheoloģēm, kura visu savu darba mūžu veltīja mūsu zemes senvēstures un kultūras mantojuma izpētei, saglabāšanai un popularizēšanai.
Savu profesionālo ceļu viņa sāka 1958. gadā LPSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūtā. Ilgus gadus Zigrīdas darbavieta bija LVI Senlietu konservācijas un restaurācijas laboratorija, kurā tika apstrādāts izrakumos iegūtais materiāls - vispirms kā laborante, vēlāk tās vadītāja (1972–2004).
Piedaloties ekspedīcijās Daugavas baseinā - Ķenteskalnā, Oliņkalnā, Mūkukalnā un Altenē -, viņa apguva un pilnveidoja arheoloģisko izrakumu metodiku. Šajās ekspedīcijās aizsākās arī viņas mūža un darba savienība ar arheologu Jāni Apalu.
Lielākais Z. Apalas mūža veikums saistīts ar Cēsu viduslaiku pils izpēti. No 1974. gada viņa uzņēmās pils arheoloģisko izrakumu vadību, veltot tam vairāk nekā 30 sezonu. Viņas vadībā pils kompleksā tika iegūts un apstrādāts milzīgs senlietu un monētu klāsts (vairāk nekā 10 000 vienību), kas būtiski paplašināja un precizēja zināšanas par Cēsu pils attīstību un ikdienas dzīvi. Z. Apala bijusi vadītāja izrakumiem arī citviet Cēsu vecpilsētā - pavisam 15 objektos (Līvu laukumā, Sv. Jāņa baznīcas kapsētā u. c.), kā arī Cēsu Riekstu kalnā. Tāpat viņa vadījusi izrakumus Leimaņu Augstajos kapos, Baukalna kapsētā, Drabešu Uplantu, Drabešu Liepiņu un Ģūģeru kapulaukā.
Z. Apalas publicēto zinātnisko un populārzinātnisko rakstu skaits Latvijas un ārvalstu izdevumos ir ap 200. Zīmīgi, ka publikācijās analizēti unikāli, citos pieminekļos reti sastopami vai pat nebijuši atradumi. Z. Apala iekārtojusi vairākas arheoloģiskā materiāla izstādes gan Cēsu izstāžu namā, gan starptautiska mēroga (Nirnbergā, Stokholmā). Kopā ar dzīvesbiedru Jāni Apalu viņa darbojusies ES projektā “Dzīvā arheoloģija” (liveARCH, 2006 - 2009).
Par izcilo ieguldījumu Livonijas ordeņa Cēsu pils arheoloģiskajā izpētē 2004. gadā viņa tika pagodināta ar Kultūras mantojuma Gada balvu 2004, kā arī Cēsu pilsētas balvu “Cēsniece 2005”. 2006. gadā Z. Apalai piešķīra Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora zinātnisko grādu (Dr. hist. h.c.) un Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju Kultūras mantojuma nozarē. 2011. gadā arheoloģe saņēma akadēmiķa Andra Caunes sastādīto rakstu krājumu “Regina in castro Wenda: veltījums Cēsu ordeņpils pētniecei Dr. hist. h.c. Zigrīdai Apalai 75 gadu dzīves jubilejā”. Tas ir pagodinājums, kādu izpelnās tikai ievērojamākie vēsturnieki. Nozīmīgāko sava darba novērtējumu Zigrīda Apala saņēma 2012. gadā - par nopelniem Latvijas labā viņa tika iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.
Zigrīda Apala vienmēr sevi uzskatījusi par piederīgu Cēsu muzejam.
Vivat regina in castro Wenda!
