15/05/2026
Šonedēļ norit plānotie kanalizācijas cauruļu nomaiņas darbi Cesvaines pils pagalmā. Tas rosina iepazīstināt ar to, kā pils iemītnieki laika gaitā ir tikuši galā ar notekūdeņu novadīšanu.
19.gadsimta beigās, kad tiek būvēta Cesvaines pils, tajā tiek ievilkts ūdensvads. Sākumā ar trieci no avota. Vēlāk, pēc 1910.gada, ir tapis ar tvaika iekārtas palīdzību darbināms sūknis. Savukārt 1922.gada dokumentos, kad pili oficiāli nodod skolai, izlasāms, ka tai tiek “pumpmājiņa ar tvaika pumpi” un “300 spaiņu” tilpuma dzelzs rezervuāru skolas bēniņos. Par notekūdeņiem nevienā no vēstures avotiem nav minēts, tomēr ir skaidrs, ka kanalizācijas ūdeņi bija un kaut kur tika novadīti.
1931.gadā Latvijas Ārstu žurnālā K. Barona rakstā “Par kanalizācijas iekārtu Latvijā un kanalizācijas iekārtas principiem” starp citām skolām minēta arī Cesvaine: “Cesvaines pilī atejas vietā var nokļūt pa ēdamai istabai blakus esošās istabas logu. Pati ateja pieslieta abiem stāviem pie ārējās sienas un sanaglota no šķirbainiem dēliem. Līdztekus man jāsaka, ka guļamās telpas bērniem ierīkotas bēniņos, kur pat vidus koridoram nav segtu griestu. Tātad eja uz ateju un vannas istaba ziemā pilnīgi auksta, kādēļ nav brīnums, ka Cesvaines pilī skolas bērni bieži slimo.”
1950.gados parādās ziņas, ka Cesvaines parkā tiek piesārņota tam cauri tekošā Sulas upīte. Kā lielākais piesārņotājs tiek minēta Cesvaines sviesta un siera rūpnīca, kam nav pietiekamas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas. Cita starpā tiek pieminēts, ka arī Cesvaines vidusskolas notekūdeņi nonāk Sulas upes gravā. Tiek spriests par to, ka būtu nepieciešama centrālā kanalizācija Cesvaines ciematā.
Tomēr vēl 1969.gada augustā pēc Madonas rajona deputātu izbraukuma sesijas rajona laikrakstā “Stars” tiek apspriesti vides aizsardzības jautājumi. Runā par Cesvaines ciematu, arī parku un dīķiem. Kā drauds apkārtējai videi tiek minēts fakts, ka Cesvaines ciematā nav sakārtota kanalizācija – notekūdeņi no apkārtējām ēkām (tostarp arī skolas) nonāk parka dīķos un tālāk Sulas upītē.
Humora laikraksts “Dadzis” 1971.gadā jautājumu sadaļā vaicā par to, kāda saistība Cesvaines parkam ar Cesvaines pienotavu. Atbilde ir: visi tās notekūdeņi satek parkā. Nākamajā “Dadža” numurā Madonas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs atbild, ka 1972. gadā tikšot pabeigta ciemata kanalizācijas sistēmas būve un tad šis jautājums būšot atrisināts.
No 1971.-1973. gadam laikrakstos “Stars” un “Padomju Jaunatne” atrodamas ziņas par kanalizācijas būvju darbiem Cesvainē. 1972. gada vasarā pie Cesvaines sviesta un siera rūpnīcas attīrīšanas ietaišu un ūdenstorņa būvniecības strādā Rīgas celtniecības tehnikuma audzēkņi. Jau pāris gadus vēlāk tiek celta trauksme, ka šīs ietaises neapmierina visas vajadzības. Tajās papildus vēl tiek novadīti ciemata notekūdeņi, līdz ar to attīrīšanas ietaises ir pārslogotas. Tobrīd arī Sulas upē joprojām nonāk daļa kopējās Cesvaines kanalizācijas un piesārņo apkārtējo dabu.
1984.gadā notikusi Cesvaines dīķu tīrīšana un sakopšana pie pils. Nākamajā gadā Cesvaines vidusskolas kanalizācijas ūdeņus beidzot novada kopējā ciemata kanalizācijas tīklā. Tapusi arī projekta dokumentācija vidusskolas internāta ēkas pievienošanai.
2001. gadā izrok arī jaunu ūdensvada tranšeju uz Cesvaines vidusskolu. Vēlāk, jau pils atjaunošanas darbos pēc ugunsgrēka, ir ierakta arī lietus ūdens kanalizācija. Vidusskolas laikā pagalmā ieraktās kanalizācijas caurules tobrīd joprojām kalpoja kā iepriekš, tāpēc tās netika mainītas līdz 2026. gadam.
Pirms mēneša caurulē izveidojās nosprostojums. Apsekojot tās iekšpusi ar kameras aci, ir redzams, ka caurules vietām ir iebrukušas un vairs nefunkcionē, tādēļ tās nepieciešams mainīt. Ļoti ceram, ka darbi tiks paveikti ātri, un visi – gan viesi, gan savējie – varēs priecāties par Cesvaines pils skaistumu un saudzīgu attieksmi pret vidi!
Rakstā izmantota Cesvaines pils krājumā un periodikā atrodamā informācija.
