JKP Jaunā konservatīvā partija

27/05/2026

Laikā, kad droni, diemžēl, kļuvuši par biežiem Latvijas gaisa telpas viesiem arvien akūtāks un joprojām neatbildēts ir jautājums cik patiesībā esam gatavi X stundai.

Jaunā podkāsta epizode ar JKP biedru, civilās aizsardzības ekspertu un militāro apmācību speciālistu Mārtiņu Hudoleju un mūsu Rīgas nodaļas vadītāju Rihardu Mikas.

Par to vai tiešām esam gatavi krīzes situācijām, par Meksikas karteļiem un Izraēlu. Ar civilās aizsardzības ekspertu, miltārās apmācības jomas speciālistu, ...

26/05/2026

Tēma par politisko partiju finansēšanu un valsts lomu tajā ir ļoti aktuāla un svarīga.
Kopumā valsts finansējuma piešķiršana partijām un tai sekojošie limiti individuāliemziedotājiem ir devuši pozitīvu rezultātu. Latvijas politika lielā mērā ir spējusi attālināties no situācijas, kur partiju dienaskārtību nosaka dažu lielu ziedotāju intereses. Šis solis bija nepieciešams, lai novērstu riskus, kas saistīti ar valsts sagrābšanu.

Tomēr, lai gan šis solis bija nepieciešams, tas nebija pietiekams veselīgas politiskās
vides izveidei. Partijas Latvijā joprojām ir vājas. Tām, salīdzinot ar partijām citās valstīs, ir maz biedru, un tās kopumā nav arī spējušas pilnvērtīgi aizvietot agrāko atkarību no lielajiem sponsoriem ar citu privāto finansējumu. Sabiedrības atbalsts partijām ar biedru naudām un nelieliem ziedojumiem joprojām ir pieticīgs. Viena partiju finanšu atkarība faktiski ir aizstāta ar citu - agrāk no atsevišķiem sponsoriem, tagad no valsts budžeta finansējuma. Tas noteikti nav veselīgas politiskās vides ilgtermiņa modelis.

Šo iemeslu dēļ atzinīgi jāvērtē žurnālistikas centra Re:Baltica publikācija, kas pievēršas šīm tēmām. Tajā cita starpā minēti vairāki priekšlikumi, un daļa no tiem tiešām būtu atbalstāmi. Pozitīvi vērtējama ideja atteikties no mērķa grupu ierobežojumiem valsts finansējuma izlietojumam, kas, lai gan labi iecerēti, praksē izrādījušies teju bezjēdzīgi.

Valsts finansējuma sadale starp mērķa grupām rada nevajadzīgu un pēc būtības lieku administratīvo slogu partijām un uzraugošajai iestādei. Prakse rāda, ka šāda veida ierobežojumi ir birokrātiski, grūti administrējami un nesasniedz sākotnējo mērķi. Daudz svarīgāk ir nodrošināt atklātību pār valsts piešķirtā finansējuma izlietojumu.

Tomēr publikācijā maz pievērsta uzmanība priekšlikumam piesaistīt valsts finansējuma apmēru, piemēram, aktīvo biedru naudas maksātāju skaitam. Valsts finansējuma piesaiste partijas aktīvo biedru skaitam būtu veids, kā valsts nevis uzturētu partijas, dažas no kurām nevar lepoties ar lielu aktīvu biedru skaitu, bet motivētu tās kļūt par organizācijām, kas iesaistītu plašu sabiedrības daļu politiskajos procesos.

Loģisks un principiāls ir arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšsēdētāja Sigorda Stradiņa priekšlikums atteikties no papildu finansējuma partijām par iekļūšanu Saeimā. Ja partija jau saņem finansējumu proporcionāli vēlētāju atbalstam, tad papildus sevis “prēmēšana” par iekļūšanu parlamentā vairāk atgādina dienesta stāvokļa izmantošanu nevis valstiski atbildīgu pieeju.

Citu partiju pārstāvju aicinājumiem būtiski samazināt partiju finansējumu kopumā šobrīd trūkst pārliecinoša pamata. Re:Baltica rakstā tiek norādīts, ka Latvijā finansējums partijām esot salīdzinoši dāsns, taču šis salīdzinājums ir diezgan virspusējs. Tajā netiek ņemts vērā, ka finansējumu saņemošo partiju skaits ir lielāks nekā kaimiņvalstīs (piemēram, jo Latvijā izplatītākas ir partiju apvienības). Attiecīgi kopējais finansējuma apjoms pats par sevi vēl neko daudz nepasaka par finansējuma “dāsnumu” uz vienu partiju, kas būtu tas, kam jāpievērš uzmanība. Tāpat, ja vērtējam to, cik liela jēgpilna atdeve šim finansējumam ir, tad varētu salīdzināt to, cik mainīgs ir saņēmēju loks. Proti, ir atšķirība, vai partijas, kas saņem finansējumu, mainās katrā vēlēšanu ciklā, vai arī ir stabila partiju sistēma, kurā vienas un tās pašas partijas ilgtermiņā varējušas attīstībā ieguldīt vairāk.

Diemžēl nākas pieminēt arī raksta tendenciozo toni atsevišķos tā aspektos. Nav
saprotams pamats JKP raksturošanai kā “pajukušai” partijai. Rakstā tas pamatots tā, ka partijas “politiskā dzīve faktiski ir apstājusies”, taču šāds vērtējums ir pilnībā neatbilstošs realitātei. JKP joprojām ir viens no lielākajiem biedru skaitiem starp Latvijas partijām. Lai gan tā šobrīd nav pārstāvēta Saeimā, tās kandidāti tika ievēlēti arī pēdējās pašvaldību vēlēšanās. Jā, daļa agrāk redzamo politiķu partiju ir pametuši, taču tas nav nekas unikāls, un vienlaikus partijai pievienojas arī jauni biedri un organizācija turpina darbu.

Patiesībā žurnālistiem nekas neliedz par to pārliecināties, apmeklējot kādu no partijas rīkotajiem pasākumiem. Partijas priekšsēdētāja teiktais par to, ka darbs partijā turpinās, tiek atspoguļots, taču netiek ņemts vērā.

Turklāt rodas jautājums, kāpēc šis noniecinošais apzīmējums, ja tādu ir jālieto, netiek attiecināts arī uz citām 14. Saeimā neiekļuvušām partijām, piemēram, Latvijas Attīstībai, Kustība “Par!” vai Saskaņa. Šī nevienlīdzīgā pieeja rada iespaidu, ka analīzē zināmu lomu spēlējuši nevis objektīvi kritēriji, bet žurnālistu subjektīvās politiskās simpātijas.

Tas ir jo īpaši žēl tāpēc, ka kopumā diskusija par partiju finansēšanas sistēmas
pilnveidošanu ir nepieciešama un sabiedrībai svarīga.

Saite uz Re:Baltica rakstu: https://rebaltica.lv/2026/05/valsts-miljoni-partijam-mazak-korupcijas-vairak-banketu/

Pievienojies vai atbalsti JKP:
www.partijajkp.lv

24/05/2026

Par valsts pamatiem, shēmām un izzagšanu!

18/05/2026

🎓🪐Arī zināšanām un zinātnei ir jāpaliek Latvijā un labākajai pasaules praksei jāatgriežas Latvijā, veidojot spēcīgu valsti ar pievienoto vērtību!

Par Latvijas zinātni pirms vēlēšanām: sarunām atsaukušās četras politiskās partijas 🌱

Uz Latvijas Jauno zinātnieku apvienības aicinājumu politiskajām partijām aktualizēt zinātnes un jauno zinātnieku jautājumus savās priekšvēlēšanu programmās atsaukušās četras politiskās partijas: Jaunā Vienotība, Progresīvie, Nacionālā apvienība un JKP Jaunā konservatīvā partija.

Tikšanos laikā LJZA valdes pārstāvji politisko partiju pārstāvjiem aktualizēja vairākus Latvijas zinātnei un jaunajiem zinātniekiem nozīmīgus jautājumus:

1️⃣Pēcdoktorantūras finansējuma ilgtspēja no valsts budžeta un regulāra valsts atbalsta nepieciešamība, lai mazinātu jauno zinātnieku aizplūšanu no Latvijas un stiprinātu zinātnes cilvēkkapitāla ataudzi.
2️⃣Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) nozīmi Latvijas zinātnes attīstībā, īpaši akcentējot akadēmiskās brīvības un starptautiski konkurētspējīgas pētniecības principu īstenošanu programmas ieviešanā.
3️⃣Nacionālās akadēmiskās ētikas un pētniecības integritātes biroja nepieciešamība, lai stiprinātu uzticēšanos zinātnei un nodrošinātu atbalsta mehānismus ar pētniecības kvalitāti un ētiku saistītu jautājumu risināšanai.
4️⃣Latvijas Jaunās akadēmijas izveide kā platforma jauno zinātnieku pārstāvniecībai, sadarbībai un iesaistei, kas stiprinās valsts attīstības procesus un starptautisko pārstāvniecību.

Sarunās LJZA pārstāvji skaidroja konkrētus jautājumus par zinātnieku ataudzi, jauno zinātnieku aizplūšanu no akadēmiskās vides un zinātnes finansēšanas mehānismiem. Diskusijās tika pārrunāti arī akadēmiskās brīvības, pētniecības prioritāšu noteikšanas veidi un jautājumi par zinātnes lomu valsts attīstībā.

Kopumā neviena no partijām nebija kategoriski negatīva pret aktualizētajiem jautājumiem, tomēr skaidrāku izpratni par politisko gribu un gatavību rīkoties praktiskam zinātnes atbalstam varēs novērtēt pēc vēlēšanām.

Līdz šim uz LJZA aicinājumu nav atsaukušies vairāki LR Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, tostarp Zaļo un Zemnieku savienība, APVIENOTAIS SARAKSTS un Latvija pirmajā vietā. Iespējams, priekšvēlēšanu laikā uzmanība tiek pievērsta citiem jautājumiem, tomēr LJZA apliecina, ka joprojām ir atvērta tikties ar visiem politiskajiem spēkiem, lai skaidrotu Latvijas zinātnei aktuālos izaicinājumus un iespējamos risinājumus.

💡Zinātne nav šauras nozares jautājums, tā ir valsts konkurētspēja, inovāciju kapacitāte un Latvijas cilvēkkapitāla nākotne. Tāpēc LJZA valdei ir pārliecība, ka ne tikai gatavojoties vēlēšanām, bet arī ikvienā situācijā ir būtiski domāt par rīcībpolitiku, kas atbalsta zinātni Latvijā.

16/05/2026

JKP Jaunā konservatīvā partija atzinīgi novērtē Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča lēmumu nominēt Apvienotā saraksta līderi Andri Kulbergu Ministru prezidenta amatam.

JKP uzskata, ka Latvijai šobrīd ir nepieciešama labēji centriska, konservatīvās vērtībās balstīta valdība, kas spēj stiprināt valsts drošību, tautsaimniecības attīstību un sabiedrības uzticēšanos valstij. Novēlam izturību, gudrību un politisko gribu valdības veidošanas procesā, lai tiktu izveidota rīcībspējīga valdība Latvijas attīstībai un nacionālo interešu aizstāvībai.

15/05/2026

Valdības krišana drošības izaicinājumu apstākļos ir negatīvs signāls sabiedrotajiem un investoriem.

Olafs Grigus | politologs, JKP Jaunā konservatīvā partija

Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar bažām vērtē pēdējo dienu politiskos notikumus, kuru rezultātā sabrukusi ilgstošu pretrunu vājinātā valdošā koalīcija. Situācijā, kad Latvija saskaras ar nopietniem drošības izaicinājumiem, ko izgaismojuši nesenie dronu incidenti Rēzeknē, sabiedrība no valdības sagaidīja koordinētāku rīcību gan savstarpēji, gan ar sabiedrotajām valstīm, nevis kārtējo politisko amatu pārdali un vainīgo meklēšanu.

Diemžēl tā vietā valdības politiķi nodemonstrējuši šokējoši haotisku komunikāciju gan savstarpēji, gan ar plašāku sabiedrību.

Notikušais apliecina, ka Jaunā Vienotība, uztraucoties par zemajiem reitingiem pirms vēlēšanām, ir izvēlējusies īstermiņa politiskās izdzīvošanas taktiku. Šo procesu pavada retoriskas rūpes par Latgales iedzīvotāju drošību, taču reāla atbildības uzņemšanās par valdības darba nepietiekamu kvalitāti un konstruktīvi priekšlikumi risinājumiem netika piedāvāti.

Lai arī atsevišķu ministru darbu, protams, var vērtēt kā nepietiekami veiksmīgu, valdības krišana pati par sevi neatrisina drošības problēmas. Tieši pretēji - tas ir satraucošs signāls Latvijas sabiedrotajiem un starptautiskajiem partneriem, kas rada jautājumus par politisko stabilitāti un noturību valstī laikā, kad drošības jautājumi reģionā ir īpaši sensitīvi. Šāda nestabilitāte cita starpā var atstāt negatīvu iespaidu arī uz ārvalstu investīciju piesaisti un Latvijas starptautisko reputāciju, iespējams, lielākā mērā nekā rudens debates par starptautisku konvenciju ratifikāciju. Ministru prezidente Evika Siliņa arī iepriekš valstij būtiskos jautājumos, tostarp saistībā ar Rail Baltica projektu, centusies izvairīties no politiskās atbildības, pārnesot vainu uz nozaru ministriem.

Kā absurds vērtējams nu jau ex- premjeres publiskais paziņojums par zemkopības ministra atstādināšanu, uzsverot, ka valdībā nevarot pastāvēt “nekāda aizdomu ēna”. Šāds apgalvojums raisa neizpratni, jo aizdomu ēna pār atsevišķām amatpersonām un politiskajiem procesiem pastāvējusi jau ilgstoši, turklāt līdzšinējā valdība pati ir pieņēmusi virkni lēmumu, kas iepriekš nav liecinājuši par tik kategorisku pieeju, piemēram, apstiprinot Valsts kancelejas vadītāja amatā Raivi Kronbergu, par kura atsevišķām darbībām, strādājot Zemkopības ministrijā, ilgstoši bijuši neatbildēti jautājumi.
Jau esošās valdības veidošanas laikā pastāvēja būtiskas bažas par ZZS ciešo saikni ar korupcijā notiesāto oligarhu Aivaru Lembergu. Neraugoties uz iepriekš publiski pausto zemo toleranci pret šādu politisko ietekmi, Jaunā Vienotība un Progresīvie politiskās tirgošanās rezultātā tomēr izveidoja koalīciju ar šo politisko spēku, jau sākotnēji iebetonējot valdības pamatos bumbu ar laika degli.

Tomēr JKP atzinīgi vērtē šobrīd Saeimā pārstāvēto politisko spēku izteikumus par nepieciešamību turpmāk ierobežot koruptīvu ietekmi. Tāpat JKP ar interesi seko līdzi notikumu attīstībai saistībā ar kokrūpnieku krimināllietu un gaida Latvijas valsts meži pārraudzības efektivitātes un lietderības revīzijas rezultātu publiskošanu.

No Valsts prezidenta sagaidām profesionālu, atbildīgu un valstisku risinājumu izveidotajai sarežģītajai situācijai. Valsts drošība un sabiedrības uzticēšanās pārvaldes institūcijām nedrīkst kļūt par ķīlniekiem atsevišķu politiķu politisko reitingu glābšanas mēģinājumos.

Pievienojies vai atbalsti:
www.partijajkp.lv