Latvijas Nacionālais arhīvs

23/06/2026

Marģeram Skujeniekam - 140
🏛️Viens no ievērojamākiem 1920.–1930. gadu Latvijas valstsvīriem: Latvijas Republikas proklamētājs, Latvijas Tautas padomes priekšsēdētāja biedrs, Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Saeimas priekšsēdētāja biedrs, Ministru prezidents, statistiķis un sabiedrisks darbinieks.
🔎Pēteris Haralds Marģers Skujenieks dzimis 1886. g. 23. jūnijā (pēc vecā stila: 10. jūnijā) Rīgā, tolaik pazīstamā žurnālista un dzejnieka Vensku Edvarta (īst. v. Edvards Skujenieks) ģimenē. M. Skujenieks mācījies Rīgas un Jelgavas reālskolās, bet 1907.–1911. g. Maskavas komercinstitūtā studēja tautsaimniecību.
📚Jaunībā M. Skujenieks, līdzīgi kā liela daļa tā laika inteliģences, aizrāvās ar kreisā politiskā virziena idejām, un 1904. g. iestājās Latviešu sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. 1905. g. viņš iesaistījās revolūcijas norisēs, par ko vēlāk tika vairākkārt aizturēts, bēga uz ārzemēm un kādu laiku dzīvoja Londonā.
📰No 1907. g. jūnija viņš pārmaiņus dzīvoja Maskavā un Rīgā, regulāri publicējās periodiskos izdevumos. 1912.–1914. g. M. Skujenieks dzīvoja Liepājā, kur bija dienas laikraksta “Dzīve” redakcijas loceklis.
🔎Pirmā pasaules kara laikā 1915. g. rudenī viņš devās bēgļu gaitās uz Maskavu. No 1916. g. darbojās Baltijas latviešu bēgļu apgādāšanas komitejā un Maskavas latviešu kultūras birojā. 1917. g. martā viņš atgriezās Latvijā, vēlāk darbojās Vidzemes bezzemnieku padomē un Vidzemes Zemes padomē. 1917. g. rudenī M. Skujenieks iesaistījās Demokrātiskā bloka darbībā.
🇱🇻1918. g. 18. novembrī M. Skujenieks piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanā. Latvijas Tautas padome viņu ievēlēja par priekšsēdētāja biedru, bet 1918. g. decembrī, J. Čakstes prombūtnes laikā, M. Skujenieks īslaicīgi pildīja Latvijas Tautas padomes priekšsēdētāja pienākumus. 1919. g. 1. septembrī Latvijas Pagaidu valdība M. Skujenieku iecēla par Valsts statistiskās pārvaldes direktoru. Viņš bija tās izveidotājs un ilggadējs vadītājs (ar pārtraukumiem valdības amatu pildīšanas laikā).
📜1920. g. aprīlī M. Skujenieku no Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) ievēlēja Satversmes sapulcē. Viņš bija Satversmes komisijas priekšsēdētājs un šajā statusā aktīvi piedalījās Satversmes izstrādē. 1921. g. jūnijā M. Skujenieks kopā ar 17 citiem deputātiem izstājās no LSDSP frakcijas un vēlāk izveidoja Latvijas strādnieku sociāldemokrātu mazinieku partiju (no 1930. g. Progresīvā apvienība). 1922.–1931. g. M. Skujenieku no šīs partijas sarakstiem ievēlēja visos četros Saeimas sasaukumos (1925. g. vairākus mēnešus bija Saeimas priekšsēdētāja biedrs).
🏛️1926. g. decembrī–1928. g. janvārī M. Skujenieks bija Ministru prezidents un iekšlietu ministrs. Atkārtoti ieņēma Ministru prezidenta amatu arī no 1931. g. decembra līdz 1933. g. martam, šajā laikā uz laiku pildot arī finanšu ministra un iekšlietu ministra pienākumus. Pēc K. Ulmaņa organizētā valsts apvērsuma 1934. g. 18. maijā–1938. g. 10. februārī M. Skujenieks ieņēma Ministru prezidenta biedra amatu, šajā laikā pildot arī citus pienākumus. 1938. g. februārī M. Skujenieks šos amatus atstāja un atgriezās darbā Valsts statistiskajā pārvaldē.
⚫️Pēc Latvijas okupācijas M. Skujenieku 1940. g. 12. augustā atbrīvoja no Valsts statistiskās pārvaldes direktora amata, 29. augustā Rīgā apcietināja un 2. septembrī izveda uz Butirku cietumu Maskavā. 1941. g. 23. jūnijā PSRS Augstākā tiesa viņam piesprieda nošaušanu, kas tika izpildīta 1941. g. 12. jūlijā Maskavā.

23/06/2026

🌾🌾🌾

22/06/2026

Sabiedriskajai darbiniecei Cand. rer. merc. Olgai Znotiņai (1891–1971) - 135!

Jau līdz ar Latvijas Sieviešu palīdzības korpusa (LSPK) dibināšanu, kas bija pirmā Latvijas Republikā dibinātā sieviešu organizācija, Olga Znotiņa iesaistījās tās darbībā un aktīvi līdzdarbojoties Latvijas neatkarības izcīnīšanā. Viņa tika iecelta par LSPK nozaru un nodaļu ārpus Rīgas vadītāju, bet 1920. gadā ievēlēta kā LSPK prezidija locekle un jūnijā pārstāvēja LSPK kā delegāte Starptautiskās sieviešu balsstiesību savienības (The International Woman Suffrage Alliance) kongresā Ženēvā.

Arī pēc Neatkarības kara Znotiņa turpināja aktīvu dalību dažādās organizācijās. No 1922. gada līdz 1925. gadam Znotiņa darbojās Latvju sieviešu nacionālajā līgā, bija viena no organizācijas statūtu parakstītājām un valdes locekle. Bet 1928. gadā Znotiņa bija viena no Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības dibinātājām.
Papildus sabiedriskajam darbam Olga Znotiņa pabeidza augstskolu un jau pirms 1925. gada ieguva tirdzniecības zinātņu kandidāta grādu, bet 1928.–1929. gadā studēja kādā universitātē Vācijā Frankfurtē pie Mainas. Viņa strādāja par grāmatvedi un pārvaldīja sev piederošu 10 dzīvokļu namu Jelgavā. Tāpat Znotiņa publicējās Latvijas presē, sevišķi laikrakstā “Latvis”, kur rakstīja pirmās lappuses viedokļu slejas arī par starptautisko tautsaimniecības un politikas problemātiku.

1925. un 1928. gadā Olga Znotiņa no Nacionālās apvienības saraksta kandidēja Rīgas domes vēlēšanās un 1925. gadā arī 2. Saeimas vēlēšanās, bet nevienās netika ievēlēta.

1933. gadā viņa salaulājās ar Vilhelmu Voldemāru Tiltnieku, bet 1945. gada sākumā PSRS okupētajā Latvijā, Znotiņai atrodoties nezināmā prombūtnē, ierosināta laulības šķiršana. Mūža nogali Olga Znotiņa pavadīja Vircavā, kur 79 gadu vecumā vientulībā noslēdzās viņas mūžs.

Vairāk par Olgu Znotiņu un sieviešu organizācijām starpkaru Latvijā grāmatā “Latvijas Sieviešu organizāciju padomes darbība, 1925–1940: protokoli, biedrības, biogrāfijas” (2025).

20/06/2026

Pasaules bēgļu diena

📅Šodien atzīmējam Pasaules bēgļu dienu – Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) noteiktu starptautisku dienu, kas veltīta bēgļu godināšanai visā pasaulē.

🔎Bēgļu pieredze nav sveša arī latviešu tautas vēsturē. Gan Pirmā pasaules kara laikā, gan Otrā pasaules kara beigās simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju bija spiesti atstāt savas mājas, glābjoties no kara, okupācijas un represijām. Otrā pasaules kara noslēgumā Rietumu virzienā devās aptuveni 170–180 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa nonāca pārvietoto personu jeb DP nometnēs Vācijā. Neraugoties uz nenoteiktību par nākotni, viņi izveidoja skolas, uzturēja aktīvu kultūras un sabiedrisko dzīvi, dibināja organizācijas un saglabāja dzīvu Latvijas valsts nepārtrauktības ideju. Vēlāk daudzi devās tālāk trimdā uz Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu, Austrāliju un citām pasaules valstīm.

Pieminot šo vēstures lappusi, aicinām iepazīties ar Latvijas Nacionālā arhīva digitalizēto albumu kolekciju „Latviešu bēgļu dzīve nometnēs Vācijā (1945–1949). Dāvinājums Kārlim Zariņam, ārkārtējo pilnvaru nesējam, Latvijas sūtnim Lielbritānijā”.
📖Četrpadsmit albumos apkopotas vairāk nekā tūkstotis fotogrāfiju, zīmējumu un dokumentālu liecību par latviešu ikdienu, izglītību, kultūras un sabiedrisko dzīvi bēgļu nometnēs. Albumi tika dāvināti Kārlim Zariņam 1949. gadā pēc viņa vizītēm latviešu nometnēs britu un amerikāņu okupācijas zonās Vācijā. Šīs kolekcijas izcilo nozīmi Latvijas vēstures, trimdas mantojuma un kolektīvās atmiņas saglabāšanā apliecina fakts, ka 2025. gadā tā tika iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
➡️Ar albumiem variet iepazīties šeit – https://diaspora.arhivi.lv/index.php?id=90091&kods=600260&vien=4

🔗Tāpat aicinām ielūkoties Latvijas Nacionālā arhīva diasporas datubāzē, kur pieejamas ziņas par Latvijas pilsoņiem, kuri pēc Otrā pasaules kara devās bēgļu gaitās uz Vāciju un citām Rietumvalstīm. Latviešu Centrālās padomes un Latvijas Sarkanā Krusta veidotajā kartotēkā, kas aptver laika posmu no 1943. līdz 1951. gadam, atrodamas ziņas par bēgļu izglītību, nodarbošanos, dzīvesvietām Latvijā un trimdā. Šis avots ir vērtīgs resurss gan pētniekiem, gan ikvienam, kurš interesējas par trimdas un savas dzimtas vēsturi - https://diaspora.arhivi.lv/

20/06/2026

Rīgas rātes protokolu stāsti: 1768. gada 20. jūnijs

📜Saskaņā ar 18. jūnija reskriptu, kam pievienots paziņojums vācu un krievu valodā, ar kuru tiek stingri pavēlēts, ka visiem, kas pie sevis glabā mantas vai priekšmetus, kas izglābti no pēdējā nelaimīgā ugunsgrēka, tie 48 stundu laikā pēc šīs publikācijas izsludināšanas jānogādā Landfogtijas tiesā. Ja kāds to neizdarītu, viņš tiktu uzskatīts par slepkavīgu dedzinātāju vai laupītāju un attiecīgi sodīts. Turklāt šis paziņojums jādara zināms visā pilsētas teritorijā tik plaši, lai neviens nevarētu aizbildināties, ka par to nav zinājis, un pēc tam ar noziedzniekiem jārīkojas bez jebkādas piedošanas saskaņā ar reskripta noteikumiem. Tāpat jānodrošina, lai Landfogtijas kancelejā vienmēr atrastos kāda atbildīga persona, kas pieņemtu iesniegtās mantas un reģistrētu cilvēkus, kas tās nodod atbilstoši apstākļiem un to izcelsmei.

🖋️Vadošais birģermeistars fon Vīdavs ziņoja, ka tūlīt pēc šī reskripta saņemšanas bija nodrošināta tā izpilde, proti, pievienotā publikācija tika izlikta biržā, ievietota laikrakstā “Intelligenz-Blatt”, nolasīta visās pilsētas, priekšpilsētas un patrimoniālā apgabala baznīcās. Tāpat arī katoļu baznīcā, ebreju mītnē un sinagogā, lai par to būtu informēti arī ebreju iedzīvotāji. Turklāt publikācija vācu un krievu valodā tika izlikta pie Raunas un Jāņa vārtiem, krievu valodā krievu tirgū pie krievu bodēm, bet vācu valodā pie muitas ēkas pie Daugavas plosta tilta. Tāpat tika nodrošināts, ka tiek veikta visu nodoto priekšmetu uzskaite un specifikācija.

Tā kā visi nepieciešamie pasākumi jau ir veikti, tad re¬skripts tiek pievienots lietai un Landfogtijas tiesai tiek uzticēts, lai tā pret visiem pārkāpējiem rīkojas tiesiskā kārtībā un bez žēlastības.

🔎 Rīgas rātes protokoli ir viens no nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem vēstures avotiem par Rīgas un līdz ar to arī Latvijas vēsturi. Tās ir 386 grāmatas, kas aptver gandrīz trīs gadsimtus (1603–1889) un dokumentē pilsētas ikdienas dzīvi, pārvaldi, tirdzniecību, tiesvedību, kultūru un cilvēku attiecības.

19/06/2026

🌿Līgo svētki ir vieni no senākajiem un latviskākajiem rituāliem. Padomju vara tos nevarēja pilnībā aizliegt, tāpēc centās pārvērst par ideoloģiski neitrāliem “tautas svētkiem”.
📜1989. gada Līgo svētku scenārijs, kas saglabājies agrofirmas “Ādaži” dokumentos, ir izcils piemērs tam, kā Atmodas laikā tika atjaunotas latviskās tradīcijas un stiprināta nacionālā identitāte. Šis scenārijs nav tikai kultūras pasākuma plāns, tas ir kultūrvēsturisks dokuments, kas atspoguļo tā laika sabiedrības noskaņojumu, vērtības un brīvības atgūšanas procesus.
🌱Scenārijā dominē autentiskas tautasdziesmas, līgotnes, apdziedāšana, kā arī Jāņa tēva un Jāņa mātes rituālie tēli, uguns iedegšana un došanās pa sētām. Tas apliecina atgriešanos pie senajām rituāla formām un atteikšanos no padomju laikā ieviestās “neitrālās folkloras”, parādot vēlmi atjaunot dzīvu tradīciju, nevis skatuves folkloras imitāciju.
✨1989. gada Līgo svētku scenārijs atgādina, cik svarīgi ir turēties pie savām saknēm. Arī šodien nepazaudējam latviskumu, ja turpinām dziedāt, svinēt un būt kopā!

17/06/2026

11. un 12.jūnijā Latvijas Nacionālajā arhīvā viesojās Igaunijas Nacionālā arhīva uzraudzības un uzkrāšanas speciālisti. Kolēģi iepazinās ne tikai ar kultūras mantojuma uzkrāšanu LNA, bet arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kuri ir ilggadēji LNA sadarbības partneri.

17/06/2026

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

17/06/2026

🔎 Latvijas Valsts vēstures arhīva fondu izpētes gaitā 2025. gadā identificēta dokumentu kopa, kuras izcelsme saistāma ar Ukrainas teritoriju 1860.-1940. gadā. Dokumentu kopā ietilpst pārskati, izziņas, atskaites, draudžu reģistri, lūgšanu nama projekta rasējumi un citi materiāli par evaņģēliski luteriskajām draudzēm, skolām un vācu kolonistu kopienām mūsdienu Ukrainas rietumu un dienvidu reģionos – Ivanofrankivskas, Ļvivas, Odesas un Volīnijas apgabalā.

📜 Izvērtējot dokumentu izcelsmi un piederību, Latvijas Nacionālais arhīvs secināja, ka tie nav iekļaujami Latvijas nacionālajā dokumentārajā mantojumā un ir nododami Ukrainas Valsts arhīvu dienestam atbilstoši starptautiskajiem principiem kultūras mantojuma saglabāšanas jomā un abu valstu arhīvu sadarbības līgumiem.

Starp miljoniem Latvijas Nacionālā arhīva dokumentu tiek atklāti arī tādi, kuru izcelsme ir saistīta ar citu valstu teritoriju. Tieši tā pērn tika atklātas baznīcu un zemesgrāmatas, ēku projekti un citi dokumenti, kas Otrā pasaules kara laikā no Rietumukrainas ir nokļuvuši pie mums. Šodien relikvijas tika nodotas Ukrainas Valsts arhīvu dienestam.

⬇️ Saite uz sižetu ir komentāru sadaļā.

16/06/2026

📆 12. jūnijā Zemgales reģionālā arhīva darbinieki viesojās pie kolēģiem Valmieras zonālajā valsts arhīvā, lai stiprinātu profesionālo sadarbību un apmainītos ar pieredzi.

📜 Vizītes laikā bija iespēja diskutēt par nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanas, saglabāšanas un izmantošanas procesiem, kā arī iepazīties ar Valmieras zonālā valsts arhīva darba organizāciju, ikdienas praksi un risinājumiem dokumentu pārvaldībā un pieejamības nodrošināšanā sabiedrībai. Tikšanās sniedza vērtīgas atziņas un jaunas idejas turpmākajam darbam, vienlaikus veicinot pieredzes apmaiņu starp abu arhīvu speciālistiem.

🤝 Sirsnīgs paldies Valmieras zonālā valsts arhīva kolēģiem par viesmīlīgo uzņemšanu, dalīšanos pieredzē un vērtīgajām sarunām!