04/08/2026
Andris Kalniņš , Latvijas Zemnieku Savienības biedrs, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents: "airBaltic nav problēma. Problēma ir tas, ka nezinām valsts plānu."
Pēdējās nedēļās atkal daudz runājam par airBaltic. Par finansējumu, investoriem un uzņēmuma nākotni. Vieni uzskata, ka valsts nedrīkst ieguldīt vairs nevienu eiro. Citi saka, ka airBaltic jāatbalsta jebkuros apstākļos. Manuprāt, abas šīs pozīcijas ir pārāk vienkāršotas.
Latvijai ir vajadzīga sava nacionālā aviokompānija. Tā ir ekonomika, investīciju piesaiste, tūrisms un Latvijas sasniedzamība. Tā ir mūsu uzņēmēju iespēja vienas dienas laikā nokļūt Eiropas biznesa centros un ārvalstu investoru iespēja tikpat viegli atlidot uz Rīgu. Mēs jau esam zaudējuši regulāro pasažieru prāmju satiksmi. Atļauties zaudēt arī Rīgu kā nozīmīgu aviācijas centru mēs nevaram. Tas būtu trieciens ne tikai tūrisma nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai.
Tieši tāpēc uzskatu, ka airBaltic ir jāsaglabā un jāattīsta. Taču tas nenozīmē, ka valsts drīkst būt pasīvs akcionārs. Privātajā sektorā neviens investors neiegulda naudu tikai cerībā, ka viss kādreiz atrisināsies. Par katru ieguldīto eiro tiek prasīts skaidrs plāns, izmērāmi mērķi un atbildība par rezultātu. Ja uzņēmums ilgstoši nesasniedz iecerēto, akcionāri uzdod neērtus jautājumus un pieņem lēmumus. Tieši tā rīkojas atbildīgi īpašnieki. Kāpēc valstij rīkoties citādi?
Šobrīd airBaltic atkal ir nonācis situācijā, kad sabiedrībā tiek diskutēts par uzņēmuma finansējumu, investoru piesaisti un tālāko attīstības modeli. Pavasarī Saeima apstiprināja uzņēmumam 30 miljonu eiro valsts īstermiņa aizdevumu, kura atmaksas termiņš ir šā gada 31. augusts. Vienlaikus uzņēmums risina sarunas par papildu finansējumu un valdība meklē risinājumus uzņēmuma ilgtermiņa stabilitātei.
Tas viss tikai vēl vairāk apliecina, ka šobrīd svarīgākais jautājums nav tas, vai airBaltic Latvijai ir vajadzīgs. Daudz svarīgāk ir saprast, kāds ir valsts kā akcionāra plāns.
Nodokļu maksātājiem kā šī uzņēmuma patiesajiem īpašniekiem ir tiesības saņemt skaidras atbildes. Kādi ir uzņēmuma finanšu mērķi tuvākajiem gadiem? Kādi rezultāti tiek sagaidīti no vadības? Pēc kādiem kritērijiem valsts vērtēs uzņēmuma darbu? Kad airBaltic spēs pilnvērtīgi attīstīties bez ārkārtas risinājumiem? Šie nav uzbrukumi uzņēmumam. Tie ir jautājumi, kurus uzdotu jebkurš akcionārs privātā biznesā.
Man nav šaubu, ka airBaltic ir stratēģiski svarīgs uzņēmums Latvijai. Taču tieši tāpēc tam jābūt vienam no viscaurspīdīgāk pārvaldītajiem valsts uzņēmumiem. Jo lielāka ir uzņēmuma nozīme valstij, jo lielākai jābūt sabiedrības uzticībai tam, kā tiek pieņemti lēmumi.
Šobrīd sabiedrība ir pelnījusi skaidri zināt, kāda ir uzņēmuma faktiskā finanšu situācija, kādi ir lielākie izaicinājumi un, pats galvenais, kāds ir valsts plāns uzņēmumu sakārtot un padarīt par ilgtermiņā finansiāli stabilu. Nevis vispārīgās frāzēs, bet ar konkrētiem mērķiem, termiņiem un atbildību par rezultātu.
Jo vairāk skaidrības būs par to, kur uzņēmums atrodas šodien un kāds ir ceļš uz priekšu, jo lielāka būs arī sabiedrības uzticēšanās. Uzticēšanās ir īpaši svarīga brīdī, kad runa ir par uzņēmumu, kas ir nozīmīgs Latvijas ekonomikai un kurā ieguldīta nodokļu maksātāju nauda.
Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēlas vienu un to pašu – lai airBaltic kļūtu par finansiāli spēcīgu uzņēmumu, kas attīsta Rīgu kā Baltijas aviācijas centru un dod ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Lai tas notiktu, valstij kā akcionāram ir ne tikai jāpieņem pareizie lēmumi, bet arī atklāti un regulāri jāinformē sabiedrība par uzņēmuma ilgtermiņa attīstības un finansiālās stabilitātes plānu un par to, kā tiek mērīts progress tā īstenošanā.
airBaltic ir pārāk svarīgs Latvijas ekonomikai, lai sabiedrībai būtu jāmin, kāds ir tā nākotnes plāns.
