08/06/2026
Trīs pasaules
📜Īss stāsts par mūsu novadnieka siguldieša Nikolaja Ertnera (1895–1932) dzīvi. Viņa lielākā vēlēšanās un aicinājums bija gleznot, taču liktenis bija lēmis, ka jaunība un studiju gadi iekrita Pirmā pasaules kara laikā (1914–1918). Karš ienesa negribētas izmaiņas nākotnes plānos un sadalīja šajā saulē atvēlēto Nikolaja laiku trīs dažādos posmos. Tas atspoguļojas arī Nikolaja kā personības raksturojumā. Viņš paspēja būt gan mākslinieks, gan kareivis, gan aktīvs Siguldas pilsētas kultūras darbinieks.
📜Ertneru dzimta. Ertneri pieder pie siguldiešu senākajām un kuplākajām dzimtām. 1826. gadā Ertneru uzvārdu saņēma piecpadsmit Siguldas privātmuižas zemnieki. Vienādus uzvārdus parasti deva pie vienas dzimtas piederīgajiem. Uzvārdu došanas laikā reģistrētas vairākas Ertneru ģimenes, kas dzīvojušas četrās sētās – Matiņos, Ķikšās, Jaunpeltēs un Veckošās. Jāatzīmē, ka divās pēdējās mājās Ertneri bija iecelti par saimniekiem.
📜Pēc pašu Ertneru atmiņām senākā dzimtas liecība esot liels 18. gadsimta sākuma čuguna krusts Siguldas kapos. Uz tā bijis rakstīts, ka šeit apbedīti Jānis un Mārtiņš Ertneri.
📜Ertneru dzimtai piederīgie “Spriguļi” ģimenes rīcībā visticamāk nonāca muižas māju izpirkšanas laikā 1867. gadā. Tur Mārča un Trīnes ģimenē 1853. gadā dzimis Nikolaja tēvs Mārtiņš un 1895. gadā arī pats Nikolajs.
📜Suntaži – Sigulda – Rīga. Nikolajs dzimis Siguldā, taču bērnības laiku pavadīja Suntažos skaistā Pečoru ezera krastā, kur viņa ģimene dzīvoja “Ezerēnu” mājā. Nevaru pilnīgi droši apgalvot, taču šķiet, ka šī vieta atstājusi uz Ertneru bērniem spilgtu iespaidu. Jau krietni vēlāk Nikolaja brālis pazīstamais “Siguldas Ziņu” (1925–1933) redaktors, izdevējs un publicists Kārlis Ertners pieņēma pseidonīmu “Pečorga”. Savukārt daudzos Nikolaja zīmējumos starp plašajiem klajumiem saskatāmas ezera zilo ūdeņu aprises.
📜Divpadsmitajā dzīves gadā mazais Nikolajs atgriezās Spriguļos uz pastāvīgu dzīvi, mācījās Siguldas pagasta un draudzes skolā. Viņa pirmie skolotāji bija A. Saulītis, P. Venners un O. Sināts. Īsi pirms I Pasaules kara Nikolajs iestājās Rīgas mākslas skolā. Kādā tā laika fotogrāfijā kopā ar māsu Felicitu redzams elegants jauneklis, kurš sapņoja par glezniecības studijām mākslas akadēmijā.
📜Strēlnieks. Karš ierāva Nikolaju nežēlīgā dzīves virpulī. 1916. gadā viņu iesauca dienestā. Pēc pāris apmācības mēnešiem Nikolajs jau bija somu strēlnieku pulka kareivis Galīcijas frontē. Piedaloties kaujās pie Karpatu kalniem, viņu kontuzēja. Kad nodibinājās latviešu strēlnieku bataljoni, Nikolajs lūdza viņu pārcelt uz tiem. Atrodoties ierakumos pie Olaines un Ikšķiles, viņš cieta gāzu uzbrukumā. Pēc ārstēšanās hospitālī, turpināja karot, taču drīz vien tika demobilizēts.
📜Karā piedzīvotās traumas un dzīve ierakumos atstāja paliekošu iespaidu uz veselību un bija sākums plaušu slimībai. Tā kļuva par šķērsli mākslas studijām. Kā rakstīja brālis Kārlis “… no ziedoša jaunekļa karš bija pārvērtis Nikolaju par invalīdu”.
📜Siguldā. Pēc kara Nikolajs apmetās uz dzīvi Siguldā tēva mājās “Spriguļos”. Šeit dzīvoja arī viņa brālis Kārlis un no Rīgas bieži ieradās māsa Felicita – abi sabiedriski aktīvi un ar kultūras dzīvi saistīti cilvēki. Līdz ar to “Spriguļi” bija kļuvuši par vienu no Siguldas kultūras rezidencēm. Ertneru mājās viesojušies daudzi ievērojami kultūras darbinieki – Alfrēds Antmanis-Briedītis, Vilis Segliņš, Lilija Ērika, Lilija Štengele, Eduards Smiļģis un Rainis.
📜Kārlis Ertners, aprakstot brāļa dzīvi Siguldā, uzsvēra viņa pienesumu pilsētas sabiedriskās un kultūras dzīves jomā: “ Nodoties vienīgi mājas darbiem Nikolajs nespēj. Viņš nav no tiem cilvēkiem, kas var slēgties savas sētas robežās. Viņam vajadzīga sabiedrība. Ar lielu aizrautību viņš piedalās tautas nama teātra izrādēs. Glezno dekorācijas un tēlo lomas. Viņš kādu laiku arī vietējā korī piedalījās. Piedalās Siguldas teātra dibināšanā, tautas nama atjaunošanā. Sabiedriskā dzīve virzījās straujā tempā un Nikolajs arvien atradās šīs straumes vidū. Viņš darbojās arī pagasta pašvaldības revīzijas komisijā un aizsargu organizācijā.”
📜Satumsa nakts. 1932. gada 21. novembrī beidzās Nikolaja smagākā un pēdējā cīņa. Slimība bija uzvarējusi. Kā liecina piemiņas raksts laikrakstā “Jaunākās Ziņas”, Nikolaju “…kā aizsargu guldīja zemes klēpī ar kareivisku godu.” Uz radu un draugu sarūpētās granīta plāksnes bija uzraksts “Gribēju tālajos laukos vēl iet…Satumsa nakts”.
📜Piemiņa. Turaidas muzejrezervāta krājumā tiek uzkrātas un saglabātas Ertneru dzimtas kultūras mantojuma liecības – pierakstītās atmiņas, fotogrāfijas, gandrīz visi Kārļa Ertnera izdotā preses izdevuma “Siguldas Ziņas” eksemplāri un citas piemiņas lietas. Saistībā ar Nikolaja Ertnera darbību, jāpiemin attēli, kur redzamas viņa veidotās dekorācijas Siguldas teātra izrādēm, īpaši – viņa apgleznotais Siguldas Raiņa kluba skatuves priekškars, kas 1925. gadā atradies "Lakstīgalas" zālē (SM 3113, SM 5387), kā arī nelielais skiču albūmiņš (TMR 15001).
Ligita Beitiņa, Turaidas muzejrezervāta vēsturniece
Atsauces
1. LVVA, 199.fonds, 1.apraksts 426/1 lieta
2. “Siguldas Ziņas” 1932. gads Nr.10
3. “Jaunākās Ziņas” 1932. gada Nr. 263