18/02/2017
Labs raksts! It īpaši vārdi par Maskačkas šarma saskaitīšanas mēģinātājiem!)
Atvainojos visiem Maskavas forštates iedzīvotājiem un draugiem, kurus aizskāra mana iepriekšējā bilde ar bezpajumtnieku patversmi Katoļu ielā pie dzelzceļa uzbēruma. Piekrītu – lasīt, ka vieta tuvu tavai mājai tiek salīdzināta ar “caurumu” un “geto”, nav patīkami. Rīgas Dome nupat tapušā dokumentā par kultūrvēsturiskajām teritorijām to pratusi pateikt daudz pieklājīgāk:
“..vēsturiskā apbūve ar celtniecības periodam atbilstošu pieticīgu komunālo aprīkojumu un lielu nolietojumu, nepilnīgais teritorijas inženiertehniskais nodrošinājums, kā arī vēsturiskās attīstības apstākļi veicinājuši nelabvēlīga sociālā kontingenta nostiprināšanos teritorijā, kas degradē teritoriju kopumā. Ņemot vērā straujo degradāciju, (..) apkaimes atveseļošanai nepieciešami kompleksi revitalizācijas pasākumi.”
Šai bildē redzama vieta ap 200 metriem no iepriekš aprakstītās, turpat sliežu malā, par ko Domes papīrā rakstīts: “Dzelzceļa uzbērums veido grūti pārvaramu telpisku šķērsli starp Maskavas priekšpilsētu un pilsētas centru, nodalot blakus esošās pilsētas daļas.”
Tās mājas miglā aiz vilciena ir Ģertrūdes ielas gals pie Satekles/Valmieras ielu krustojuma. Bet mājas šaipus vilcienam atrodas vietā, kur agrāk, pirms sliežu ceļu paplašināšanas, satikās Daugavpils un Žaņa Lipkes ielas. Tagad tās abas beidzas aklā strupceļā, sliedes stiepjas vien 2 metrus no māju ārsienas, un pa vidu vēl ir drāšu žogs, tāpēc trotuārs nav platāks par 40 cm. Tur pat dūšīgāks cilvēks nevar izspraukties cauri, par divu gājēju samainīšanos nerunājot.
Kopš 19.gs vidū Rīgu pāršķēla progresa vēstnesis dzelzceļš, par tā nelabvēlīgo efektu uz pilsētas plānojumu ir runāts daudz. Tas atšķēla Maskavas forštati no “lielās” Rīgas un padarīja par otršķirīgu nomali, bet mājas un ielas vistuvāk dzelzceļam – par nomales nomali.
Vēl 150 gadus vēlāk pilsēta saplēsto drēbi nespēj sašūt atpakaļ. Tāpēc prieks par katru iedzīvotāju un arhitektu, kas prot zem noplukuma uztaustīt Maskačkas šarmu un iepūst jaunu dzīvību vecajās miesās.