23/12/2025
LABKLĀJĪBAS STRATĒĢIJA
Artūrs Leitlands
Iedomājieties histēriju, plīstot aortai. Nedrošs satvēriens spiež uz krūtīm, lai pārtrauktu asiņošanu. Rokas tik dziļi nesniedzas, šūšana nav iespējama. Rietumu ekonomikas, kurām nav vadlīniju tiesību avotos un rīcības plāns nākotnei, ir uz pārmaiņu sliekšņa.
Baltais nams šā gada 5. decembrī publiskoja Nacionālās Drošības stratēģiju “National Security Strategy” (NSS). Dienu pēc prezidents Donalds Tramps panāca vienošanos starp Kongo Demokrātisko Republiku un Ruandu. Līgums jūnijā tika parakstīts Donalda Trampa Miera Institūtā. NSS publiskošana tika atlikta līdz abas puses sāks pildīt stratēģijā atrunāto abpusējo vienošanos. Prezidents Tramps uzsver, ka līguma pildīšanas rezultātā iegūs visi “Everybody’s going to make a lot of money” (President Trump). NDS gan par Izraēlas – Irānas, gan Gazas karu runā kā beigušos, lai arī Izraēlas – Irānas pamiers ir trausls ar lielu iespējamību karadarbībai atsākties nākošā gada laikā, kā arī Izraēla un “Hamās” joprojām vēro raķetes pār dzeloņdrāšu žogu. Stratēģijas “kosmētiskais amerikānisms” karadarbības zonās veicina ASV ekonomikas stiprināšanu.
NSS ir sastādīta saprotamā un uzrunājošā valodā. Jaunās stratēģijas amerikāniskais tonis ir atsvaidzinošs, nevienā no pēdējām tās versijām tik ļoti netika izcelts ASV ģeopolitiskais līderisms, lai arī tematiski koncepcija satur vairākas globālisma idejām simpatizējošus elementus. Viens no tās pamatlicējiem ir ASV aizsardzības sekretāra vietnieks, bijušā CIP direktora mazdēls Elbridžs Kolbijs (Elbridge A. Colby). “Globālisms” Trampa administrācijas koncepcijas izpratnē nevis izslēdz, bet uzsver nacionālās ekonomikas stiprināšanu ģeopolitiskā reālisma virzienā.
NSS kritizē to sabiedrības elites daļu, kas ir “nodevusi nacionālās intereses globālā kapitāla priekšā”. Globālisma skeptiķi ģībst, jo koncepcija nosoda vardarbīgu ārpolitiku - karu pret civiliedzīvotājiem. Saturu izceļ un laikmetam piemērotu padara nianses, kurās individuāls ieguvums netiek kritizēts kā savtīgs vai alkatīgs, ja priekšplānā atrodas nacionālās intereses. Elites tiek apskatītas kā ne savējie un “kosmopolīti”. Nacionālās intereses ir valstī dzīvojošo ekonomiskās intereses - NSS paragrāfi atrunā koncentrēšanos uz savu iedzīvotāju labklājības stratēģiju. Koncepcija ASV kontekstā aprunā arī valsts kapitāla uzvaru pār nelegālo imigrāciju un masu migrācijas beigas, ko daudzi Rietumeiropā, protams, uztver ar prieku. Stratēģija ir nepieciešama kā nacionālās ekonomikas mugurkauls. No trim tās rakursiem – tehnoloģija, aizsardzība un finanses primāri ir izcelta ekonomika. Daļa Eiropas konservatīvo uztver šo stratēģiju kā nacionālās atdzimšanas manifestu.
ASV drošības stratēģiju var un vajag pielāgojot attiecināt uz jebkuru valsti. Mūsdienās ekonomiku ir pārņēmušas problēmas, kuras rodas saskaroties ideoloģiskām pretrunām. Savu interešu apoloģētika un cik svarīgi ir iedzīvotāji kļūst par demagoģiju, ja birokrātija nedarbojas budžeta pildītāju - darba devēju un ņēmēju interesēs. Mēs esam adaptējušies labklājību stimulējošā racionālā sistēmā, kurā likumsakarīgi gadsimtam kopējās intereses centrējas nevis ap romantisku ideju par nacionālu sabiedrību, bet tās labklājību. Lai tautsaimniecībā nenotiktu tikai problēmu konstatēšana un idejas par pārmaiņām izplatīšana, tiesību sistēmā jāiekļauj detalizēti plānveida fundamenti – nacionālā stratēģija iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai.
