Cita Iespēja

Cita Iespēja Organizācija, kas apvieno cilvēkus un organizācijas. Mūsu uzdevums nav sacensties ar esoši valdību, bet izstrādāt alternatīvu. Programma:
1.Problēmas.

Par tiešo demokrātiju
Par lētiem un efektīviem risinājumiem
Par jaunu modeli

https://www.facebook.com/pasciena Latvijai var izdalīt četras savstarpēji saistītas pamatproblēmas – demogrāfiju, kuras nerisināšana draud ar latviešu tautas izzušanu, nācijas un demokrātijas trūkums, kā arī dārgā valsts, kas veicina emigrāciju. Lai cilvēkiem gribētos dzīvot Latvijā nepieciešams atrast ko tādu, kas viņu

dzīvi šeit padarītu patīkamāku nekā ārvalstu piedāvājumā. Mēs ilgi vēl nevarēsim sacensties ar atalgojumu – mums nav koloniju. Bet mēs varam tautai dot iespējas lemt par savu dzīvi – demokrātiju. Tas nozīmē, ka mums jāmaina Satversme, kas neļauj tautai lemt par galveno – budžetu un starptautiskiem līgumiem. Kamēr tauta nevar ietekmēt budžetu, tā tikai prasa un prasa no valdības, jo domā, ka valdība slēpj nodokļu naudu. Demokrātija liktu tautai taupīt – tā vairs neatbalstītu izšķērdību, jo to nāktos segt no nodokļiem. Demokrātiskā iekārtā mums būtu lēta drošība, lēta izglītība un lēta medicīna, turklāt – daudz efektīvāka, jo neviens cilvēks no sava maka nekad neatļautos tādas nodokļu dzīres kā atļaujās birokrātijas pārvaldītās valstīs. Taupīga valsts ļautu būtiski palielināt biznesa aktivitāti – biznesu vairs ar nodokļiem nesodītu par jaunu darba vietu radīšanu. Eiropas Savienībā ir vienots kapitāla tirgus, līdz ar to Eiropas kapitāls, pārceltos uz Latviju. Tas atkal ļautu celt cilvēku dzīves līmeni, veicinātu eksportu, jo mūsu preču izmaksas pazeminātos. Visbeidzot, cilvēku domāšana pašiem pārvaldot valsti kļūtu racionālāka, mazinātos politiskais stress un mēs varētu izveidot vienotu latviešu nāciju.
2.Risinājumi:
2.1. Valsts iekārtas pamats demokrātijā ir tautas tiesības lemt par svarīgāko – budžetu un starptautiskajiem līgumiem. Politiķu uzdevums – piedāvāt tautai alternatīvas un izpildīt tās gribu. Demokrātijai nepieciešama spēcīga izpildvara un vairākpakāpju pašvaldības, kā arī vēlētas tiesas. Demokrātija ļaus arī sekmīgi cīnīties ar korupciju, jo lēmumus pieņems paši iedzīvotāji.
2.2. Ekonomikas pamats ir jaunu darba vietu radīšana. Valstij jāizveido biznesa padomes un jāslēdz ar tām līgumi par nodokļu un jaunu darba vietu radīšanas politiku. Darba vietas palielina algas, veicina valsts tirgus apjoma augšanu, līdz ar to iekšējā tirgus ietilpību.
2.3. Finanšu jomā būtiski jāsamazina tiešo nodokļu slogs uz uzņēmējiem, tāpēc jāatsakās no specializētiem budžetiem. Valsts ārējais parāds maksimāli jātransformē par iekšējo parādu, izveidojot pievilcīgu obligāciju sistēmu. Valstij jāiegūst iespējas ietekmēt finanšu komerckredītu izsniegšanai.
2.4. Izglītībā jāsamazina mācību gadu skaits skolā gan obligātajā pamatskolā, gan vidusskolā, atsakoties no principa – nauda seko skolēnam. Tas ļaus būtiski samazināt valsts izdevumus un dos arī demogrāfisku efektu. Profesionālais izglītībai jāpāriet uz mācekļu sistēmu, kas uzņēmējiem dos viņu pašu sagatavotu darba spēku, vienlaikus ar piemaksām par apmācību, valstij būtisku naudas ekonomiju, bet jaunatnei – iespējas agrāk saņemt algu. Radikāli jāatsakās no vispārējās prasības pēc augstākās izglītības - ko agrāk varēja veikt feldšeris, to viņš var izdarīt arī tagad, bērnu auklei bērnudārza nevajag universitātes izglītību. Augstskolu monopols uz profesijām jālikvidē – lai augstskolas cilvēkiem dod reālas iemaņas un zināšanas nevis parazitē uz ar likumu noteiktiem monopoliem. Institūti – zinātnei, koledžas un prakses – profesijām. Zinātnei jābūt ekonomiski efektīvai, tātad – to jāsaista ar ražošanas bāzi.
2.5. Medicīna jādecentralizē. Jāveido slimo kases, kurās paši iedzīvotāji nosaka, kas viņiem ir vajadzīgs.
2.6. Drošības pamats ir Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu valsti. Nekāda simboliska armija to neaizvietos. NATO ietvaros jāspecializējas konkrētā pakalpojuma sniegšanā, piemēram, kara medicīnā. Ārējās drošības pamats ir attiecības ar vienīgo superlielvalsti ASV. Uz armijas rēķina jāstiprina policija un Zemessardze. Blakus centralizētai policijai iedzīvotāji ievēlē savu šerifu kvartāla drošībai un kārtības uzturēšanai. Tālāks mērķis – bruņota tauta.
2.7. Kontroles jāunificē, lai tās netraucētu kontrolējamiem strādāt un samazinātos to uzturēšanas izmaksas. Par atļauju došanu biznesa vajadzībām nav jāmaksā. Korupcijas problēma nav novēršama tikai mainot personālijas, nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas – lēmuma pieņēmējai jābūt tautai, kas automātiski likvidē korupcijas iespējas.
2.8. Demogrāfijas situācijas risinājuma pamatā ir emigrācijas pārtraukšana un darba vietu radīšana. Dažādus pabalstus bērnu dārziem un par bērniem var apvienot algās sievietēm, kuras nodarbojās ar bērnu audzināšanu. Būtisks jautājums ir valsts ideoloģiskās cīņas pret ģimeni pārtraukšana.
2.9. Latvijā jāizveido latviešu nācija, neatkarīgi no dzimtās valodas. Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā, bet tā nevar un tai nav jāizskauž citas valodas. Nacionālisms balstās uz kopējām interesēm.
2.10. Ar sekmīgu un aktīvu ārpolitiku var nodarboties tikai valsts, kura ir gana spēcīga un pievilcīga. Tāpēc sākotnējais mērķis ir padarīt Latviju par valsti, kuras iekšpolitika, kuras demokrātija radītu tai autoritāti pasaulē. Ekonomijas nolūkā Latvijai jāizstājas no politiskā tūrisma organizācijām un neko neizsakošiem līgumiem.
3. Līdzšinējās Latvijas valdības tika sastādītas bez kopējas valdības politikas noteikšanas – katra koalīcijas partija atbildēja par savu nozari. Valdība jāveido nevis uz koalīcijas vienošanās pamata, bet uz valdības deklarācijas bāzes. Ministru uzdevums nav pārstāvēt nozares darbinieku intereses, bet padarīt savu nozari taupīgāku un efektīvāku.
4. Pašlaik Latvijas partijas ir sociāldemokrātiskas, tāpēc vara pieder birokrātijai un ar to saistītajai inteliģencei, kas saņem naudu no valsts budžeta. Problēma ir politiskās alternatīvas trūkums un sociāldemokrātijas nepiemērotība konkrētajiem apstākļiem – tas veidotā birokrātiskā diktatūra neļauj attīstīties Latvijas ekonomikai, bet tās negatīvā nostāja pret ģimeni grauj Latvijas demogrāfiju. Tāpēc nepieciešama plaša labēja alternatīva, kas balstītos uz nodokļu bāzes radītājiem – uzņēmējiem un strādniekiem. Jāatceras, ka jebkura ideoloģija ir atslēga kādas problēmas risināšanā un nevar risināt visas problēmas. Tāpēc alternatīvā politiskā partija nedrīkst būt strikti ideoloģizēta. Visus jautājumus, kuros ir domstarpības, demokrātijās izlemj balsu vairākums. Kad tautai ir pieejams maks, tā vienmēr lemj saprātīgi.

LABKLĀJĪBAS STRATĒĢIJAArtūrs LeitlandsIedomājieties histēriju, plīstot aortai. Nedrošs satvēriens spiež uz krūtīm, lai p...
23/12/2025

LABKLĀJĪBAS STRATĒĢIJA
Artūrs Leitlands

Iedomājieties histēriju, plīstot aortai. Nedrošs satvēriens spiež uz krūtīm, lai pārtrauktu asiņošanu. Rokas tik dziļi nesniedzas, šūšana nav iespējama. Rietumu ekonomikas, kurām nav vadlīniju tiesību avotos un rīcības plāns nākotnei, ir uz pārmaiņu sliekšņa.

Baltais nams šā gada 5. decembrī publiskoja Nacionālās Drošības stratēģiju “National Security Strategy” (NSS). Dienu pēc prezidents Donalds Tramps panāca vienošanos starp Kongo Demokrātisko Republiku un Ruandu. Līgums jūnijā tika parakstīts Donalda Trampa Miera Institūtā. NSS publiskošana tika atlikta līdz abas puses sāks pildīt stratēģijā atrunāto abpusējo vienošanos. Prezidents Tramps uzsver, ka līguma pildīšanas rezultātā iegūs visi “Everybody’s going to make a lot of money” (President Trump). NDS gan par Izraēlas – Irānas, gan Gazas karu runā kā beigušos, lai arī Izraēlas – Irānas pamiers ir trausls ar lielu iespējamību karadarbībai atsākties nākošā gada laikā, kā arī Izraēla un “Hamās” joprojām vēro raķetes pār dzeloņdrāšu žogu. Stratēģijas “kosmētiskais amerikānisms” karadarbības zonās veicina ASV ekonomikas stiprināšanu.
NSS ir sastādīta saprotamā un uzrunājošā valodā. Jaunās stratēģijas amerikāniskais tonis ir atsvaidzinošs, nevienā no pēdējām tās versijām tik ļoti netika izcelts ASV ģeopolitiskais līderisms, lai arī tematiski koncepcija satur vairākas globālisma idejām simpatizējošus elementus. Viens no tās pamatlicējiem ir ASV aizsardzības sekretāra vietnieks, bijušā CIP direktora mazdēls Elbridžs Kolbijs (Elbridge A. Colby). “Globālisms” Trampa administrācijas koncepcijas izpratnē nevis izslēdz, bet uzsver nacionālās ekonomikas stiprināšanu ģeopolitiskā reālisma virzienā.

NSS kritizē to sabiedrības elites daļu, kas ir “nodevusi nacionālās intereses globālā kapitāla priekšā”. Globālisma skeptiķi ģībst, jo koncepcija nosoda vardarbīgu ārpolitiku - karu pret civiliedzīvotājiem. Saturu izceļ un laikmetam piemērotu padara nianses, kurās individuāls ieguvums netiek kritizēts kā savtīgs vai alkatīgs, ja priekšplānā atrodas nacionālās intereses. Elites tiek apskatītas kā ne savējie un “kosmopolīti”. Nacionālās intereses ir valstī dzīvojošo ekonomiskās intereses - NSS paragrāfi atrunā koncentrēšanos uz savu iedzīvotāju labklājības stratēģiju. Koncepcija ASV kontekstā aprunā arī valsts kapitāla uzvaru pār nelegālo imigrāciju un masu migrācijas beigas, ko daudzi Rietumeiropā, protams, uztver ar prieku. Stratēģija ir nepieciešama kā nacionālās ekonomikas mugurkauls. No trim tās rakursiem – tehnoloģija, aizsardzība un finanses primāri ir izcelta ekonomika. Daļa Eiropas konservatīvo uztver šo stratēģiju kā nacionālās atdzimšanas manifestu.

ASV drošības stratēģiju var un vajag pielāgojot attiecināt uz jebkuru valsti. Mūsdienās ekonomiku ir pārņēmušas problēmas, kuras rodas saskaroties ideoloģiskām pretrunām. Savu interešu apoloģētika un cik svarīgi ir iedzīvotāji kļūst par demagoģiju, ja birokrātija nedarbojas budžeta pildītāju - darba devēju un ņēmēju interesēs. Mēs esam adaptējušies labklājību stimulējošā racionālā sistēmā, kurā likumsakarīgi gadsimtam kopējās intereses centrējas nevis ap romantisku ideju par nacionālu sabiedrību, bet tās labklājību. Lai tautsaimniecībā nenotiktu tikai problēmu konstatēšana un idejas par pārmaiņām izplatīšana, tiesību sistēmā jāiekļauj detalizēti plānveida fundamenti – nacionālā stratēģija iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai.

23/06/2025

Līgo dienā un Jāņu dienā, 24.jūnijā, Rīgas sabiedrisko transportu pilsētas iedzīvotāji un viesi varēs izmantot bez maksas, informē uzņēmumā "Rīgas satiksme".

28/05/2025
Biedrība "Cita iespēja", izskatot partiju piedāvājumu realitāti un saprātīgumu, 2025.gada pašvaldības vēlēšanās aicina b...
24/05/2025

Biedrība "Cita iespēja", izskatot partiju piedāvājumu realitāti un saprātīgumu,
2025.gada pašvaldības vēlēšanās aicina balsot:

Rīgā par 3.sarakstu-
Politiskā partija "Pašcieņa"/"Tauta.Zeme.Valstiskums"
Jūrmalā par 6.sarakstu-
Latvijas Zaļā partija
Ventspilī par 3.sarakstu-
"Latvijai un Venstpilij"
Cēsu novadā par 3.sarakstu-
Politiskā partija "Pašcieņa"
Olaines novadā par 2.sarakstu-
Latvija Pirmajā vietā
Dienvidkurzemes novadā par 1.sarakstu-
Latvijas Zaļā partija
Jelgavas novadā par 7.sarakstu-
Tauta.Zeme.Valstiskums
Valmieras novadā par 7.sarakstu-
Politiskā partija "Pašcieņa"

13/05/2025
28/02/2025

Par atalgojumu un veidiem, kā to varam pacelt

Reizi četros gados - rudens pirmajā pusē, kad TV atgādina, ka mums ir laiks doties pie urnām, un liekuļi, kuri visu šo laiku ir darbojušies pret mūsu interesēm, uz īsu brīdi paliek "saprotoši" - no politiķu puses varam dzirdēt žēlabas un solījumus par Eiropas valstij nepietiekami zemo atalgojumu un no tā izrietošo algu palielināšanu dažādās nozarēs strādājošajiem. Celtniecībā, ražošanā, loģistikā. Vārdu sakot, strādnieku "novērtēšanu", piešķirot kaut kādus grašus reizē ar pedagogiem, veselības aprūpē strādājošajiem un jebkuru citu nozari, kura uz Eiropas kopējā līmeņa fona izskatās, maigi sakot, apdalīta un novārtā pamesta.

Es esmu dzirdējis pilnīgi visus iespējamos piedāvājumus, kas kaut kādā veidā varētu uzlabot dzīves līmeni caur atalgojuma palielināšanu. Vispār jau to variantu nav īpaši daudz. Visi piedāvājumi, kuri jebkad ir izteikti, vienmēr ir bijuši saistīti ar tiešu atalgojuma palielināšanu. Piemēram, pieliksim 50 eur pie algas tam vai tam. Tas ir vienīgais veids, kā pie mums ir ierasts risināt problēmas. Piešķirot centus, kuri vienai mājsaimniecībai pilnīgi neko neizteiks, bet valstij, savelkot kopā izdevumus uz visām mājsaimniecībām, kurām ir piešķirti, piemēram tie paši 50 eur, radīs zaudējumus. Rezultātā nevienai ģimenei nepaliks labāk, un arī valsts būs zaudējusi. Kā arī neaizmirsīsim - algu stihiska palielināšana tik tukšā un nepamatotā veidā rada inflāciju. Tas nozīmē, ka, ceļoties algām, celsies arī cenas. Tie nav risinājumi, bet jaunu problēmu sākums.

Ir divi alternatīvi veidi, kā celt atalgojumu un nodrošināt strādnieku pārstāvniecību lemšanā par to. Pirmais - atalgojumu var celt, samazinot nodokļu slogu. To ir iespējams paveikt divējādi. Pirmkārt, samazinot nodokļu slogu darba ņēmējam. Vislabākais piemērs - VSAOI jeb sociālais nodoklis. Tas ir vienīgais nodoklis, kura izlietojums teorijā ir paredzēts konkrētai jomai. Tīri loģiski - pabalstiem un pensijām. Bet, protams, ka praksē tā tas nenotiek. To izlieto arī ierēdņu algām. Līdz ar to pilnībā zūd jēga no šāda "speciālā budžeta" konkrētai jomai un mērķim. Un daudz lietderīgāk būtu ieturēto naudu izmaksāt darbiniekam algas veidā. Pensiju 2. līmenis ir atsevišķs temats, bet šoreiz to pieminēšu sakarā ar to, ka tieši ar soc. nodokli bankas administrē mūsu pensiju uzkrājumus. Pārtulkojot - mūsu sociālās iemaksas ir nauda, kas uztur bankas. Kāda mums daļa gar bankām? Pensiju 1. līmeni izmaksā valsts - tieši. Trešais ir labprātīgs (būtībā tas ir uzkrājums ar nedaudz savādāku bankas starpniecību), bet otrais ir tas pats pirmais, kuru pilnīgi nevajadzīgi un lieki administrē bankas. Un līdz ar to šī iemaksa aptuveni 1/10 apjomā no algas arī ir pilnīgi lieka. Tā ir nauda, kuru cilvēkam varētu izmaksāt, ļaujot pašam lemt, kā rīkoties ar to, ko pats esi nopelnījis.

Otrkārt, samazinot nodokļu slogu darba devējam. Uzņēmēji tīri dabiski pārceļas uz valstīm, kurās maksāt nodokļus ir izdevīgāk jeb rentablāk. Tā, lai pēc telpu īres, elektrības un komunālo pakalpojumu nomaksas un konkrētajai nozarei specifiskajām izmaksām tomēr paliktu kaut kas "uz rokas". Ja ņem vērā visus papildus ierobežojumus, kurus piedzīvojām gripas epidēmijas laikā, bez jebkādiem skaitļiem vai statistikas savām acīm ir redzams, kā uzņēmēji, it īpaši no nozarēm, kuras valstij sniedz pievienoto vērtību, ir smagi zaudējuši un vēl straujāk turpina pārvākties uz ārvalstīm. Matemātika sakarā ar nodokļu sloga atvieglošanu uzņēmējiem ir vienkārša. Kāpēc strādniekam ir izdevīgāk, ja valstī ir vairāk uzņēmumu, un uzņēmumiem ir zemāks nodokļu slogs? Tādēļ, ka, ja pastāv tikai viens vai divi uzņēmumi kaut kādā nozarē, piemēram, kokmateriālu pārstrādē, tas ir konkrēts monopols. Tas nozīmē, ka pāris uzņēmumi var diktēt, cik mēs saņemsim. Un neviens nespēs iebilst. Bet brīdī, kad šādi uzņēmumi šeit ir jau 10 – un to var panākt tieši ar zemāku nodokļu slogu uzņēmējiem, sākas konkurence par strādnieku, kas liek uzņēmējam pacelt algu konkrētai vakancei, lai topošo darbinieku pievilinātu un saglabātu sev, nevis tas aizietu pie viena no 10, 100 vai 1000 konkurentiem. Ko samazināt? Darba devējs par darbinieku maksā aptuveni 20% sociālajām iemaksām, kuras minēju jau iepriekš, un kuras nekādā gadījumā nenonāks līdz mūsu pensijām. Kopā ar 10% no tā, ko maksājam mēs, tā ir iespaidīga summa, kuru iedzīvotāji paši spētu izlietot vai uzkrāt pēc savām interesēm. Tālāk - uzņēmuma ienākuma nodoklis, elektroenerģijas nodoklis (vienīgais nodoklis, kuru administrē pašvaldība, kas var samazināt tā apjomu par 90%, bet tas nekur netiek darīts) un, protams, iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šie ir tie gadījumi, kad samazinot iegūst.


Otrs – oriģinālāks. Bet, to realizējot, efektīvs līdz kaulam. Tieša strādnieku iesaiste likumprojektu izstrādē un valsts pārvaldē. Par cik mūsdienās arodbiedrības vairs pilnībā efektīvi nespēj pārstāvēt strādnieku intereses, uzņēmumos ir ieteicams veidot strādnieku kameras. Darbinieku ievēlētu uzņēmuma pārstāvju kopumu. Līdz ar deputātu skaita samazināšanu, daļu no dep. vietām ieņemot vairākās pakāpēs ievēlētiem darbinieku pārstāvjiem, kuri pilda tādas pašas funkcijas kā vēlēšanās ievēlētie Saeimas deputāti. Kā tas izskatītos dzīvē? Piemēram, 50 deputātus ievēl "parastajās vēlēšanās'', bet 40 ievēl no uzņēmumiem. No, piemēram, Rīgas uzņēmuma, kurā ir, piemēram, 50 nodarbinātie tiek deleģēts 1 pārstāvis. No uzņēmuma ar 150 - attiecīgi 3 pārstāvji. Rezultātā no visiem Rīgas deleģētajiem pārstāvjiem, tiek tālāk deleģēti, teiksim, 3, kuri pēcāk nākošajā pakāpē no sava loka deleģē konkrētus pārstāvjus Saeimai. Tas ir sava veida divpalātu parlaments, kurš spētu koncentrēties uz valsts un mūsu katra labklājību veidojošo pamatu - uz godīgu darba apstākļu, taisnīga atalgojuma un labvēlīgas nodokļu politikas nodrošinānu.

Ir tā, ka nevienam nekad īsti nav rūpējis, kas notiek ar valsts labklājības pamatu - nodokļu maksātāju, kurš strādā privātajā sektorā, un uztur uzblīdušo, parazītisko un no realitātes atrauto valsts aparātu. Ir bijuši neskaitāmi mēģinājumi sarīdīt un pretnostatīt darba devēju un darba ņēmēju, lai ar neefektīvām metodēm no 19. gs, kad bija pilnīgi nesalīdzināma situācija, saasinātu problēmas, vai arī jau sākumā pieminētais manevrs ar pāris desmit eiro Jūda grašu izdalīšanu, radot pārliecību, ka kāds par mums domā. Tas nestrādā un nestrādās. Tāpat kā nestrādā finanšu politikas, labklājības problēmu risināšanas un nodokļus aptverošās likumdošanas sarežģīšana un attālināšana no strādnieka bez 101 akadēmiska titula un nepraktiska grāda abstraktās "zinātnēs". Ir jāmēģina jekurš variants, kurš vēl nav mēģināts, bet var nest pozitīvu rezultātu.

Autors: Artūrs Leitlands

Address

Https://www. Facebook. Com/pasciena
Riga

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Cita Iespēja posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Share