Latvijas Architektūra

Home
Latvia
Riga
Latvijas Architektūra

Žurnāls iznāk kopš 1995.gada, atjaunojot pirmskara izdevumu ar tādu pat nosaukumu.

Žurnāls satur aktuālu un sistematizētu informāciju par arhitektūras politikas, pilsētplānošanas, profesijas ētikas problēmām, ēkām, to projektētājiem un būvniekiem, par interjeriem un to dizaineriem, ainavu veidotājiem un tās pētniekiem.

21/09/2026

LA 185. Svinību vietas Brikumi stāsts sākas ar akmenī iegravētu datumu – 1901. gada 2. maijs –, kas liecina, ka šajā gadā zemnieku sētā uzcelts zirgu stallis. 1902. gada dokuments apliecina zemes robežu nostiprināšanu, kā arī to, ka zemnieku mājas Brikumi un zeme bijusi Kliģenes muižas sastāvā un 1989. gadā pārdoti to īpašniekiem (latviešu zemniekiem). Māju saimniece mantojusi no vecvecākiem, kas īpašumu iegādājušies vēl deviņdesmitajos gados. Kristai šī vieta saistās ar bērnību un pusaudzes vecumu – tad šeit pavadītas vasaras. Tagad, pēc daudziem gadiem, saskatot vietas potenciālu un iedvesmojoties no regulārajiem ceļojumiem pa Itāliju, nolemts to atdzīvināt jaunā kvalitātē.
Brikumos ir apvienots Vidzemes lauku miers un Toskānas stila interjers, lai radītu svētku gaisotni un iespēju nobaudīt gardu maltīti, kurā ir arī itāļu ēdieni. Tos var papildināt ar īpašo Brikumu garšaugu sāli, kam pievienota pat Toskānā ievākta lavanda. Plašāk Eva Rotčenkova
Brikumi, located in Zaube Parish, Cēsis Municipality, is an event venue created from the ruins of a horse stable built in 1901. Here, the tranquillity of the Vidzeme countryside has been combined with the aesthetics of Tuscany. Krista inherited the property from her grandparents and, together with Jānis, began restoring the historic farm building in 2023, drawing inspiration from their travels in Italy.

18/09/2026

LA 185. Pirms 15 gadiem astoņi līdzīga vecuma latvieši – domubiedru grupa (visiem vairāk nekā 30 gadu) – vienojās kooperatīvās būvniecības projektam pašu vajadzībām. Viņu vidū arī arhitekti Orbidāne un Šenteļevs. Kopiena nopirka 1890. gadā celtu koka ēku Dzirciemā, pārprojektēja to astoņos dažāda lieluma, katras mājsaimniecības iespējām, vēlmēm un vajadzībām atbilstošos dzīvokļos un, ieguldot visāda veida resursus, darbojās, lai tiktu pie mūsdienīgai un ērtai dzīvošanai atbilstošas mājas.
Šis ir stāsts par lēno būvniecību – pieeju, kurai ir gan savi izaicinājumi, gan ieguvumi. Būvniecības laikā kopienas locekļiem bija jāturpina īrēt pagaidu mājokļi, savukārt ilgstošais process neļāva prognozēt darbaspēka un būvmateriālu cenu izmaiņas. Plašāk Kristīne Grava Īvāne
The co-housing project in Dzirciems is the result of a joint effort by eight like-minded owners to restore and adapt a historic wooden building. The house at 3 Saldus Street, built in 1890, was purchased in 2018 and transformed into eight apartments of different sizes, tailored to the needs and financial possibilities of each household. The project was guided by shared values, trust, solidarity and a wish to avoid bank loans as far as possible. The co-owners therefore contributed not only money, but also professional expertise and hands-on work.

14/09/2026

LA 185. Kalnu sabiedriskā centra būvniecība tika uzsākta 20. gadsimta 80. gadu pirmajā pusē kolhoza Jaunais komunārs saimnieciskās izaugsmes apstākļos, realizējot ambiciozu ieceri par daudzfunkcionāla sabiedriskā centra izveidi. Kalnu kultūras nams ir spilgta vēlīnā padomju perioda publiskās arhitektūras un dizaina liecība. 1986. gadā uzceltais kultūras nams jau tā atklāšanas laikā pārsteidza ar inovatīviem risinājumiem, apdares materiāliem un dizaina detaļām, kas saglabājušās līdz mūsdienām un arī šobrīd šķiet aktuālas un laikmetīgas. Kaut gan ēkas veidols saglabājies tikpat kā neskarts, kultūras pieminekļa statuss tai nav piešķirts, un nama īpašnieki – pašvaldība – apsaimnieko to pēc saviem ieskatiem, saprotot un novērtējot ēkas vēsturisko nozīmīgumu un tā potenciālu. Plašāk Inara Appena, foto Edgars Pohevičs https://www.facebook.com/EdgarsPohevics
Kalni Culture House is one of Latvia’s most striking examples of late Soviet public architecture and design. The multifunctional complex was built in the 1980s to a design by architect Ausma Ivāne, during a period of economic growth at the Jaunais komunārs collective farm. It was conceived as a regional centre combining cultural, educational, sporting, administrative and accommodation functions. Today, the complex houses a culture centre, a school, a music school, a sports hall and a hotel.

10/09/2026

LA 185. Kolektivizācija 20. gs. 50. gados Zemgales laukos ienāca ar vienlaidus meliorāciju un pārspīlēta mēroga tīrumu platībām. Pēckara gadu totalitaritāte pieprasīja auglīgo mālzemi Zemgalē atbrīvot no viensētām kā buržuāziskām paliekām, lai veidotos plaukstoši un spēcīgi t. s. kolhozi, kur vienkopus pastāv sabiedriskais centrs, dzīvojamās teritorijas, centralizētā ūdensapgāde un katlu māja. 80. gadi Tērvetes kolhozam aizsākās ar vērienu, attīstot ieceri par moderna kultūras un izglītības centra būvniecību. Arhitektiem Birutai un Andrim Vainovskiem ir izdevies atrisināt kompozicionālo apbūves izteiksmi un iesākt projekta realizāciju (1983). Kopējais kompozicionālais veidols rada emocionāli spēcīgu sajūtu, kura saistās ar netālo Tērvetes pilskalnu, kas pastāvēja kā zemgaļu senās apmetnes vieta kopš bronzas laikmeta. No iecerētā ansambļa apjoma realizēta tikai nepilna ceturtā daļa, t. i. sabiedriskā centra rietumu mala. Plašāk viesredaktore, profesore Aija Ziemeļniece, foto Aleksandrs Kendenkovs
Kroņauce and Tērvete developed at a historic crossroads near Kroņauce Manor, where rural roads, the watermill on the Auce River, fertile farmland and a local school encouraged settlement already during the Duchy of Courland. After the Second World War, collectivisation radically transformed this cultural landscape. The Tērvete collective farm was established in 1947 at the former Tiši farmstead. The most ambitious development was the cultural and educational centre designed in 1983 by architects Biruta and Andris Vainovskis. Its composition symbolically reinterpreted the traditional Latvian farmstead through perimeter buildings arranged around a courtyard, varied volumes, pitched roofs and a strong contrast between clay roof tiles and rendered walls. The architectural forms evoke both the solidity of agricultural work in Zemgale and the ancient heritage of nearby Tērvete Hillfort.

07/09/2026

LA 185. Pirmā Latvijas kolhoza Nākotne vērienīgā apbūve kā padomju arhitektūras mantojums ir ienesis spilgtu kultūrvēsturisko dzīslu. Leģendārais kolhoza priekšsēdētājs Artūrs Čikste aicināja talkā lietuviešu arhitektu Henriku Šilgali (Henrikas Šilgalis, 1944–2007), kurš 11 gados (1968–1979) kolhoza centra apbūvi izveidoja kā vienu no modernākajiem lauku ciematiem Latvijā.
Kompozicionāli telpiskais plānojums kolhoza centram 20. gs. 70. gados bija ļoti drosmīgs pagrieziens padomijas nomenklatūras laikā.
Arhitekts H. Šilgalis kopā ar projektu darba grupu, ko vadīja būvinženieris Ivars Lasis, kolhoza ciemata plānojumam meklēja kontekstu lauku vides un pilsētvides kompozicionālai sasaistei, veidojot trīs galvenās funkcionālās zonas – dzīvojamā apbūve, sabiedriska rakstura apbūve un ražošanas teritorija. Plašāk žurnāla viesredaktore profesore Aija Ziemeļniece un profesore Una Īle https://www.facebook.com/ile.una, fotogrāfs Aleksandrs Kendenkovs https://www.facebook.com/AleksKend
Latvia’s first collective farm, Nākotne, was established in Šķibe Parish in 1946 as a showcase project of Soviet rule. Its creation was accompanied by forced collectivisation, deportations and the destruction of rural farmsteads. Zemgale was particularly affected, yet the settlement later developed into a significant example of Soviet modernist architecture.

04/09/2026

Iznākusi žurnāla Latvijas Architektūra 2026. gada ceturtā (Nr. 185) burtnīca. Virstēma - Kopienu centri.
Mūsdienu kopienu centrs pagastos nav tas pats, kas bijušais kolhoza centrs, bet turpina vienu no svarīgākajām funkcijām – būt par vietējās sabiedriskās dzīves un identitātes kodolu.
Uz vāka Tērvetes kolhoza Kroņauces sabiedriskā centra rietumu mala. Arhitekti Biruta un Andris Vainovski. Fotogrāfs Aleksandrs Kendenkovs https://www.facebook.com/AleksKend

29/08/2026

Žurnāla izveidotājs un galvenais redaktors Jānis Lejnieks šodien svinētu savu 75. dzimšanas dienu. Gada sākumā viņš dēlam izteica vēlēšanos to atzīmēt Venēcijā. Jāni, pieminam un atceramies!

25/08/2026

LA 184. Atskats uz pavasara dizaina mesi Milānā.
Vadošais dizaina nozares pasākums Salone del Mobile.Milano jau sen ir pārvēlies pāri Rho Fiera žogam, apgūstot jaunas teritorijas un sadarbības formas: Fuorisalone, Brera design week, Isola design, Design Superstudio, villas, pilis, dārzus un privātus dzīvoklīšus. Pilsētas gaiss piesātinās ar dizainu un radošumu, reibinot daudzos interesentus, kas bez kurnēšanas stājās garās rindās pie zīmolu durvīm. Atjautība, vīzija, inovācijas, ilgtspējīga izcilība un emocijas veido 2026. gada Salone del Mobile plašās izstādes dalībnieku – uzņēmumu un zīmolu – vizītkarti.
Svarīgākā atziņa – mums nekas netrūkst, ir gan māksla, gan dizains, gan amatniecība. Ir radoši projektētāji un prasmīgi meistari, ir senas tradīcijas, kultūra un ražošanas tehnoloģijas. Ir uzņēmumi, kas uzdrošinās un pārkāpj robežas, jo tās eksistē tikai mūsu galvā. Aptverot trauslo līdzsvaru starp tradīcijām un progresu, iespējama saplūšana vienā evolūcijas procesā, tā paverot jaunas komerciālas, estētiskas un kultūras perspektīvas un vienlaikus saglabājot mums raksturīgo DNS. Plašāk Anita Grase

19/08/2026

LA 184. Rīgas domes rīkotajā metu konkursā par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību uzvarējis mets ar devīzi ABČ, ko izstrādāja RUUME arhitekti https://www.facebook.com/ruumearhitekti?locale=lv_LV kopā ar apakšuzņēmumiem SIA «Topia» un SIA «AMECO».
Projekta mērķis ir pārvērst AB dambi par mūsdienīgu, publiski pieejamu un visu gadu aktīvu pilsētas telpu, kas ar jauno tiltu savieno Daugavas kreiso krastu. Jaunā gājēju promenāde gar Daugavmalu kļūst par galveno telpisko mugurkaulu.
Dambja līcis veidots kā publiski pieejama ūdens telpa ar jauniem ūdens infrastruktūras objektiem – āra peldbaseinu, pontonu ar atpūtas zonu un peldmāju pontoniem.

11/08/2026

LA 184. Lieliska krastmala zaudē savu sociālo vērtību, ja paliek izolēta kā «sala». Tikai nodrošinot loģiskus un drošus savienojumus ar apkārtējo apbūvi, krastmala pārtop par aktīvu pilsētvides elementu, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un uzlabojot dzīves vides kvalitāti. Arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (Latvija 2030) krastmala tiek definēta kā stratēģiski nozīmīgs publiskās telpas resurss, kura potenciāls pilnvērtīgi realizējas tikai spēcīgā telpiskajā sasaistē ar pilsētas audumu.
Ja krastmala nav pieejama vai ir slikti savienota ar pilsētu, tā saskaņā ar stratēģiju tiek uzskatīta par neizmantotu valsts attīstības resursu. Jebkurš pilsētvides uzlabojums nozīmē izvēli un prasa papildu izmaksas. Tomēr svarīgi saprast, kā to iespējams panākt, un izvērtēt īstermiņa izmaksas un ilgtermiņa ieguvumus. Plašāk Luīze Eglīte

Address

Riga
LV1001

Website

https://www.zurnals.lv/lv/

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Latvijas Architektūra posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Want your organization to be the top-listed Government Service in Riga?