26/03/2026
Pavasaris
Klau, vai dzirdi, redzi, jūti, sasmaržo pavasari?
Šos un vēl citus jautājumus noskaidrojām kopā ar Lūznavas PII(lasi bērnudārza)bērniem.
Iesākumā noskaidrojām, kas tad ir noticis ar ziemu- sniegs nokusis, ledus jau pavisam drīz būs atbrīvojis ūdens tilpnes, laiks ir palicis daudz siltāks.
Bet, kā tad atnāk pavasaris? Ar kūstošo lāsteku uzmundrinošo skaņu, ar putnu dziesmām, ar gājputnu kāšiem, ar smaržu, ko atnes plaukstošie koki, no zemes tikko izspraukušies sniegpulkstenīši un krāsainie krokusi, kādam pie mājas jau uzziedējusi forsītija.
Tādēļ šoreiz kopīgi lasījām Imanta Ziedoņa “Pelēko pasaku”:
“Es esmu Pelēkais. Es esmu pelēks kā pelēns. Es esmu pelēks kā putns, kā puteklis, kā pelni. Es esmu Puteklis. Tikai tāpēc, ka es esmu, tikai tāpēc citas krāsas var izcelties.
Kur es esmu?
Kur jūs mani varat ieraudzīt? Visur.
Bet sāksim ar pavasari.
Pelēkā pavasarī viss ir pelēks, sniegs ir nokusis, zeme pelēka un pumpuri pelēki.
Bet pārplīst pelēkais pumpurs (tas ir mans pelēkais pumpurs), un uzzied — pūpols! Vai pūpols būtu tik skaists un balts, ja es, Pelēkais, pavasarī nebūtu tik pelēks? Pelēkā pavasarī pelēkā zemē izlien zaļa tulpe, pelēkā zemē izlien sarkani rabarberi kā velna ragi.”
Bet, kad pumpuri jau sāk plaukt, viss paliek zaļš!
Starp citu, mēs pētījām pelēkos un tikko saplaukušos bērzu pumpurus, kāda smarža tiem ir!
Par to Māras Cielēnas dzejolī “Zaļais”, ko kopīgi ar bērniem lasījām:
Zaļais pilnā sparā
Skrien no zemes ārā
Un bez aizķeršanās
Ielec acīs manās.
Tad no acīm –kokā
Laižas slaidā lokā.
Zarā sēž un kūko,
Kur vēl mesties lūko.
Noskaidrojām kura bija pirmā krāsa, ko bērni šodien ieraudzīja-kurš pelēku, kurš vēl atlikušo balto sniega čupiņu, kurš dzelteno forsītijas ziedu, kurš zaļo-lociņu!
Nodarbības laikā fonā skanēja dažādu putnu balsis, tās gan šoreiz nemācījāmies atšķirt. Toties pēc intensīvās nodarbības visi kopīgi izvingrojāmies atdarinot dabas procesus-sākot no sēkliņas, lietutiņa, kas diedzē asniņus, tiecāmies pretī saulei, lai vējā varētu priecīgi šūpot ziedus!
Noslēgumā bērni noklausījās I.Ziedoņa “Dzelteno pasaku”, jo pavisam drīz viss ziedēs un plauks!
“Saule kā olas dzeltenums mirdzēja pāri pasaulei. Viņā bija dzīvība. Pa viņas stariem uz zemi nāca mazi cālēni, un visi bija gaiši dzelteni. Vēlāk tie staigās citās krāsās, bet sākumā visi atnāk dzelteni. Bite arī bija dzeltena: strops viņai dzeltens, un viņa aicināja cāli stropā, bet cālis netika. "Tas nekas," viņš nodomāja. "Visapkārt lido dzelteni tauriņi, tādi paši kā es, palidošu ar viņiem." Cālis palēcās, bet tad atcerējās, ka viņam spārnu vēl nemaz nav, ir tikai tādi mazi dzelteni ķeksīši sānos.”
Klāt ir PAVASARIS!
Lai iedvesmotos krāsainā pavasara zīmējumiem bērni apciemoja bibliotēkas puķu dobi. Gaidīšu zīmējumus.
Lai zaļš, silts darbīgs pavasaris!
P.S. Lasām grāmatas!