19/02/2025
Ko par Mežotni rakstīja pirms 30 gadiem:
Skaistā Mežotne vakar un šodien
Apciemojot manu dzimto Bauskas novadu, ceļš noveda arī tuvējā Rundālē un Mežotnē. lepazinos arī ar Rundāles pils muzeja 1993.gada izdevumu Mežotnes Muiža, kura autors Imants Lancmanis ievadījis šādiem vārdiem: "Seno zemgaļu slavas un posta laikus, hercoga Jēkaba manufaktūru rosību un firstu Līvenu rezidences spožo dzīvi pārlaidusi, šī vieta saglabājusi nemainīgu vienīgi Lielupes rāmo tecējumu. Turpinot krāt sevī trakās vēstures pretrunīgo nastu, Mežotne pieredzējusi gan izpostīšanu, gan arī centienus atgriezt dzīvei muižas nozīmīgo arhitektūru."
Ķeizariene Katrina II (Lielā) 1795.gadā Mežotnes muižu piešķīra savai galma dāmai un mazdēlu audzinātājai Šarlotei Līvenai. 1797.gadā Šarlote uzsāka jaunas Mežotnes pils celšanu agrākās kungu mājas vietā. Būvdarbi pabeigti 1802.gadā.
Pēc firstienes Šarlotes Līvenas nāves 1828.gadā par Mežotnes dzimtskungu kļuva viņas dēls firsts Johans Georgs Līvens. Viņš Mežotnes pilij devis iekšējo iekārtu un to izgreznojis ar mākslas darbiem". Viņam piederējusi arī Krimuldas muiža, kurā 1821.gadā piedzimis viņa dēls firsts Pauls Hermanis Līvens, nākamais Mežotnes dzimtkungs (no 1848. līdz 1882. gadam).
Pēc viņa nāves par Mežotnes dzimtkungu kļuva viņa dēls firsts Anatols Leonīds Līvens (1872.-1937.). Viņš Mežotnes īpašumus paplašināja, iegūdams arī tuvējās Codes un Svitenes muižas. Šos lielos lauku īpašumus viņš apsaimniekoja ar labām sekmēm.
Mūs interesē, kāda bija firsta Anatola Līvena nostāja pret latviešiem pirms Latvijas valsts nodibināšanas. Senators Kārlis Ducmanis to novērtējis Anatolam Līvenam veltītā piemiņas rakstā (Brīva Zeme, 1937.g. 7. apr.).
"Anatols Līvens ar darbiem pierādīja savu draudzību latviešu tautai pirmskara laikos, kad mums tāda sociāla slāvok}a draugu bija daudz mazāk. Par to ir daudz liecinieku Mežotnes un citu Līvena bijušo īpašumu apkaimē un arī citur."
Par to varēja liecināt arī mana māte Ina Kļaviņa. Kad viņas Bauskā nodibinātajai privātskolai Pēterburgas mcības apgabals kavējās piešķirt proģimnāzijas tiesības, viņa lūdza firsta Anatola Līvena palīdzību. Viņš to arī laipnā kārtā apsolīja un Pēterburgā proģimnāzijas lietu labvēlīgi izkārtoja. Latvijas patstāvības laikā šī skola bija Inas Kļaviņas privātā ģimnāzija.
Anatols Līvens bija lojāls Latvijas pilsonis. Saņemot Latvijas pasi, viņš atzinis, ka viņa senči bijuši lībiešu izcelsmes. Par to liecina arī viņa uzvārds . Uzvārds "von Lieven" ir arī visiem plašās Līvenu dzimtas firstiem, grāfiem un baroniem. Tā latviskā nozīme ir “no līviem". Senie līvi, lībji jeb lībieši dzīvoja Līvzemē. Vācu valodā tā ir “Lievland" un latīņu valodā “Livonia". Mežotnes un citas muižas Anatolam Līvenam bija jāzaudē agrārreformas kārtībā.
Tās sadalīja jaunsaimniecībās. Lielmežotnē ierīkoja lauksaimniecības skolu. Kā neatsavināmo daļu Anatols Līvens saņēma Mazmežotnes muižiņu Lielupes kreisajā krastā, ar kādiem 100 h zemes. Neatsavināts palika arī ķieģeļu ceplis, kurā ražoja ķieģeļus un drenu caurules lauku meliorācijai.
Šos savus atlikušos īpašumus viņš apsaimniekoja līdz sava mūža beigām 1937.g. 3.aprīlī.
Pēc Anatola Līvena nāves Mazmežotni mantoja viņa dēls Kārlis Johans Līvens. Viņš turpināja saimniekot Mazmežotnē un vadīt ķieģeļu un drenu rūpnīcu. Zemkopības ministra Birznieka aicināts, viņš bija arī valdes loceklis akciju sabiedrībā “Ķieģelnieks". Latvijas armijā viņš dienēja Smagās artilērijas pulkā un arī 13.Bauskas aizsargu pulkā. Neilgu laiku pēc tam, kad Latviju 1940.g. 17.jūnijā okupēja padomju karaspēks, viņam izdevās nokļūt Zviedrijā un tālākās trimdas gaitās Kanadā.
Kā Mazmežotni tā Lielmežotni pārņēma padomju vara “tautas īpašumā".
Pārdzīvojusi padomju un vācu okupācijas laikus, Mežotne 1944.g. septembrī nokļuva kauju joslā. Sarkanarmijas apšaudē Mežotnes pils ēka kļuva nelietojama.
Bija sagrauts pils rietumu gals, izgāzts caurums kupola zāles sienā un trūka zāles blakustelpu ārsienas. Pils turpināja ciest arī no apkārtējo iedzīvotāju vandālisma. Par pils stāvokli 1956.g. ziņots
(Cīņa), ka “pirmā stāvā vienā galā atrodas mākslīgo mēslu noliktava, otrā — kāda darbinieka cūku un putnu kūts, bet blakus malkas zāģis ar skaidu kaudzi. Celtnes griestus un logus izmanto malkai".
Mežotnes pils atjaunošana uzsākta jau 1960-os gados, bet ievilkusies garumā līdz pat 1992.gadam. To ierosinājusi un veicinājusi Mežotnes SIS vadība. Sevišķi nopelni bijuši stacijas darbiniekam EGONAM FRIDRIKSONAM un muzeja vadītājai ILONAI KLĒVIŅAI, kuri ilgus gadus rūpējušies par restaurāciju.
Jāatzīmē arī Rundāles pils atjaunotāju līdzdalība. Atjaunots arī plašais pils parks.
Atjaunotās pils telpas lieto Mežotnes SIS. Pilī iekārtots arī neliels muzejs, kaut arī daļa Mežotnes pils piederumu joprojām atrodas Rundāles pils muzejā. Greznākās telpas izmanto sabiedriskiem pasākumiem. Tam iegādātas arī jaunas klasiska stila mēbeles.
Kārlis Kļaviņš (Latvija Amerikā 18.02.1995.) (Rediģēts raksts)
