15/06/2026
Dienvidrietumu bibliotēka piedāvā pielāgoto literatūru cilvēkiem ar redzes traucējumiem: palielinātās drukas grāmatas, audiogrāmatas un Braila raksta grāmatas.
👉Par iespēju saņemt pielāgoto literatūru vari uzzināt šeit:
http://www.liepajasczb.lv/par-mums/page-1/dienvidrietumu-biblioteka/
👉Vai jautā savam bibliotekāram!
🔴 Liepājniece Rita Alksne ieteic Alenas Mornštainovas grāmatu “Klusie gadi”.
Ritu Alksni viņas grāmatpulciņā dēvē par enciklopēdiju – viņa lasa ļoti daudz, viņai ir 81 gads un atmiņa teicama. Viņa ir viena no ļoti nedaudzajiem liepājniekiem, kura lasa ar pirkstiem. Katru nedēļu vienu sējumu Braila rakstā.
Rita ir neredzīga kopš dzimšanas, bet ar grāmatām sadraudzējusies mazotnē, kad tās māsai sāka lasīt priekšā vecākais brālis, kuram pašam patika grāmatas. Grāmatas meitai lasīja arī mamma, kad vēl Rita negāja skolā. Pirmās vismīļākās atmiņas ir par pasakām “Kā brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu” un par Žila Verna “Kapteiņa Granta bērniem”.
Ik nedēļu Rita dodas uz Dienvidrietumu bibliotēku pēc jaunas lasāmvielas: klausāmgrāmatām un pēc grāmatas Braila rakstā. Viņa ir neiztrūkstoša šīs bibliotēkas grāmatu pulciņa dalībniece, jo ļoti patīk sarunāties par grāmatām. Ja nebūtu pulciņa, nebūtu arī, ar ko par izlasīto apmainīties domām. Rita lasa ļoti dažādas grāmatas, uzskata – žanri ir jāmaina. Vienīgi fantastikas literatūra nav pie sirds. Pašlaik iemīļotajā lasāmkrēslā ir Māras Jakubovskas “Tante Vilhelmīne”. Rita ieliek lielo, biezo grāmatu klēpī (Braila rakstā grāmatas ir lielas izmēros, jo katram reljefajam burtam ir jābūt lielam, labi sataustāmam), pirksti slīd pa punktētajiem burtiem, un lasa balsī ar izteiksmi – viņai tas izdodas ļoti veikli. Kaut gan priekšroku Rita dod audiogrāmatām, tomēr literatūru Braila rakstā nepamet treniņa dēļ, “lai nezustu ātrums”.
Jautāta, ko ieteiktu izlasīt citiem, Rita atbild – tā būtu grāmata, kas ļoti aizkustinājusi. Viens no tādiem ir čehu autores Alenas Mornštainovas romāns “Klusie gadi”.
“Tā stāsta par meiteni un viņas tēvu, kuram smags raksturs,” pastāsta Rita, “Sieva viņam nomira, meitenītei četri pieci gadi, viņa raud. Vecmāmiņa viņu mierina, ka mamma kādreiz atnāks, bet vīrs, satriekts par sievas nāvi, savās sērās sapurina raudošo bērnu: “Neatnāks, neatnāks!”. No tā brīža meitiņa zaudē valodu. Manuprāt, tēvs tā arī nesaprata, ka pats ir bērnam nodarījis pāri – un tieši ar to šī grāmata mani aizķēra, ka tēvs to tā arī nesaprata. Ieteiktu grāmatu lasīt un padomāt, kā izturēties pret tuviniekiem, īpaši pret bērniem, grūtās, skumjās situācijās, arī saprast pašiem savas kļūdas. Tas ir sarežģīti.”
Alena Mornštainova ir viena no iecienītākajām čehu rakstniecēm – Čehijā viņas grāmatu tirāžas pārsniegušas pusmiljonu eksemplāru. Grāmatu latviski tulkojis Jānis Krastiņš, kurš šogad saņēma Mūža balvu Latvijas literatūrā.
---
🔴 Liepāja native Rita Alksne recommends “The Silent Years” by Alena Mornštajnová
In the book club at Liepāja’s library “Dienvidrietumi”, Rita Alksne has earned herself a reputation: walking encyclopaedia. She is 81, reads voraciously, and forgets almost nothing. She is also one of the very few people in Liepāja who reads with her fingers – one volume in Braille every week.
Rita has been blind since birth, but books found her early. Her older brother, himself a devoted reader, began reading aloud to her when she was small. Her mother did too, before Rita was even old enough for school. Those earliest memories are warm and particular – the fairy tale “Clever Rabbit and The Lion” and Jules Verne’s “The Children of Captain Grant”. Books arrived as voices before they became dots beneath her fingertips. These days, Rita makes her weekly trip to the library for fresh material – an audiobook and something in Braille. She prefers audiobooks, but she doesn’t abandon Braille, keeping at it for the sake of practice, “so as not to lose her speed”. Braille volumes are large and heavy because each raised letter must be generous enough to feel clearly; Rita settles one on her lap and reads aloud with real expression, her fingers moving steadily across the page. She does it very well. The book club matters to her precisely because without it, there would be no one to talk to about what she’s read. Rita reads widely and believes in mixing genres – only fantasy leaves her cold. Currently waiting in her favourite reading chair is Māra Jakubovska’s “Tante Vilhelmīne”.
But when asked what she would press into someone else’s hands, she says it would be a book that moved her deeply. And one such book is “The Silent Years” by the Czech author Alena Mornštajnová.
“It’s all about a little girl and her father, who’s quite a difficult man, you see,” Rita explains. “His poor wife has passed away, and the little girl – she’s only about four or five – is crying her eyes out. Her grandmother tries to comfort her, telling her that Mummy will come back one day. But the husband is just completely broken by the loss. In his grief, he shakes the crying child and cries out, ‘She’s not coming, she’s not coming!’ From that very moment, the poor little thing loses her speech altogether. To my mind, the father never once realised that he was the one who had hurt her – and that’s really what struck me so deeply about the book. He just never understood what he'd done. I’d recommend it to anyone who is willing to have a proper think about how we treat the people closest to us – especially the little ones – when we're in a lot of pain ourselves. It makes you face up to your own mistakes. It’s quite a heavy one, to be fair”.
Alena Mornštajnová is among the most beloved authors in Czechia, where her books have sold over half a million copies. The Latvian translation was made by Jānis Krastiņš, who this year received the Lifetime Achievement Award in Latvian literature.
