26/02/2026
Vieglas smiltis Uldim Bluķim. Uldis ne tikai palīdzēja nostiprināt pirmās Latvijas misijas darbu Apvienoto Nāciju Organizācijā, bet līdz mūža galam aktīvi iesaistījās politiskā darbā.
Viņš arī piedalījās diskusijās ar Progresīvie Ārpolitikas darba grupu, allaž tālredzīgi atgādinot par nepieciešamību strādāt mieram un dekolonizācijai, tajā skaitā palestīniešiem, ķā arī kurdiem un tibetiešiem, kuriem vēl nav sava valsts.
Mūsdienās tāds jēdziens kā "strādāt mieram" gandrīz vai kļuvis politiski nekorekts, kad raugāmies uz Putina, Trampa un Sjī ekspansionisma politiku. Mēs aizmirstam, ka tiekšanās pēc miera bija stūrakmens tam, lai radītu starptautiskas pēckara organizācijas (arī ES un aizsardzības aliansi NATO).
Uldis atgādināja, ka pat tādos apstākļos, kur priekšroku dodam bruņošanai, kā šodien, ir arī jāgatavojās radīt apstākļus mieram.
Mūsdienās ar kodolieroču kontroles līgumu spēkā zaudēšanu, ar mākslīgā intelekta pieaugumu ieroču sistēmu darbībā, ar komunikācijas neesamību ar pretiniekiem, rodas labvēlīgi apstakļi pārpratumiem un konflikta uzliesmojumiem. Arī kodolieroču izmantošanai.
Vēl rudenī ar Uldi Rīgā pārrunājām, ka, līdz ar uzsvaru uz atturēšanās politiku, jāprioritizē starptautisko likumu kārtības atjaunošanu, un jāplāno ilgtermiņa starptautiskā sadarbība mieram (un drošībai). Mēs atskatījāmies uz "Baltijas brīvības un miera kuģa" akcijas atbalstu 38 baltiešu padomju laika aicinājumam pievienot Baltijas republikas Baltijas jūras reģiona kodolieroču brīvai zonai (NFWZ).
Šodien, konflikta gadijumā, kodolieroči atrodas 70 km. no mūsu robežas Kaļiņingradā. Hipersonisko bumbvedēju laikmetā kodolbrīva ieroču zonai zūd daļa no savas jēgas. Paliek jēga runāt ar agresīvām valstīm, lai mazinātu iespēju neprognozējamai rīcībai un pārpratumiem.
Seko dažas manas EN piezīmes no novembra intervijas Sidnejas Universitātē, kur pirmais jautājums bija atskats uz 1985.g. "Baltic Peace and Freedom Cruise".
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.02.2026-muziba-devies-zinatnieks-bijusais-diplomats-uldis-blukis.a636522/
A key part of our plea for a just peace was our support for the 38 Baltic dissident petition supporting the Soviet proposal for a Nordic Nuclear weapons free-zone. Since the Orwellian phrase "The Baltic Sea, Sea of Peace" was standard propaganda for the USSR, these dissidents proposed to extend the NFWZ to the entire Baltic sea and to include the Soviet Baltic republics. For this heresy, some of the signees were arrested.
As we know from the Pacific NFWZ and from hypersonic delivery vehicles today, any nuclear-free zone is largely symbolic, but it's the process of preparing for peace that matters. If we look at this from Robert Jervis's perspective on misperception in international politics along with the threat of AI involvement in the nuclear decision-making process, we can begin to believe that human to human negotiations - even failed negotiations - can be a stopgap to confrontation. They can reduce mistakes of misperception - they can mitigate the fog of war - and the banal cliche "While diplomats speak, the cannons are silent" has a semblance of truth to it.
The Kellogg Briand- Pact of 1928 reminded: "If you want peace prepare for peace." Today, correctly, we hear an incessant call to prepare for war, but there is a distressing lack of planning to resurrect international structures for peace.
Our Defence minister Sprūds is fond of saying deterrence works. But from a practical perspective, that may be true only for a few superpowers. Whether or not deterrence really does work for mid-level powers and small states is a question that cannot be answered in truth. It's tautological inasmuch as it cannot be disproved.
Deterrence will work until one day it doesn't work. And then we can reflect on whether or not we have done everything necessary to work for peace.
Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ziņu portāls. Video un audio materiāli. Kvalitatīvas un pārbaudītas informācijas avots internetā.
