24/08/2026
✈️Kāpēc Liepājas lidosta būtu jāpārņem valstij?
Liepājas lidosta ir mūsu pilsētas neizmantotais potenciāls, un šobrīd jaunajā valdībā ceram panākt tai jaunu pārvaldības modeli un skaidrāku attīstības virzienu – ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi, būtu loģiski, ja valsts pārvaldītu visas lidostas, jo tā nav pašvaldībai raksturīga funkcija. Vienlaikus tas ļautu būtiski atslogot Liepājas pašvaldības budžetu, veidojot vairāk nekā 1 miljonu eiro brīvos līdzekļus, ko tālāk novirzīt pedagogu atalgojumam, civilajai aizsardzībai, ielu asfaltēšanas programmai vai citām Liepājas pašvaldības vajadzībām. Raugoties no šādām pozīcijām, precīzs ir apgalvojums, ka lidosta var būt atslēga Liepājas ekonomiskajai attīstībai gan tieši, gan pastarpināti.
📍PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA
Liepājas lidosta ir viena no tikai divām Latvijas lidostām (līdzās lidostai Rīgai), kas ir sertificēta komerciālu pasažieru pārvadājumu apkalpošanai, savukārt Ventspils lidlauks joprojām darbojas tikai kā vispārējās aviācijas objekts bez tiesībām apkalpot komercreisus. Šī atšķirība nav formalitāte, jo tā nozīmē pavisam citu izmaksu, atbildības un attīstības potenciāla līmeni - skrejceļš, sertifikācija, ugunsdzēsības un glābšanas tehnika, angāri un citas prasības.
Liepājas lidostu pārvalda SIA "Aviosabiedrība Liepāja", kas pilnībā pieder Liepājas valstspilsētas pašvaldībai. Pēc apjomīgas rekonstrukcijas, kas noslēdzās 2016.–2017. gadā (ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu), lidosta ieguva sertifikātu regulāru komercreisu apkalpošanai un vairākus gadus nodrošināja iekšzemes maršrutu Rīga–Liepāja, kā arī neregulārus reisus uz Skandināviju un Vāciju.
Lai gan lidosta pilda funkcijas, kas ir svarīgas visai valstij tā ir iekļauta valsts drošības plānos, nodrošina meklēšanas un glābšanas operāciju atbalstu, medicīnisko gaisa transportu un civilmilitārās sadarbības infrastruktūru , tās uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī reisu attīstības finansējums lielā mērā gulstas uz pašvaldības pleciem. Lidostas vadība pati atzinusi, ka šāds finansēšanas modelis ir nesamērīgs: pašvaldība nes slogu par funkciju, kas pēc būtības kalpo valsts, nevis tikai pilsētas interesēm.
Kāpēc “AirBaltic” reisu atgriešanās ir mazticama?
Pēdējos sešus gadus sākuma lidostā nav regulāru pasažieru reisu. "AirBaltic" nav slēpusi, ka pašreizējā aviācijas nozares krīze un degvielas cenas šobrīd neļauj domāt par regulāro reisu atjaunošanu bez ārēja atbalsta. “AirBaltic” reisi uz Liepāju nav rentabli, un, visticamāk, “AirBaltic” lidmašīnu ietilpība arī nebūtu piemērota nedz reālajam pasažieru pieprasījumam, nedz lidostas infrastruktūrai.
Saprātīgākais risinājums būtu raudzīties Somijas pieredzē par mazāku lidaparātu iegādi iekšzemes reisiem, tomēr ņemot vērā “AirBaltic” finansiālo situāciju, kā arī cita veida lidaparātu iegādi, ar to saistīto sertifikāciju, apmācību, remonta un uzturēšanas izmaiņu apjomu, šāds lēmums būtu maz ticams, lai kā mēs, liepājnieki, to gribētu. Vienlaikus, jāatzīst, ka, ja reiz valsts finansiālais atbalsts “AirBaltic” ir tieši savienojamības uzlabošanai un darbības nodrošināšanai Latvijas nodokļu maksātāju labā, tad būtu tikai loģiski, ka nacionālā aviokompānija lidotu uz Liepāju, nevis uz tiešo konkurenti Palangu, turp vedot tūristus, investorus, un reklamējot to kā galamērķi.
Reālistiski raugoties, "airBaltic" regulāro pasažieru satiksmi uz Liepāju šobrīd visdrīzāk neatjaunos - nozares krīze, augstās degvielas cenas un salīdzinoši nelielais pasažieru plūsmas apjoms to pagaidām neattaisno komerciāli. Tomēr, ja tuvākā nākotnē “AirBaltic” no pašreizējās finansiālās situācijas izkļūs, tad būtu tikai saprātīgi šādu uzdevumu par Liepājas reisiem iekļaut arī valsts pasūtījumā jeb akcionāra gaidu vēstulē, kas formulē “AirBaltic” mērķus un uzdevumus.
📍VAJAG VISIEM, BET JĀUZTUR LIEPĀJAI?
Lidostas darbību uztur galvenokārt divi pīlāri: čarterreisi un privātā aviācija, kā arī "airBaltic" Pilotu akadēmija. Valsts piedalās finansējumā, taču salīdzinoši nelielā apmērā un pa daļām - piemēram, Satiksmes ministrija ik gadu piešķir aviācijas drošības un reaģēšanas spēju stiprināšanas naudu (2026. gadā tie bija 20 000 eiro telts un servera iegādei kiberdrošības uzlabošanai), savukārt Aizsardzības ministrija atbilstoši trīspusējam līgumam ar pašvaldību un lidostu piešķir līdzfinansējumu (2025. un 2026. gadā ap 100 000 eiro gadā) militāro un civilmilitāro funkciju izmaksu segšanai - meklēšanas un glābšanas atbalstam, medicīniskajiem lidojumiem, humānās palīdzības loģistikai un pilotu apmācības lidojumiem. Tas ir atbalsts pa gabaliņam, nevis sistēmisks risinājums infrastruktūrai, kas valstij ir stratēģiski nepieciešama.
Ne mazāk būtisks ir lidostas militārais un civilmilitārais pielietojums. Liepāja, tāpat kā Ventspils un Palanga Lietuvā, atrodas visvairāk uz rietumiem Baltijas valstīs esošo lidlauku vidū - tas padara tos vieglāk sasniedzamus NATO spēkiem un stratēģiski nozīmīgus reģiona drošībai. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Liepājas lidlauks kalpo kā rezerves aviācijas atbalsta punkts līdzās Ventspilij, ļaujot būtiski samazināt reaģēšanas laiku, veicot cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā Latvijas rietumu piekrastē. Lidostā regulāri notiek arī Zemessardzes un NATO sabiedroto kopmācības, un tā snieguši atbalstu, piemēram, Lielbritānijas militāro spēku mācībām. Tieši tāpēc Aizsardzības ministrija, nevis tikai Satiksmes ministrija, ir tā, kas pēdējos gados aktīvi iegulda lidostas darbības nodrošināšanā - tas ir viņiem stratēģiski svarīgs objekts neatkarīgi no tā, vai lidostā lido regulārie pasažieru reisi.
📍KAS TĀLĀK?
Šobrīd jaunajā valdībā šis jautājums ir aktualizēts un tiks vērtēta turpmākais pārvaldības modelis. Nacionālā apvienība uzskata, ka pareizākais veids būtu sekot kaimiņvalstu piemēram un lidostu pārņemt valsts pārvaldībā un valsts budžeta bilancē. Valdībā ir izveidota darba grupa, kurā piedalās arī Liepājas pārstāvji, tāpēc ticu, ka kopīgiem spēkiem var izdoties sasniegt rezultātu, kas ļautu valstij straujāk pilnveidot lidostu, Liepājai dot finansiālu iespēju sakārtot citus jautājumus.
Tāpat jāturpina darbs ar investoru piesaisti, jo ārvalstu investori ir vairākkārt izrādījuši interesi par dažāda veida investīcijām lidostas teritorijā, tomēr līdz šim trūkusi skaidrība par lidostas nākotni, kā arī finansiāla rocība nodrošināt līdzfinansējumu un infrastruktūras pielāgošanas atbalstu uzņēmēju ienākšanai – šeit pamatā pārmetumi valstij, ne lidostai vai pašvaldībai, kuriem šādu brīvu līdzekļu objektīvi nav. Jauns pārvaldības modelis un valsts atbildība to risinātu.
Septembrī esmu sasaucis arī Saeimas Eksporta un konkurētspējas apakškomisiju, kur vērtēsim progresu šajā jautājumā – darīsim visu, lai Liepāja iegūtu, ja ne reisus, tad vismaz lidostas pārvaldības efektivizēšanu un atbrīvosim pašvaldības budžetā ik gadu ap 1 miljonu eiro Liepājas pilsētas attīstībai.
Foto: Ē.Eriksons
