Latvijas Nacionālais arhīvs

Latvijas Nacionālais arhīvs Valsts dokumentārā mantojuma glabāšana, uzkrāšana un apzināšana. 2011.

gadā tika izveidots vienots Latvijas Nacionālais arhīvs, kura pārziņā ir Latvijas valsts dokumentārā mantojuma glabāšana, uzkrāšana un apzināšana.

Latvijas otrajam Valsts prezidentam Gustavam Zemgalam (1871–1939) 12. augustā aprit 155 gadi🔎Dzimis amatnieka ģimenē Zem...
12/08/2026

Latvijas otrajam Valsts prezidentam Gustavam Zemgalam (1871–1939) 12. augustā aprit 155 gadi

🔎Dzimis amatnieka ģimenē Zemgalē, Džukstes pagasta Odiņu mājās; ieguvis lielisku izglītību; strādājis kā zvērināts advokāts; jau no paša 20. gadsimta sākuma aktīvi iesaistījies latviešu biedrību dzīvē un laikrakstu izdošanā.
Gustavs Zemgals jau pirms Pirmā pasaules kara bija viens no spilgtākajiem latviešu līderiem. Lielā kara laikā Gustavu Zemgalu mobilizēja Krievijas armijā. Pēc Februāra revolūcijas viņš iesaistījās politiskajā dzīvē, tika ievēlēts Rīgas pilsētas domē un kļuva par Vidzemes guberņas komisāra vietnieku. Taču viņa īstā zvaigžņu stunda pienāca nedaudz vēlāk – tūlīt pēc Pirmā pasaules kara noslēguma.

🇱🇻Vēstures apstākļi lika tieši radikāldemokrātu partijas līderim Gustavam Zemgalam 1918. gada 18. novembrī vadīt Latvijas neatkarības proklamēšanas svinīgo aktu mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī. Latvijas Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste nepaspēja ierasties Rīgā, tādēļ pasākumu bija jāvada viņa biedram – Zemgalam. Tāpat viņu 1918. gada decembra sākumā ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu. Pavisam šajā amatā viņš sabija trīs reizes.

⚖️Otrs Latvijai liktenīgs brīdis bija 1919. gada maijs, kad pēc Liepājas puča Vācijas armijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca protekcijā tika veidota pučistiem pakļāvīga valdība ar Andrievu Niedru priekšgalā. Gustavs Zemgals kā augstākā brīvībā esošā amatpersona sasauca un vadīja Latvijas Tautas padomes sēdi, kurā Niedras valdība netika atzīta un tika pausts atbalsts gāztajai Kārļa Ulmaņa valdībai. Rezultātā Gustavu Zemgalu pučisti apcietināja, ieslodzījumā viņš pavadīja gandrīz divas nedēļas. Pēc Neatkarības kara noslēguma 1921.–1923. gadā Gustavs Zemgals ieņēma apsardzības (kara) ministra amatu, bet jau pēc prezidentūras – finanšu ministra amatu (1931–1932).

📝Pēc Jāņa Čakstes nāves Zemgals tika ievēlēts par otro Latvijas Republikas Valsts prezidentu. Viņa prezidentūra bija zīmīga ar visa Latvijas starpkaru perioda augstākā līmeņa ārvalsts vadītāja uzņemšanu – Zviedrijas karaļa Gustava V vizītes organizēšanu Rīgā. Tāpat viņš ļoti aktīvi izmantoja sava amata sniegtās tiesības apžēlot notiesātos.
Pēc prezidentūras termiņa beigām Gustavs Zemgals kategoriski atteicās kandidēt uz otro termiņu. Viņa dzīve turpmāk saistījās ar dažādu kredītiestāžu vadīšanu.

💍Gustavs Zemgals bija laulājies ar Emīliju Tīdenu (dzimusi Mužika, 1880–1928), viņiem bija divi bērni – Anna (precējusies Ūdre, 1909–1999) un Pauls (1911–1977). Gustavs Zemgals aizgāja mūžībā 1939. gada 6. janvārī.

Grafiķim Teodoram Lakšēvicam 115🔎Teodors Lakšēvics dzimis 1911. gada 12. augustā Rīgā daudzbērnu ģimenē. Bērnības pirmos...
12/08/2026

Grafiķim Teodoram Lakšēvicam 115

🔎Teodors Lakšēvics dzimis 1911. gada 12. augustā Rīgā daudzbērnu ģimenē. Bērnības pirmos gadus viņš pavadīja tālajā Petropavlovskā Sibīrijā, kur bija devies viņa tēvs – tiltu inženieris. Septiņu gadu vecumā Teodors zaudēja tēvu, un 20. gadu sākumā māte kopā ar bērniem atgriezās Latvijā, par ģimenes mājvietu kļūstot Kuldīgai. Tur sākās Lakšēvica ceļš mākslā. Viņš iesaistījās sabiedriskajā dzīvē un pievērsās pirmajiem mākslinieciskajiem mēģinājumiem, tostarp strādnieku dzīves tēlojumam. Taču jau pašā sākumā viņu īpaši saistīja grafika un iespēja ar melnbalto attiecībām izteikt vairāk, nekā spēj acīmredzamā krāsa.

📚No 1936. līdz 1939. gadam Lakšēvics mācījās Rīgas Mākslas un daiļamatniecības vidusskolā, vienlaikus apgūstot glezniecību pie mākslinieka Jēkaba Bīnes. Piedaloties izstādē Jelgavā, viņš guva pirmos panākumus un atzinību par saviem zīmējumiem. Otrā pasaules kara gados Lakšēvics cīnījās Latviešu strēlnieku gvardes divīzijas rindās un tika ievainots. Pēc kara viņš atgriezās Kuldīgā, enerģiski iesaistījās pilsētas kultūras dzīves organizēšanā un turpināja papildināt māksliniecisko izglītību. No 1945. līdz 1948. gadam viņš individuāli pilnveidojās grafikas specialitātē pie Kuldīgas daiļamatniecības skolas pasniedzēja, mākslinieka Kārļa Eglīša.

🎨Padomju Latvijas mākslas dzīvē Lakšēvics aktīvi iesaistījās vien 20. gadsimta 50. gadu beigās. 1960. gadā viņu uzņēma Latvijas PSR Mākslinieku savienībā, un mākslinieks pārcēlās uz Rīgu. Viņa pirmā personālizstāde Rīgā notika 1965. gadā, bet otrā – 1971. gadā. Līdzās stājgrafikai nozīmīgu vietu viņa darbībā ieņēma grāmatu māksla – nepilnu desmit gadu laikā Lakšēvics radīja māksliniecisko ietērpu vairāk nekā 30 daiļliteratūras izdevumiem.

🖼️Lakšēvics bija melnbaltās mākslas meistars ar neatkārtojamu rokrakstu. Viņš strādāja linogriezuma un oforta tehnikās, taču īpaši pazīstams kļuva ar paša izkoptu temperas un vaska tehniku. Tās bagātā tonalitāte, faktūru daudzveidība un iespēja radīt monumentāla izmēra kompozīcijas Lakšēvica grafiku tuvināja glezniecībai. Mākslinieka darbos bieži atainota Kurzemes daba, Ventas līkloči, jūrmalas zvejniekciemi un pilsētu atšķirīgie vaibsti. Ainavas viņa interpretācijā nereti pārtapa poētiski vispārinātās dabas noskaņu vīzijās – emocionāli ietilpīgās un gleznieciski izteiksmīgās. Lakšēvicam tuva bija arī klusā daba, īpaši lauku videi un darba cilvēka ikdienai raksturīgie priekšmeti.
Teodors Lakšēvics aizgāja mūžībā 1989. gada 25. februārī, apbedīts Rīgas Meža kapos.

Kinomehāniķa un fotogrāfa Anša Grūbes dzimtas arhīvs 📥Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva krājumā nonācis jauns...
11/08/2026

Kinomehāniķa un fotogrāfa Anša Grūbes dzimtas arhīvs

📥Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva krājumā nonācis jauns fonds: kinomehāniķa un fotogrāfa Anša Grūbes dzimtas arhīvs – daudzveidīgs un interesants vizuālais stāsts vienas ģimenes kontekstā, tajā atrodamās fotogrāfijas vēsta par dzimtas dzīvesstāstu, reizē atspoguļojot kultūras, ikdienas un sabiedriski politiskās dzīves norises.

⚙️Anša Grūbes vectēva brālis Ādams Burkevics bija Šoseju un zemesceļu departamenta 12. rajona vecākais tehniķis Kuldīgā, arhīvā glabājas albums ar viņa uzņemtajām fotogrāfijām par Latvijas ceļu infrastruktūras attīstību un ceļu būvniecību 1930. gadu otrajā pusē. Fotogrāfijās var ieraudzīt ne vien konkrētus ceļa posmus un dažādus tiltus, bet arī būvdarbu tehnoloģiju, izmantotos darbarīkus un tehniku, kā arī atskatīties uz apdzīvotām vietām un ainavām Latvijā pirms 90 gadiem.
➡️Ar albumu var iepazīties šeit: https://ej.uz/f321_a3

📰Fondā glabājas arī žurnālista un laikraksta „Jaunākās Ziņas” vietējo ziņu nodaļas redaktora Pētera Grūbes fotoalbumi. Tie ļauj ielūkoties Latvijas preses vēstures nozīmīgā laikraksta — „Jaunāko Ziņu” — ikdienā, atklājot tā redakcijas dzīvi, darbiniekus un laikraksta saviesīgos notikumus Valdeķu muižā 20. gadsimta 20. un 30. gados.

📸Ar fotografēšanu saistīts bija arīdzan Anša Grūbes tēva brālis Stepans Burkevics, kurš arī mazajā zēnā Ansī rosināja interesi par fotografēšanu. Stepana Burkevica uzņemtās fotogrāfijas rāda Kuldīgu, Kuldīgas sinagogas ēkas pārbūvi par kinoteātri "Kurzeme", Līvijas Rezevskas darinātās skulptūras "Meitene ar ūdens trauku" montāžu 1905. gada parkā, kā arī sadzīviskus skatus.

🎞️Līdzīgi arī paša Anša Grūbes uzņemtie fotoattēli glabā liecības par Kuldīgu, Kuldīgas kinoteātra "Kurzeme" darbiniekiem, Kuldīgas delegāciju LPSR spartakiādē – kinodarbinieku sacensībās 1980. gados, sastopami arī mūslaiku fotouzņēmumi, kuros atspoguļotas kultūras norises.

💡Anša Grūbes dzimtas arhīvs ir nozīmīga Latvijas fotogrāfiskā mantojuma daļa, kas ļauj ieraudzīt pagātni ne tikai kā vēsturisku faktu kopumu, bet arī kā dzīvu, personisku un cilvēciski tuvu stāstu.

10/08/2026

❗️Doma laukumā interaktīva vides izstāde "Rīgas skatu kartotēka", kas aicina izzināt Rīgas apkaimju vēsturi un skatīties videostāstus retro televizorā, kā vides objekts atgriezīsies pie skatītājiem pēc remonta ceturtdien, 13.augustā.
Noteikti ieplānojiet to apmeklēt līdz 7.septembrim!

🎉Svinot Rīgas 825. gadu jubileju, aicinām iepazīt Rīgas apkaimes Latvijas Nacionālā arhīva fotogrāfijās un dokumentos!📍Š...
10/08/2026

🎉Svinot Rīgas 825. gadu jubileju, aicinām iepazīt Rīgas apkaimes Latvijas Nacionālā arhīva fotogrāfijās un dokumentos!

📍Šodien izceļam Rīgas Latgales priekšpilsētu: https://redzidzirdilatviju.lv/lv/collections/204720/282

🧭Rīgas Latgales priekšpilsētā ietilpst astoņas apkaimes – Avoti, Dārzciems, Dārziņi, Grīziņkalns, Ķengarags, Latgales apkaime, Pļavnieki un Rumbula. Līdzās senām priekšpilsētām, muižu zemēm un dārzkopības teritorijām 19. un 20. gadsimtā šajā teritorijā izveidojās lieli rūpniecības uzņēmumi, dzelzceļa infrastruktūra un plaši dzīvojamie rajoni, kas papildināja esošo ainavu, bet vienlaikus arī saglabāja apkaimju īpašo un autentisko šarmu.

🔍Rīgas apkaimēm veltītās tematiskās kolekcijas veidotas, paplašinot un padarot pieejamu tiešsaistē Rīgas 825. gadu jubilejai veltīto interaktīvo izstādi “Rīgas skatu kartotēka”, kas no 31. jūlija līdz 7. septembrim aplūkojama Doma laukumā.

🎭Teātra dižgaram Oļģertam Kroderam šī gada 9. augustā apritētu 105 gadiLatvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs kopā...
10/08/2026

🎭Teātra dižgaram Oļģertam Kroderam šī gada 9. augustā apritētu 105 gadi

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs kopā ar Liepājas zonālo valsts arhīvu un Valmieras zonālo valsts arhīvu sagatavojis tematisko kolekciju “Oļģerts Kroders” ciklā “Teātris”.
➡️ https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/collections/199885/288/

💡Kroders bija latviešu režisors un psiholoģiskā teātra spilgts pārstāvis. Viena no erudītākajām personībām Latvijas teātra mākslā. Krodera mākslā būtiska tēma bija vēršanās pret jebkura veida vardarbību, iestudējumu centrā lielākoties ir cilvēks izvēles situācijā, kas pretēji klasiskajiem lugu uzvedumiem nav upuris. Laikabiedri apbrīnoja viņa spēju būt tik jaunam, domāt, redzēt, just, saprast, pulcināt ap sevi jaunus, radošus cilvēkus.

🖋️Leģendāra bija viņa aizraušanās ar Viljama Šekspīra “Hamletu”, ko O. Kroders savā mūžā iestudēja četras reizes dažādos teātros un ar dažādu koncepciju, sacīdams, ka šī luga attīstās līdzi laikam un līdz ar to ir neizsmeļama.

📍Oļģerts Kroders bija iestudējis teju visos Latvijas teātros, bet radošās dzīves pēdējos gadus strādāja un dzīvoja Valmieras teātrī. Teātra gars – tā valmierieši sauca savu režisoru, redzot viņa teātra istabas logā visu nakti degam gaismiņu.

Vai zinājāt, ka kaķi savulaik bija arī kanceleju "darbinieki"? 🐈‍⬛ Laikā, kad dokumentus glabāja papīra sējumos un koka ...
08/08/2026

Vai zinājāt, ka kaķi savulaik bija arī kanceleju "darbinieki"?

🐈‍⬛ Laikā, kad dokumentus glabāja papīra sējumos un koka skapjos, lielākais apdraudējums tiem bieži bija nevis ugunsgrēki vai mitrums, bet gan peles un žurkas. Tāpēc daudzās Eiropas kancelejās, arhīvos un bibliotēkās uzturēja kaķus, kuru galvenais uzdevums bija sargāt dokumentus no grauzējiem.

📜 Arī Rīgas rātes kancelejā kaķis nebūtu bijis tikai mīlulis – tas bija uzticams palīgs, kas palīdzēja nosargāt pilsētas rakstīto atmiņu.

🐱 Dažkārt vēsturi glāba ne tikai rakstveži un arhivāri, bet arī četrkājainie draugi - peļu ķērāji.

🎉Svinot Rīgas 825. gadu jubileju, aicinām iepazīt Rīgas apkaimes Latvijas Nacionālā arhīva fotogrāfijās un dokumentos!📍Š...
07/08/2026

🎉Svinot Rīgas 825. gadu jubileju, aicinām iepazīt Rīgas apkaimes Latvijas Nacionālā arhīva fotogrāfijās un dokumentos!

📍Šodien izceļam Rīgas vecpilsētas un Centra teritoriju: https://redzidzirdilatviju.lv/lv/collections/204720/280

🏛️Rīgas Centra teritorija kopā ar vecpilsētu jau kopš 19. gadsimta vidus, kad tika nojaukts aizsargmūris ap Vecrīgu, veidojusi modernās Rīgas pamatus. Centra rajona attīstība cieši saistīta ar pilsētas izaugsmi un straujo modernizāciju, kas radīja daudzveidīgu pilsētvidi ar bulvāriem, parkiem un daudzstāvu mūra apbūvi. Šeit līdzās Vecrīgas vēsturiskajam mantojumam atrodas 19. un 20. gadsimta mijā izveidotais pilsētas centrs ar jūgendstila arhitektūru, nozīmīgām sabiedriskajām ēkām un kultūras iestādēm.

🔎Rīgas apkaimēm veltītās tematiskās kolekcijas veidotas, paplašinot un padarot pieejamu tiešsaistē Rīgas 825. gadu jubilejai veltīto interaktīvo izstādi “Rīgas skatu kartotēka”, kas no 31. jūlija līdz 7. septembrim aplūkojama Doma laukumā.

Spēlfilmai “Dubultnieks” – 40 🎥Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs turpina iepazīstināt ar Latvijas filmām jubi...
06/08/2026

Spēlfilmai “Dubultnieks” – 40

🎥Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs turpina iepazīstināt ar Latvijas filmām jubilārēm un šoreiz aicina noskatīties Rīgas kinostudijas 1986. gada spēlfilmu “Dubultnieks”: https://ej.uz/pzdub86

🔍Pēc rakstnieka Andra Kolberga romāna “Ēna” motīviem uzņemtā filma ir pēdējais darbs Riharda Pīka kinorežisora karjerā. Tas ir dramaturģiski koncentrēts stāsts par bērnībā izšķirtu dvīņubrāļu Ērika un Viktora piederības un tuvības meklējumiem, kas sākas ar liktenīgu satikšanos izmeklētāja kabinetā. “Būtībā tas ir ceļš uz pagātni, kas vienlaikus kļūst par viņu ceļu uz nākotni,” tā filmas vēstījumu komentēja pats režisors.

👥Lai gan uz galvenajām lomām pretendēja divdesmit pieci pāri dvīņu, filmas veidotāji nolēma tās uzticēt Jurim un Andrejam Žagariem, kuri kā profesionāli aktieri spētu niansēti atveidot Ērika un Viktora iekšējo pārdzīvojumu un savstarpējo attiecību spriedzi. Kinofilmā “Dubultnieks” abi brāļi pirmo reizi redzami uz ekrāna kopā.

✨Filmā piedalās arī latviešu kino dīvas Astrīda Kairiša, Lilita Ozoliņa, Antra Liedskalniņa. Aktierim Artūram Dimiteram epizodiskā ārsta loma šajā filmā izrādījās pēdējā, savukārt jaunajam Jurim Žagaram, kas tikai 1985. gadā bija absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju un uzsācis teātra aktiera gaitas, tā bija pirmā nopietnā kinopieredze, kas turklāt tika godalgota ar balvu (medaļu) “Lielais Kristaps”. Juris atzina, ka tieši filmēšanās kopā ar brāli Andreju viņam palīdzēja iejusties Viktora lomā.

🏛️Liela nozīme filmas “Dubultnieks” satura atklāšanā ir Rīgas tēlam, kuru sev neraksturīgi skaudri tvēris operators Dāvis Sīmanis vecākais. Urbānā vide, kas atveidota auksta, pelēka un atsvešināta, paspilgtina galveno varoņu alkas pēc tuvības un sapratnes. Kaut arī šis Riharda Pīka darbs savulaik tika vērtēts neviennozīmīgi, vairāki kinokritiķi izcēla, cik svaiga un latviešu kino tālākai attīstībai nozīmīga ir filmā parādītā jauna cilvēka diskomforta sajūta, šaubu un meklējumu tēma.

📃Sižets: Pirms divdesmit pieciem gadiem mātes pamesti un izšķirti, negaidītā situācijā satiekas pieauguši dvīņu brāļi. Kaut Ērika un Viktora dzīves vērtības un ieradumi ir atšķirīgi, viņi lēnām sāk izjust kopību. Mātes meklējumi pārvēršas par abu brāļu identitātes un dzīves ceļa meklējumiem, kas izgaismo vispārcilvēciskās ilgas pēc tuvības.

👤Lomās: Andrejs Žagars (Ēriks), Juris Žagars (Viktors), Maija Apine (Iveta), Lilita Ozoliņa (Ņina), Antra Liedskalniņa (Ērika audžumāte), Ausma Ziedone-Kantāne (Ērika un Viktora māte), Astrīda Kairiša (bērnunama direktore), Leonīds Grabovskis (izmeklētājs), Artūrs Dimiters (ārsts), Vītauts Tomkus (Čerņa), Rūdolfs Allaberts (Viktora audžutēvs) u.c.

📰 Žurnāla “Latvijas Arhīvi” 2026. gada 1. numurā lasāms Gunta Vāvera raksts “Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un bie...
05/08/2026

📰 Žurnāla “Latvijas Arhīvi” 2026. gada 1. numurā lasāms Gunta Vāvera raksts “Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamenta dokumenti Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā: 3724. fonda sistematizācijas shēma un dokumentu veidi”.

🔎 Raksta uzmanības centrā ir Latvijas Valsts vēstures arhīva 3724. fonds “Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departaments (1934–1940)”. Tam ir izveidota sistematizācijas shēma, kas būtiski uzlabo informācijas meklēšanu. Šis apjomīgais fonds ar 13 039 glabājamajām vienībām atspoguļo Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma uzraudzības un kontroles mehānismus, kā arī ietekmīgā politiķa Alfrēda Bērziņa darbību. Tas ir nozīmīgs avots ikvienam, kas pēta starpkaru posma presi, biedrības un kultūras iestāžu dzīvi.

➡️ Vairāk par žurnālu: https://ej.uz/latvijasarhivi2026
Izdevumu iespējams iegādāties LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvā Rīgā, Slokas ielā 16, Klientu apkalpošanas kabinetā (1. stāvā) vai sazinoties ar mums:
e-pasts: [email protected]
tālr.: +371 29627830

Cena: € 4,43

Address

Riga

Opening Hours

Monday 09:00 - 12:15
13:00 - 17:00
Tuesday 08:00 - 12:15
13:00 - 17:00
Wednesday 09:00 - 12:15
13:00 - 18:00
Thursday 09:00 - 12:15
13:00 - 17:00
Friday 09:00 - 12:15
13:00 - 17:00

Telephone

+37120027447

Website

, ,

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Latvijas Nacionālais arhīvs posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Organization

Send a message to Latvijas Nacionālais arhīvs:

Shortcuts

Share

Category