Valsts vides dienests

21/09/2026

☢️ No 14. līdz 18. septembrim norisinājās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) International Atomic Energy Agency (IAEA) 70. Ģenerālkonference.

🫱🏻‍🫲🏻 Ģenerālkonferencē Latviju pārstāvēja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska (delegācijas vadītājs), Pastāvīgā pārstāvniecības ANO, EDSO un citās starptautiskās organizācijās Vīnē pārstāvji un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra projektu koordinators Andris Romans.

🟡 Uzrunas laikā KEM valsts sekretāre uzsvēra, ka Latvija joprojām stingri atbalsta SAEA un tās pilnvaras kodoldrošības, kodolobjektu aizsardzības un kodolmateriālu kontroles jomā, kas ir nozīmīgs balsts globālajam kodolieroču neizplatīšanas režīmam. Tika izcelta SAEA nepārtrauktā klātbūtne Ukrainā un tās neatkarīgā ziņošana, vienlaikus atzīmējot Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās.

💜 Paralēli Ģenerālkonferencei, no 15. līdz 16. septembrim, notika arī SAEA zinātniskais forums “Cerības stari: Vēža ārstēšanas solījumu izpilde” (Rays of Hope: Delivering on the Promise of Cancer Care), kurā izvērsti tika pievērsta uzmanība politiskās vadības, starptautiskās sadarbības un stratēģisku investīciju nozīmei vēža aprūpes sistēmas stiprināšanā, sniedzot cerību miljoniem pacientu visā pasaulē.

ℹ️ SAEA Ģenerālkonference ir ikgadējs notikums, kas piesaista ap 3 000 kodolenerģijas ekspertu no 181 aģentūras dalībvalsts. Tās laikā tiek pieņemtas dažādas rezolūcijas, ievēlēti pārstāvji SAEA valdē, izskatīts tās ikgadējais ziņojums un budžets, kā arī SAEA un valstis dalās ar progresu dažādās jomās ģenerālkonferences paralēlos pasākumos.

ℹ️ Latvija ir SAEA dalībvalsts kopš 1997. gada. Tās darbības galvenais mērķis ir kodolieroču neizplatīšana un kodolenerģijas drošas izmantošanas veicināšana.

21/09/2026

🔔 8. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 13.00 Valsts vides dienests (VVD) aicina piedalīties klātienes seminārā “Elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešana: no atļaujas līdz pieslēgumam”, kas notiks VVD telpās Rūpniecības ielā 23, Rīgā.

🔌 Seminārā tiks sniegta informācija par Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumu Nr. 821 “Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas un elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai” prasību piemērošanu un ievērošanu, uzsākot un pabeidzot elektroenerģijas ražošanas jaudas ieviešanu.

💡 Par secīgi veicamajām darbībām elektroenerģijas ražošanas jaudas ieviešanas procesā, kā arī to izpildei nepieciešamo laiku informēs VVD, Sadales tīkls un Augstsprieguma tīkls speciālisti.

✍🏻 Lai pieteiktos dalībai seminārā, lūdzam aizpildīt pieteikuma veidlapu: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeHPbcg2Uc6vpvTwgaPRuyKcFavK2CuxADySHVhj6khZK2Gpw/viewform?pli=1

❕ Ņemot vērā, ka vietu skaits klātienē ir ierobežots, VVD aicina pieteikties savlaicīgi.

18/09/2026

🚤 Sadarbībā ar Valsts vides dienestu tika veikta Mazā un Lielā Baltezera apsekošana.

🎣 Apsekošanas laikā tika pārbaudīti makšķernieki un lomā paturētās zivis.

⚠️ Pārbaudes laikā Mazajā Baltezerā tika konstatēts nelikumīgs zvejas rīks - murds, kurš tika izņemts.

Murdā atradās četri vēži, kuri tika atbrīvoti un palaisti atpakaļ ūdenstilpē.

17/09/2026

⚠️ Iepazīsti Valsts vides dienesta (VVD) darba ikdienu!

🦺 Šoreiz iespēja ieskatīties VVD Risku pārvaldības departamenta darbā un tā nozīmīgajā lomā vides drošības nodrošināšanā Latvijā.

💨 Departaments nodrošina operatīvu reaģēšanu uz vides incidentiem un avārijām, kuru rezultātā radies vai varētu rasties vides piesārņojums, kā arī veic vides risku izvērtēšanu un uzraudzību.

🚢 Kopš 2026. gada departamenta atbildībā ir arī zvejas kuģu uzraudzība gan Latvijas, gan starptautiskajos ūdeņos.

🎥 Skaties video un uzzini:
🟢 Kā tiek saņemtas sūdzības un kā tās tiek izskatītas;
🟢 Kādi palīgrīki tiek izmantoti vides drošības uzraudzībai;
🟢 Kā departaments nodrošina operatīvu rīcību avāriju un citu incidentu gadījumos.

17/09/2026

💭 Mīts: Pēc sūdzības saņemšanas Valsts vides dienests (VVD) uzņēmumu uzreiz slēdz.

Kā ir patiesībā? 🤔 Skaidrojam:
🟢 Saņemot sūdzību par uzņēmuma darbību, VVD vispirms objektīvi izvērtē saņemto informāciju - par ko ir sūdzība un vai konkrētais jautājums ir VVD kompetencē. Ja jautājums nav VVD kompetencē, informācija tiek nodota tai iestādei, kas ir atbildīga par konkrēto jomu. Ja jautājums ir VVD kompetencē, sūdzībā norādītā informācija tiek izvērtēta kopumā.

📊 Izvērtēšanas procesā tiek ņemti vērā pieejamie dati, uzņēmumam izsniegtās atļaujas nosacījumi, iesniegtie darbības pārskati, situācijas nopietnība un citi būtiski apstākļi. Pamatojoties uz šo informāciju, VVD lemj par turpmāko rīcību.

⛔ Piemēram, ja tiek konstatētas neatbilstības normatīvajos aktos noteiktajiem robežlielumiem, VVD vērtē, vai netiek veiktas nepieļaujamas darbības, vai tiek ievēroti atļaujas nosacījumi, tostarp attiecībā uz tehnoloģiskajiem procesiem, un vai nav notikusi avārijas situācija.

🫱🏻‍🫲🏻 Konstatējot neatbilstības, to cēloņi tiek izvērtēti individuāli, nepieciešamības gadījumā iesaistot arī uzņēmumu. VVD savā uzraudzības darbā īsteno pieeju “Konsultē vispirms!”, veicinot sadarbību un atbilstības uzlabošanu.

⚖️ Ja tiek konstatēti pārkāpumi, VVD rīkojas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Jāņem vērā, ka līdztekus sūdzību izskatīšanai VVD veic arī plānotās un normatīvajos aktos noteiktās obligātās pārbaudes.

🚨 Uzņēmuma darbības daļēja vai pilnīga apturēšana ir būtisks lēmums, kura pieņemšanai jābūt pamatotai ar konkrētiem apstākļiem un tiesību normām. Piemēram, darbības veikšanu bez nepieciešamās piesārņojošās darbības atļaujas un būtiska vides piesārņojuma gadījumā, tai skaitā sistemātiskiem un atkārtotiem vai būtiskiem pārkāpumiem.

🍃 Tātad - viena sūdzība nenozīmē tūlītēju uzņēmuma slēgšanu. Katrā gadījumā VVD objektīvi izvērtē visus būtiskos faktus un saņemto informāciju, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošinātu efektīvu vides aizsardzību un vides drošību.

14/09/2026

♻️ Nākamais būtiskais solis aprites ekonomikā ir pāreja no atkritumu apsaimniekošanas uz resursu pārvaldību, arvien lielāku uzmanību pievēršot materiālu vērtības saglabāšanai, atkārtotai izmantošanai un to atgriešanai ekonomikā.

🎤 Ar šādu redzējumu Valsts vides dienests (VVD) iepazīstināja valsts pārvaldes, pašvaldību, uzņēmumu un nozares ekspertus konferencē “Aprite 2030: kopīgs redzējums nākotnei”, kas norisinājās Liepājā no 10. līdz 11. septembrim.

📊 Latvijā pēdējos gados ir izveidoti stabili pamati efektīvai atkritumu apsaimniekošanai - samazinās poligonos apglabāto atkritumu apjoms, attīstās ražotāju atbildības sistēmas, pilnveidojas datu uzskaite un atkritumu plūsmu izsekojamība.

♾️ VVD ieskatā nākamais uzdevums ir šos instrumentus izmantot, lai veidotu sistēmu, kurā materiāli un resursi pēc iespējas ilgāk saglabājas apritē un nezaudē savu ekonomisko vērtību.

💬 “Šobrīd panākumus galvenokārt mēram tonnās - cik daudz atkritumu savācam un pārstrādājam. Nākamais solis ir mērīt arī to, cik lielu vērtību spējam saglabāt Latvijas ekonomikā. Jautājums vairs nav tikai par to, kā apsaimniekot atkritumus. Jautājums ir - kā nezaudēt resursus un to vērtību,” uzsver VVD ģenerāldirektors Andris Ķēniņš.

🖥️ Būtisks VVD instruments šajā jomā ir Atkritumu plūsmu uzskaites sistēma (APUS), kas nodrošina pamatu datu iegūšanai un atkritumu plūsmu izsekojamībai. VVD turpinās APUS pilnveidot un attīstīt, lai nodrošinātu nozarei arvien kvalitatīvāku un plašāku informāciju par materiālu un atkritumu apriti.

🔁 Ražotāju atbildības sistēmas savukārt būtu jākļūst par plašāku produktu politikas instrumentu, kas var veicināt ilgtspējīgāku produktu dizainu, ilgāku produktu lietošanas laiku, remontējamību un efektīvāku resursu izmantošanu.

🔗 Vairāk lasi: https://www.vvd.gov.lv/lv/jaunums/vvd-aprites-ekonomikas-nakamais-merkis-ir-saglabat-materialu-vertibu-latvijas-ekonomika

Liepājas RAS

08/09/2026

🌊 Aicinām ieskatīties Valsts vides dienesta (VVD) darba gaitās!

🚢 Šodien ielūkojamies VVD Zvejas kontroles departamentā, pievienojoties inspektoriem uz patruļkuģa “Mare” klāja.

🗺️ Zvejas inspektoru darba ikdiena nozīmē ne vien kontroles pasākumus iekšējos ūdeņos un Latvijas piekrastē, bet arī starptautiskos ūdeņos.

🎣 VVD uzrauga zivju resursu izmantošanu Latvijā un starptautiskajā mērogā, kontrolējot zvejas apjomus, lai tie atbilstu tiesību aktos noteiktajai kārtībai, un nodrošinot zivju resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Skaties video un uzzini:
🔵 Kā izskatās Zvejas kontroles departamenta darba ikdiena;
🔵 Kāpēc Zvejas kontroles departamenta inspektoriem ir pienākums iesaistīties starptautiskajās zvejas kontroles misijās;
🔵 Kā norit piekrastes zvejas rīku pārbaude.

02/09/2026

🌱 Intervijā laikrakstam “Druva” Valsts vides dienesta Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja Ilze Luika stāsta par vides aizsardzību, piesārņojuma kontroli un mūsu ikdienas rīcības nozīmi, rūpējoties par tīru un kvalitatīvu vidi.

💬 “Mūsu lielākā bagātība ir tīrs ūdens, svaigs gaiss un nepiesārņota zeme. Mums ir jādomā par to, lai nākamajām paaudzēm saglabātu tīru un kvalitatīvu vidi. Ikviena mūsu rīcība - gan apzināta, gan neapzināta - lielākā vai mazākā mērā ietekmē vidi un atstāj tajā savas pēdas.” 🌊

📖 Lasi interviju ar Ilzi Luiku laikrakstā “Druva”! 👉https://edruva.lv/.../tirs-udens-bagatiba-kas-jasaudze/

Katrs vēlamies atpūsties pie upes vai ezera, kura dzidrajā ūdenī var spoguļoties. Tāpat apzināmies, ka ūdens ir viena no vērtīgākajām dabas bagātībām.
👉Lasi vairāk:👉https://edruva.lv/projekti/musu-udenu-stasti/tirs-udens-bagatiba-kas-jasaudze/

01/09/2026

💭 Mīts: Joda tabletes ir zāles pret radiāciju.

Kā ir patiesībā? 🤔 Skaidrojam:
🟡 Joda jeb kālija jodīda tabletes nevar uzskatīt par zālēm pret radiāciju - tas nav medikaments, kas var pasargāt no radiācijas ārējās ietekmes, un tas neaizkavē citu radionuklīdu nonākšanu organismā.

🟡 Kālija jodīda tabletes cilvēka organismā var aizsargāt tikai vairogdziedzeri, piesātinot to ar stabilo jodu un tādejādi samazinot tajā radioaktīvā joda uzkrāšanos kodolavārijas gadījumā.

❕ Jāatceras, ka ne katrs jodu saturošs preparāts ir piemērots vairogdziedzera aizsardzībai kodolavārijā. Šādās situācijās izmantojamas tikai tam paredzētās kālija jodīda tabletes un tās jālieto tikai pēc atbildīgo iestāžu norādījuma.

💊 Kālija jodīda tabletes paredzēts lietot kodolavārijas gadījumā teritorijās, kas atrodas atomelektrostaciju tuvumā, un kad avārijas rezultātā vidē ir nokļuvis radioaktīvais jods un cilvēki varētu tikt tam pakļauti.

🗺️ Latvija no tuvākajām atomelektrostacijām ir pietiekamā attālumā - tā neatrodas tādā riska zonā, lai kodolavārijas gadījumā būtu nepieciešams lietot kālija jodīda tabletes.

📋 Starptautiskās vadlīnijas paredz, ka, esot šādā distancē, kodolavārijas gadījumā kālija joda tabletes lietot nav nepieciešams.

😷 Jāņem vērā, ka, ja nepastāv radioaktīvā joda iedarbības risks, kālija jodīda lietošana nesniedz aizsargājošu efektu un nepasargā no jonizējošā starojuma kopumā. Tieši otrādi - tas varētu arī kaitēt veselībai.

⚠️ Atgādinām, ka kālija jodīda tablešu lietošana vai došana citiem pēc pašu iniciatīvas nav pieļaujama! Tās jālieto tikai kodolavārijas gadījumā, ja veselības aprūpes speciālisti vai atbildīgās iestādes to ir ieteikušas, ievērojot noteikto devu un lietošanas norādījumus.

28/08/2026