Latvijas ūdeņi - tīri un brīvi

14/08/2026

💦 🙌 "Laba ūdens kvalitāte ir vērtība ne tikai videi, bet arī pašai saimniecībai!" tā mākslīgo mitrāju un citu videi draudzīgu meliorācijas risinājumu nozīmi raksturo LBTU - Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte asociētā profesore Linda Grinberga.

❗Savukārt, vadītājs Jānis Šīre no Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs atzīst: "Visas ES dalībvalstis apņēmušās, kā noteic Direktīva, līdz 2027. gada beigām sasniegt labu ūdeņu kvalitāti. Pret mērķi nesasniegušajām valstīm, visticamāk, sāks pārkāpuma procedūru, kuras rezultāts ar ļoti lielu ticamību būs miljonos eiro mērāmas sodanaudas. [..] Esam pieraduši Latvijā pie nereti plaši paustās atziņas, ka mūsu valsts ir zaļa valsts. Mums ir daudz ūdeņu un mežu, arī biotopu un mikroliegumu. Ierasts domāt, ka Latvijā viss ir vislabākajā kārtībā, nav jāiespringst, viss notiek pats par sevi. Kad vērtējam detalizētāk, redzam, ka ne tuvu tā nav. Dabas stāvokļa uzlabošanai jādarbojas vairāk!"

🔗 Agro Tops un Lasi.lv rakstā lasi vairāk par veidiem, kā ikviens saimnieks var dot artavu virszemes ūdeņu kvalitātes celšanā!

Zaļās infrastruktūras objekti būtiski mazina barības vielu noplūdes, izskalošanos un nonākšanu apkārtējā vidē, kā arī rosina ūdeņu pašattīrīšanos. Šādu objektu būvniecībai nevajag saimniecības līdzmaksājumu. Līdz šā gada beigām Latvijā būs uzbūvēti aptuveni 20 za....

13/08/2026

🧲 Talkot ar magnētiem – lūk, tas ir pievilcīgs plāns nākamajai nedēļas nogalei! 🧲

11/08/2026

🌿 Kā saimniekot, turot rūpi arī par dabas daudzveidību un ūdens kvalitāti?

Aicinām lauksaimniekus, lauku zemju īpašniekus un lauku konsultantus 14. septembrī Siguldā piedalīties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) rīkotajās mācībās “Bioloģiskās daudzveidības un virszemes ūdens resursu saglabāšana lauksaimniecībā”. Mācību gaitā vairosim zināšanas par bioloģiskās daudzveidības un virszemes ūdens resursu aizsardzību, ekosistēmu pakalpojumiem un dabā balstītu risinājumu izmantošanu lauksaimniecībā.

🎓 Ar zināšanām un pieredzi dalīsies:
Anda Ruskule, Baltijas Vides Forums vides eksperte, Ilze Skudra, LLKC augkopības eksperte un Rūta Sniedze-Kretalova, Latvijas Dabas fonds botāniķe un biotopu eksperte.

❗Mācību apjoms ir 7 stundas, un par to apguvi tiks izsniegts apliecinājums. Kurss atbilst dokumentā norādīto Agrovides pasākumu kvalifikācijas ieguvei!

👉 Tiekamies 2026. gada 14. septembrī LLKC Pierīgas konsultāciju birojā, Dārza ielā 2A, Siguldā. Mācību sākums plkst. 10.00, pēc tās praktiskā nodarbība: Gaujas Nacionālā parka Balonu pļavā. Plašāka informācija un pieteikšanās saite (reģistrācija līdz 7. septembrim) šeit: https://goodwater.lv/aicinam-uz-macibam-par-biologiskas-daudzveidibas-un-udens-resursu-saglabasanu-lauksaimnieciba/

Mācību norisi atbalsta LLKC Pierīgas birojs! 🙏

10/08/2026

Kā palīdzēt zivīm Mazajā Juglā?

Ar Mazo Juglu sākam LIFE RiverFlow stāstu sēriju par astoņām projekta upēm. Katrai no tām ir savs stāsts un savs jautājums, uz kuru jāatrod atbilde, pirms iespējams izvēlēties piemērotāko atjaunošanas risinājumu.

🐟Mazajā Juglā, kas stiepjas, apm. 130km garumā, sastopamas vairāk nekā 20 zivju sugas, turklāt tā ir īpaši nozīmīga dzīvotne upes nēģim. Taču upes dabisko plūdumu un nepārtrauktību ietekmē HES, pārveidoti upes posmi, dambji un citi cilvēka radīti šķēršļi.

LIFE RiverFlow projektā Mazajā Juglā paredzēts mazināt vismaz trīs šķēršļu ietekmi, izbūvēt zivju ceļu un pamatot upei ekoloģiski piemērotu plūsmas režīmu.

💧Īpaša uzmanība pievērsta posmam lejpus Dobelnieku HES. Tur dažādos ūdens režīmos tiek mērīts upes dziļums, straumes ātrums un gultnes sastāvs, lai noskaidrotu, kā HES darbības radītās plūsmas svārstības maina zivīm un citiem ūdens organismiem piemērotās dzīvotnes.

Iegūtie dati tiek izmantoti modelēšanā, lai noteiktu, kāds ūdens plūsmas režīms Mazajai Juglai nepieciešams, lai upe varētu pilnvērtīgi funkcionēt kā ekosistēma. Savukārt dati, kurus ievāks pēc praktisko darbu īstenošanas, ļaus novērtēt, vai dzīvotnes zivīm kļuvušas pieejamākas un upes ekoloģiskais stāvoklis ir uzlabojies.

☝️Šķiriet karuseli un iepazīstiet Mazo Juglu.

Nākamajos RiverFlow upju stāstos dosimies tālāk uz citām upēm, kur jārisina pavisam citi jautājumi. Vairāk informācijas www.riverflow.lvgmc.lv

06/08/2026

💧 Laiks iepazīstināt ar otro "Mazo grantu" shēmas iniciatīvu – Ecosoul (SIA "Ecosystem solutions Latvia") īstenoto projektu "Pievilkšanās spēks: jauna pieeja tīram ezeram". Tā mērķis ir mazināt cilvēka radīto piesārņojumu Kaņiera ezerā un iesaistīt jauniešus zināšanās balstītā ūdens resursu apsaimniekošanā.

🔹 Projekta gaitā:
• notiks magnētu makšķerēšanas talka un piekrastes sakopšana;
• jaunieši piedalīsies izglītojošās nodarbībās par ūdens kvalitāti un piesārņojuma ietekmi;
• tiks demonstrētas vienkāršas ūdens kvalitātes noteikšanas metodes (caurredzamība, temperatūra, pH un skābekļa saturs);
• taps pirmais pilsoniskās zinātnes ziņojums par ūdens kvalitāti Kaņiera ezerā.

Par pirmo aktivitāti – neparasto magnētu talku – stāsta Ecosoul dibinātāja un vides eksperte Arta Kauķe: “Ideja par magnētu talku radās pēc iepazīšanās ar Kaņiera balto gārni Žoriku, kurš bija savainojis kāju ar makšķerēšanas āķi. Toreiz mums izdevās viņam palīdzēt, taču ne vienmēr tas ir iespējams. Tāpēc nolēmām rīkoties un radās ideja par magnētu talku makšķerēšanas atkritumu izvākšanai no ezera."

📅 Zināms, ka magnētu makšķerēšanas talka notiks jau augusta izskaņā. Plašāka informācija par to jau drīzumā mūsu un Ecosoul sociālajos tīklos!

🤝 Mazo grantu shēmas 5. kārtas projektu norisei atbalstu sniedz Baltijas Vides Forums.

04/08/2026

🌳🌊 Projekta gaitā AS "Latvijas valsts meži" Toras upes krastos izveidojuši vairākus demonstrāciju objektus – dažādus sedimentācijas baseinus un šķeldas bioreaktoru – lai mazinātu izkliedēto piesārņojumu virszemes ūdeņos. Šī paša mērķa labad testētas arī dažādas mežsaimniecības prakses, piemēram, krasta zonā augošo skujkoku aizstāšana ar lapu kokiem, lai novērstu ūdens paskābināšanos. Ieviesto risinājumu efektivitāti vērtē Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava".

📗 Vairāk par visu, kas mežu zemēs paveikts, varēsi uzzināt AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Baltijas Vides Forums rīkotajā Meža dienā jeb seminārā “Zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi difūzā piesārņojuma mazināšanai un ūdens kvalitātes aizsardzībai meža zemēs LIFE GoodWater IP projektā”!

📌 Seminārs notiks 21. augustā no plkst. 10.00 līdz 14.30 pie Toras upes (Limbažu novadā). Lūgums reģistrēties semināram līdz 17. augustam!

🔗 Plašāka informācija, dienaskārtība (kā arī tikšanās vietas koordinātes) un reģistrācijas saite:
https://goodwater.lv/aicinam-piedalities-seminara-par-zalas-un-zilas-infrastrukturas-risinajumiem-udens-kvalitates-aizsardzibai-meza-zemes/

03/08/2026

Ir iznākusi pirmā LIFE RiverFlow ziņu lapa!

Vairāk nekā 200 kilometru upju šajā sezonā jau izpētīti. Bet ko eksperti tajās meklē, kāpēc pirms praktiskiem darbiem nepieciešami dati un kas ar iegūto informāciju notiek tālāk?

Pirmajā izdevumā vienuviet apkopoti svarīgākie projekta jaunumi, paveiktais un tuvākās aktualitātes.

Šis ir pirmais izdevums RiverFlow ziņu sērijai, kurā turpmāk iepazīstināsim ar projekta norisi, cilvēkiem, upēm un pārmaiņām, kas tajās notiek.

Lasi pirmo izdevumu un piesakies, lai nākamos izdevumus saņemtu savā e-pastā. Svarīgi! Piesakoties ziņu lapas saņemšanai būsi arī starp pirmajiem, kas uzzina par plānotajām talkām un nozīmīgākajiem notikumiem!

🔗 Saites uz ziņu lapu un pieteikšanos - pirmajā komentārā.

23/07/2026

vadītājs Jānis Šīre (Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs) stāsta par to, kādi uzlabojumi veicami hidrotehnisko būvju uzraudzībā! 👇

21/07/2026

💣 Dursupes aizsprosts – viena no 1500 bumbām ar laika degli
Aizvadītajā diennaktī Stendes novērojumu stacijā reģistrēti 74,2 mm nokrišņu. Mēneša norma – 78,1 mm. No krastiem izejot šķietami nelielajai Dursupei, pārrauti vairāki ceļi, tostarp Sloka–Talsi (P128). Aculiecinieku publicētajos video redzams, kā posmā pie Dursupes dzirnavu aizsprosta upe, lietavu ūdeņu spēcināta, šķietami bez piepūles tecējumā līdzi parauj zemes gabalus ar kokiem un krūmiem. Vietējie, kas notiekošo filmē, spēj tikai nopūsties: “Ej tu nost…”

☔ Šādas lietavas, kur diennakts laikā nolīst mēneša norma, klimata pārmaiņu dēļ kļūs arvien biežākas. Vai Latvijas upes un ar tām saistītā infrastruktūra ir tam gatava? Dursupes piemērs rāda, ka nē. Latvijas upēs ir vairāk nekā 1500 šķēršļu – hidroelektrostaciju (HES) aizsprosti, vēsturiski dzirnavu un rūpniecisku objektu dambji, slūžas, aizsprostu paliekas, nepiemērotas caurtekas un citi veidojumi. Tikai neliela daļa no šiem šķēršļiem tiek reāli apsaimniekoti: tiem ir ekspluatācjas noteikumi, to tehniskais stāvoklis tiek kontrolēts un ir plāns, kā rīkoties ekstremālās situācijās – piemēram, kad diennakts laikā nolīst viena mēneša norma.

👉 Mēs nemitīgi runājam par postu, ko šķēršļi nodara dabai. Zivju migrācijai un nārstam, straujteču dzīvotnēm, dažādām sugām. Taču pēc šī rīta ziņām varam uzskatāmi teikt: neapsaimniekoti šķēršļi maksā! Simtus tūkstošus, pat miljonus eiro. Un nē – ne tikai privātīpašniekam, kam applūst lauks vai pagrabs. Bet pašvaldībai un valstij – tātad ikvienam no mums.

🔗 Plašāks projekta viedoklis par dažādu hidrotehnisko būvju apsaimniekošanu komentārā

Attēlā: vieta, kur atradās Dursupes dzirnavezera aizsprosts, foto – Magda Jentgena, Pasaules dabas fonds.

09/07/2026

Nu jau vairāk nekā pirms mēneša satikāmies Lēdurgā uz pirmo Latvijas Dabas fonda x Latvijas ūdeņi - tīri un brīvi mākslas plenēru. Tas bija jauns koncepts mums – ainavu tūre caur mākslas prizmu.

🎨 Kopā iepazinām ne tikai Aģes upi, bet arī Lēdurgas muižas parku – tā vecos kokus, skaistās kritalas, sausokņus un šī gada dzīvotni – koku dobumus. Mācījāmies, kādas sugas šādās vietās dzīvo, bet pasākuma noslēgumā iemūžinājām Aģes upi un runājām par upju saudzīgu apsaimniekošanu.

Paldies ikvienam, kurš nenobijās no lietus un pievienojās! Īpašs paldies Lēdurgas kultūras nams par viesmīlīgo uzņemšanu un Studija Silts par plenēra vadīšanu un lieliskajiem mākslas materiāliem ✨

Vai jums būtu interese par vēl vienu mākslas plenēru par dabas vērtībām?

Foto: Kaspars Teilāns
____