Turaidas muzejrezervāts/ The Turaida Museum Reserve

10/06/2026

🔶12. jūnijā Turaidas muzejrezervātā Eiropas Arheoloģijas dienu ietvaros notiks seminārs “Ēdiens pilīs”. Ar ziņojumu “Ziņas par pārtikas krājumiem un virtuves piederumiem Turaidas, Krimuldas, Limbažu un Piebalgas pilīs 1564. gada Rīgas arhibīskapijas inventārā” uzstāsies Dr.hist. Vija Stikāne . Klausītāji uzzinās līdz šim nepublicētus datus no 1564. gada Rīgas arhibīskapijas inventāra, kas ir unikāls avots par dažu Vidzemes piļu saimniecisko un militāro stāvokli Livonijas kara laikā. Dokuments, kas glabājas Šverīnes Galvenajā zemes arhīvā Vācijā, atspoguļo Mēklenburgas hercoga Johana Albrehta pilnvarnieku veikto situācijas monitoringu un veltās cerības pārņemt varu Turaidas, Krimuldas, Limbažu un Piebalgas pilnovados.

🔶Inventārā uzskaitītas piļu pārtikas rezerves, kas bija nepieciešamas pils garnizonam kara laikā – no sālīta speķa un žāvējumiem līdz labības krājumiem un mājlopu skaitam, kā arī pārtikas un labības rezerves saimniecības muižās – Bīriņos, Jaunajā muižā, Vainižos. Labības izsēja pārtikas krājumi pilīs un muižās bija tipiski, bet ar dažām atšķirībām – ne visur ziņas par reņģēm, žāvētu liellopu gaļu, griķiem, zirņiem, linsēklām un kaņepju sējumiem. Interesanti, bet fragmentāri ir pieraksti par virtuves piederumiem: katliem, pannām, iesmiem un brūvējamajiem traukiem, kas vismaz daļēji ļauj daļēji ieskicēt tā laika piļu ikdienas mājturību un sadzīvi.

🔶Vija Stikāne ir vēsturniece, Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā. Vēstures zinātņu doktores grādu ieguvusi 2012.gadā par pētījumu “Sieviete Livonijas sabiedrībā viduslaikos un jauno laiku sākumā 13.–16. gs.”. Pētnieciskās intereses – Rīgas arhibīskapijas un Livonijas sociālā vēsture un pārvaldes institūcijas viduslaikos un jauno laiku sākumā, Turaidas vēsturiskā centra vēsturiskā nozīme Latvijas un Eiropas vēstures kontekstā.

09/06/2026

🔶Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas skolēni mācību gada noslēgumā ik gadu dodas zīmēšanas un gleznošanas plenērā, – šogad uz Turaidas muzejrezervātu. Lietainais laiks nedaudz traucēja doties gleznot Dainu kalnā, tāpēc darbi tapa Turaidas pils pagalmā un galvenajā tornī.

🔶Plenērs (no franču val. plein air – ‘brīvā dabā’) ir gleznošanas metode, kad mākslinieks rada darbus dabā: īstā un mainīgā apgaismojumā. Tas ir veids, kā mācīties redzēt un just, ne tikai skatīties. Gleznojot plenērā, audzēkņi mācās tvert gaismu un ēnas, krāsu nianses un dabas radīto harmoniju, ko nav iespējams ieraudzīt fotogrāfijā vai telpā. Dabā krāsas ir dzīvākas, pārejas starp tām – maigākas, un ēnas daudz bagātākas nekā telpā. Plenērs māca ieraudzīt būtisko, strādāt ātri, tvert noskaņu un trenēt krāsu izjūtu.

📸Edgars Semanis
Sagatavoja: Komunikācijas un izglītojošā darba nodaļas sadarbības projektu vadītāja Sandra Ķirule

09/06/2026

Turaidas muzejrezervātā šī gada 21. jūnijā no plkst. 4.30 līdz 24.00 norisināsies Jāņu dienas svinības ar moto “Pār kalniņu”.

08/06/2026

🔶Porcelāna saktu darbnīca Arheoloģijas svētku ietvaros 13. jūnijā
Arheoloģijas svētku laikā aicinām piedalīties īpašā porcelāna saktu darbnīcā, ko vadīs māksliniece Kristīne Nuķe-Panteļejeva.

🔶Darbnīcā katram būs iespēja izveidot savu vienreizēju rotu — saktu, auskarus, kulonu vai citu porcelāna darinājumu. Izmantojot ģipša formas, katrs dalībnieks varēs veidot individuālu rotu pēc savas gaumes un izjūtas.

🔶Kā tas notiks?
Katrs dalībnieks izvēlēsies un izgatavos rotu porcelāna sagataves formās. Pēc tam sekos tehniskā savienošana, savukārt noslēgumā darbi tiks apdedzināti un glazēti.
Gatavie darbi būs saņemami no 21. jūnija, kad Turaidā notiks Jāņu dienas pasākums.
Ja gatavosi saktu, nepieciešams līdzmaksājums par materiāliem — 7 eiro.

🔶Par saktu nozīmi
Latviešu sakta ir daudz vairāk nekā praktiska apģērba aizdare. Tā kalpojusi gan kā sociālā stāvokļa rādītājs, atspoguļojot dzimtas turību, gan kā maģisks amulets, kas sargā tās valkātāju.

🔶Aplis saktā simbolizē maģisku aizsardzības loku, caur kuru ļaunums nepiekļūst valkātājam. Īpaša nozīme ir arī saktās iestrādātajām zīmēm — piemēram, Laimas krusts tiek saistīts ar veiksmes piesaisti.

🔶Aicinām nākt, radoši darboties un izveidot Jāņu dienai savu īpašo rotu!

08/06/2026

Trīs pasaules
📜Īss stāsts par mūsu novadnieka siguldieša Nikolaja Ertnera (1895–1932) dzīvi. Viņa lielākā vēlēšanās un aicinājums bija gleznot, taču liktenis bija lēmis, ka jaunība un studiju gadi iekrita Pirmā pasaules kara laikā (1914–1918). Karš ienesa negribētas izmaiņas nākotnes plānos un sadalīja šajā saulē atvēlēto Nikolaja laiku trīs dažādos posmos. Tas atspoguļojas arī Nikolaja kā personības raksturojumā. Viņš paspēja būt gan mākslinieks, gan kareivis, gan aktīvs Siguldas pilsētas kultūras darbinieks.

📜Ertneru dzimta. Ertneri pieder pie siguldiešu senākajām un kuplākajām dzimtām. 1826. gadā Ertneru uzvārdu saņēma piecpadsmit Siguldas privātmuižas zemnieki. Vienādus uzvārdus parasti deva pie vienas dzimtas piederīgajiem. Uzvārdu došanas laikā reģistrētas vairākas Ertneru ģimenes, kas dzīvojušas četrās sētās – Matiņos, Ķikšās, Jaunpeltēs un Veckošās. Jāatzīmē, ka divās pēdējās mājās Ertneri bija iecelti par saimniekiem.

📜Pēc pašu Ertneru atmiņām senākā dzimtas liecība esot liels 18. gadsimta sākuma čuguna krusts Siguldas kapos. Uz tā bijis rakstīts, ka šeit apbedīti Jānis un Mārtiņš Ertneri.

📜Ertneru dzimtai piederīgie “Spriguļi” ģimenes rīcībā visticamāk nonāca muižas māju izpirkšanas laikā 1867. gadā. Tur Mārča un Trīnes ģimenē 1853. gadā dzimis Nikolaja tēvs Mārtiņš un 1895. gadā arī pats Nikolajs.

📜Suntaži – Sigulda – Rīga. Nikolajs dzimis Siguldā, taču bērnības laiku pavadīja Suntažos skaistā Pečoru ezera krastā, kur viņa ģimene dzīvoja “Ezerēnu” mājā. Nevaru pilnīgi droši apgalvot, taču šķiet, ka šī vieta atstājusi uz Ertneru bērniem spilgtu iespaidu. Jau krietni vēlāk Nikolaja brālis pazīstamais “Siguldas Ziņu” (1925–1933) redaktors, izdevējs un publicists Kārlis Ertners pieņēma pseidonīmu “Pečorga”. Savukārt daudzos Nikolaja zīmējumos starp plašajiem klajumiem saskatāmas ezera zilo ūdeņu aprises.

📜Divpadsmitajā dzīves gadā mazais Nikolajs atgriezās Spriguļos uz pastāvīgu dzīvi, mācījās Siguldas pagasta un draudzes skolā. Viņa pirmie skolotāji bija A. Saulītis, P. Venners un O. Sināts. Īsi pirms I Pasaules kara Nikolajs iestājās Rīgas mākslas skolā. Kādā tā laika fotogrāfijā kopā ar māsu Felicitu redzams elegants jauneklis, kurš sapņoja par glezniecības studijām mākslas akadēmijā.

📜Strēlnieks. Karš ierāva Nikolaju nežēlīgā dzīves virpulī. 1916. gadā viņu iesauca dienestā. Pēc pāris apmācības mēnešiem Nikolajs jau bija somu strēlnieku pulka kareivis Galīcijas frontē. Piedaloties kaujās pie Karpatu kalniem, viņu kontuzēja. Kad nodibinājās latviešu strēlnieku bataljoni, Nikolajs lūdza viņu pārcelt uz tiem. Atrodoties ierakumos pie Olaines un Ikšķiles, viņš cieta gāzu uzbrukumā. Pēc ārstēšanās hospitālī, turpināja karot, taču drīz vien tika demobilizēts.

📜Karā piedzīvotās traumas un dzīve ierakumos atstāja paliekošu iespaidu uz veselību un bija sākums plaušu slimībai. Tā kļuva par šķērsli mākslas studijām. Kā rakstīja brālis Kārlis “… no ziedoša jaunekļa karš bija pārvērtis Nikolaju par invalīdu”.

📜Siguldā. Pēc kara Nikolajs apmetās uz dzīvi Siguldā tēva mājās “Spriguļos”. Šeit dzīvoja arī viņa brālis Kārlis un no Rīgas bieži ieradās māsa Felicita – abi sabiedriski aktīvi un ar kultūras dzīvi saistīti cilvēki. Līdz ar to “Spriguļi” bija kļuvuši par vienu no Siguldas kultūras rezidencēm. Ertneru mājās viesojušies daudzi ievērojami kultūras darbinieki – Alfrēds Antmanis-Briedītis, Vilis Segliņš, Lilija Ērika, Lilija Štengele, Eduards Smiļģis un Rainis.

📜Kārlis Ertners, aprakstot brāļa dzīvi Siguldā, uzsvēra viņa pienesumu pilsētas sabiedriskās un kultūras dzīves jomā: “ Nodoties vienīgi mājas darbiem Nikolajs nespēj. Viņš nav no tiem cilvēkiem, kas var slēgties savas sētas robežās. Viņam vajadzīga sabiedrība. Ar lielu aizrautību viņš piedalās tautas nama teātra izrādēs. Glezno dekorācijas un tēlo lomas. Viņš kādu laiku arī vietējā korī piedalījās. Piedalās Siguldas teātra dibināšanā, tautas nama atjaunošanā. Sabiedriskā dzīve virzījās straujā tempā un Nikolajs arvien atradās šīs straumes vidū. Viņš darbojās arī pagasta pašvaldības revīzijas komisijā un aizsargu organizācijā.”

📜Satumsa nakts. 1932. gada 21. novembrī beidzās Nikolaja smagākā un pēdējā cīņa. Slimība bija uzvarējusi. Kā liecina piemiņas raksts laikrakstā “Jaunākās Ziņas”, Nikolaju “…kā aizsargu guldīja zemes klēpī ar kareivisku godu.” Uz radu un draugu sarūpētās granīta plāksnes bija uzraksts “Gribēju tālajos laukos vēl iet…Satumsa nakts”.

📜Piemiņa. Turaidas muzejrezervāta krājumā tiek uzkrātas un saglabātas Ertneru dzimtas kultūras mantojuma liecības – pierakstītās atmiņas, fotogrāfijas, gandrīz visi Kārļa Ertnera izdotā preses izdevuma “Siguldas Ziņas” eksemplāri un citas piemiņas lietas. Saistībā ar Nikolaja Ertnera darbību, jāpiemin attēli, kur redzamas viņa veidotās dekorācijas Siguldas teātra izrādēm, īpaši – viņa apgleznotais Siguldas Raiņa kluba skatuves priekškars, kas 1925. gadā atradies "Lakstīgalas" zālē (SM 3113, SM 5387), kā arī nelielais skiču albūmiņš (TMR 15001).
Ligita Beitiņa, Turaidas muzejrezervāta vēsturniece
Atsauces
1. LVVA, 199.fonds, 1.apraksts 426/1 lieta
2. “Siguldas Ziņas” 1932. gads Nr.10
3. “Jaunākās Ziņas” 1932. gada Nr. 263

07/06/2026

Kas atrasts Turaidā, kā notiek arheoloģiskā izpēte šeit un kā nākotnē plānots atklāt aizvien jaunus faktus par cilvēku dzīvi Turaidas pils apkaimē. Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Mārcis Kļaviņš, Turaidas muzejrezervāta vēsturnieks, Justīne Timermane, Turaidas muzejrezervāta vēsturniece, un Egīls Jemeļjanovs, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists.

Turaidas pils apkaime ir viena no arheoloģiski visvairāk pētītajām vietām Latvijā. Un kā gan ne, ja pirmās liecības par cilvēku dzīvi šajā vietā ir 900 gadu senas. Ko arheologi šobrīd pēta Turaidā un vai aizvien izdodas atklāt ko jaunu?

05/06/2026

Aicina darbā finansistu

🔶Galvenie darba pienākumi:
- Analizēt izdevumu atbilstību finansēšanas plānam un tāmēm, kā arī piedalīties iestādes gada budžeta sagatavošanā un sagatavot priekšlikumus izmaiņām.
- Uzraudzīt un analizēt finanšu plūsmu (t.sk. valsts budžeta un projektu līdzekļu) atbilstību finansēšanas plāniem.
- Uzraudzīt attaisnojuma dokumentu atbilstību darījumu būtībai un ekonomiskajai klasifikācijai.
- Veikt darba laika uzskaites tabeļu pārbaudi, precizēšanu un ievadi.
- Uzraudzīt darba samaksas aprēķinu un nodrošināt autoratlīdzību un uzņēmuma līgumu apmaksas dokumentu sagatavošanu.
- Organizēt nefinanšu līdzekļu un skaidrās naudas inventarizāciju veikšanu.
- Nodrošināt mazvērtīgā inventāra un krājumu apriti (izsniegšana, uzskaite, norakstīšana).
- Uzraudzīt autotransporta izmantošanu un ar to saistīto dokumentāciju.
- Nodrošināt darījumu dokumentu uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

🔶Prasības kandidātam:
- Augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ekonomikā, finansēs vai līdzvērtīgā jomā.
- Vismaz 2 gadu praktiska darba pieredze finanšu, ekonomikas vai grāmstvedības jomā.
- Labas iemaņas darbā ar RVS Horizon.
- Vēlama darba pieredze valsts pārvaldē vai pašvaldību institūcijās.

🔶Piedāvājam:
- Pilnas slodzes darbu uz nenoteiktu laiku vienā no nozīmīgākajām Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas institūcijām.
- Bruto atalgojumu: no 1579,00 EUR līdz 1662,00 EUR (atkarībā no pretendenta profesionālās pieredzes).
- Veselības apdrošināšanu (pēc pārbaudes laika beigām).
- Profesionālās pilnveides iespējas.
- Darba vieta: Siguldā, Turaidas ielā 10.

🔶Iesniedzamie dokumenti:
- CV, Pieteikuma vēstule.

Uz amata vakanci lūdzam pieteikties līdz 2026.gada 18.jūnijam, sūtot pieteikumu personāla vadītājai uz e-pasta adresi: [email protected], vai personīgi- Turaidas muzejrezervātā, Turaidas iela 10, Sigulda, Siguldas novads. Tālrunis uzziņām- 67971402.

Pateicamies par atsaucību un informējam, ka sazināsimies tikai ar tiem kandidātiem, kuri tiks aicināti uz interviju.

Vairāk par iestādi: www.turaida-muzejs.lv

Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis-Turaidas muzejrezervāts informē, ka pretendentu sniegtie personas dati tiek vākti un apstrādāti tikai personāla atlases vajadzībām uz darba sludinājumā norādīto vakanto amatu, pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta pirmās daļas f apakšpunktu. Pieteikuma dokumentos norādīto personas datu apstrādes pārzinis ir Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis-Turaidas muzejrezervāts, kontaktinformācija: datu aizsardzības speciālists Jurijs Višņakovs, tālrunis 29243773, e-pasts: [email protected]

Pēc pretendentu atlases konkursa beigām - personas dati tiks dzēsti.

05/06/2026

Vasara klāt un mums ir ar ko palepoties - divas jaunas pastāvīgās ekspozīcijas mūsu pilī "Turaidas pils septītais tornis" un "Astoņi gadsimti Turaidas pilī". Kā arī vairākas izstādes vienuviet - Turaidas muzejrezervātā - Maza kartīte/liels stāsts Turaidas baznīcā, "Roze uzplaukst laikā" skolēnu radošo darbu izstāde muižas pārvaldnieka dzīvojamā ēkā un turpat izstāžu zālē Lorīnes Malangro tekstīliju izstāde "Dvēseles kustībā. Un tas viss saglabājot jau esošo ekspozīciju piedāvājumu! Tiekamies Turaidā!

05/06/2026

🔶Bez kura ēdiena Jāņi nav īsti iedomājami? Jā – tas ir Jāņu siers! Un tā īpašo garšu iegūstam, pievienojot ķimenes.

🔶Vislielāko godu ķimenes piedzīvo vasaras saulgriežos. Klasiskais ķimeņu siers jeb Jāņu siers ir tradicionāls rituālais ēdiens. Tā apaļā forma simbolizē sauli, bet ķimenes piešķir pikanto garšu un aizsargājošo spēku.

🔶Jāņu dienā Turaidā 21. jūnijā no plkst. 11.00 līdz 13.00 būs siera siešanas darbnīca, kurā būs iespējams vērot un mācīties Jāņu siera pagatavošanu kopā ar Siguldas folkloras kopas “Senleja” vadītāju Andu Skuju. Un tad jau mājās izmēģināt pašiem to pagatavot.

🔶Iedvesmai esam sagatavojuši ķimeņu paciņas ar Jāņu siera recepti. Mūs varēs satikt Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgū 6., 7. jūnijā. Būsim kopā ar mūsu sadarbības partneriem “Dārza pērļu” projektā.
Lai top!

04/06/2026

🔶Turaidas pils 13. jūnijā no plkst. 12.00 – 17.00 piederēs bērniem pasākumā “Aizraujošā arheoloģija”. Tā mērķis ir iepazīstināt apmeklētājus ar vienu no sarežģītākajiem, bet interesantākajiem pagātnes izzināšanas virzieniem – arheoloģisko izpēti. Pasākuma laikā būs iespēja darboties radošajās darbnīcas, kurās praktiski varēs iepazīt un izmēģināt māla trauku gatavošanu, šķīvju apgleznošanu, pašiem uzcept savu maizīti.

🔶Lielie un mazie varēs tikties ar arheologu, uzzināt par to, kā tiek atrasti senie trauki un ko tie var pastāstīt par laikiem, kad tajos lika gardus ēdienus. Noslēgumā režisore Liena Šmukste organizēs aizraujošu koprades izrādi “Kas saplēsa traukus?”, kurā būs iespēja piedalīties visiem pasākuma apmeklētājiem – gan lielajiem, gan mazajiem.

🔶Radoši un priekpilni Turaidā tiks aizvadītas Eiropas Arheoloģijas dienas. Turaidas muzejrezervāta atbalsta biedrība (Biedrība) šogad īsteno projektu “Piedzīvojumi Turaidā priekam un stiprām ģimenēm”, tā mērķis ir, sadarbojoties dažādām institūcijām un vietējai kopienai, radīt socializēšanās platformu un draudzīgu satikšanās vietu – vidi ģimenēm ar bērniem, kurā var kopīgi piedalīties pozitīvās, izglītojošās un radošās aktivitātēs, nodrošinot pieejamību.

🔶Aicinām uz Turaidu – būs priecīgi svētki visām maņām – sadzirdēt, sajust, sasmaržot un galvenais – būt kopā!

🔶Viens no galvenajiem Biedrības un Turaidas muzejrezervāta uzdevumiem ir nodrošināt ģimeņu ar bērniem iesaisti muzeja pasākumos, sekmējot sociālo iekļaušanu un starppaudžu komunikāciju. Sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu ik gadu tiek organizēta dalība Eiropas Arheoloģijas dienās. Tā ir Francijas kultūras ministrijas un Francijas Valsts preventīvās arheoloģijas institūta (INRAP) iniciatīva, kuras mērķis ir dalīties ar zināšanām arheoloģiskajā mantojumā visā Eiropā un padarīt kultūru pieejamu visiem, – īpaši bērniem un jauniešiem.

🔶Turaidas muzejrezervātu gadā apmeklē vairāk nekā 175 tūkstoši cilvēku. Pasākumus ģimenēm ar bērniem apmeklē, tomēr veiktās aptaujas un novērojumi liecina, ka bieži pieejamību ierobežo transports un ieejas biļešu cenas, sevišķi ģimenēm, kurās ir daudz bērnu un it īpaši, ja vēl ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Lai mazinātu fiziskās, emocionālās, informatīvās un finansiālās barjeras, projekts “Priekam un stiprām ģimenēm” tiek īstenots sadarbībā ar Siguldas novada Sociālā dienesta speciālistiem.

🔶Pasākumu “Aizraujošā arheoloģija bērniem” organizē biedrība “Turaidas muzejrezervāta atbalsta biedrība” sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu Sabiedrības integrācijas fonda projektu konkursā (projekta Nr. 4.3.6.9/1/24/I/001 “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana”) “Reģionālu pasākumu organizēšana ģimenei draudzīgas vides veidošanai” atbalstītā projekta “Piedzīvojumi Turaidā priekam un stiprām ģimenēm” ietvaros.

Foto: Edgars Semanis
Sagatavoja: Komunikācijas un izglītojošā darba nodaļas sadarbības projektu vadītāja S.Ķirule

, ,
,