26/05/2026
Tēma par politisko partiju finansēšanu un valsts lomu tajā ir ļoti aktuāla un svarīga.
Kopumā valsts finansējuma piešķiršana partijām un tai sekojošie limiti individuāliemziedotājiem ir devuši pozitīvu rezultātu. Latvijas politika lielā mērā ir spējusi attālināties no situācijas, kur partiju dienaskārtību nosaka dažu lielu ziedotāju intereses. Šis solis bija nepieciešams, lai novērstu riskus, kas saistīti ar valsts sagrābšanu.
Tomēr, lai gan šis solis bija nepieciešams, tas nebija pietiekams veselīgas politiskās
vides izveidei. Partijas Latvijā joprojām ir vājas. Tām, salīdzinot ar partijām citās valstīs, ir maz biedru, un tās kopumā nav arī spējušas pilnvērtīgi aizvietot agrāko atkarību no lielajiem sponsoriem ar citu privāto finansējumu. Sabiedrības atbalsts partijām ar biedru naudām un nelieliem ziedojumiem joprojām ir pieticīgs. Viena partiju finanšu atkarība faktiski ir aizstāta ar citu - agrāk no atsevišķiem sponsoriem, tagad no valsts budžeta finansējuma. Tas noteikti nav veselīgas politiskās vides ilgtermiņa modelis.
Šo iemeslu dēļ atzinīgi jāvērtē žurnālistikas centra Re:Baltica publikācija, kas pievēršas šīm tēmām. Tajā cita starpā minēti vairāki priekšlikumi, un daļa no tiem tiešām būtu atbalstāmi. Pozitīvi vērtējama ideja atteikties no mērķa grupu ierobežojumiem valsts finansējuma izlietojumam, kas, lai gan labi iecerēti, praksē izrādījušies teju bezjēdzīgi.
Valsts finansējuma sadale starp mērķa grupām rada nevajadzīgu un pēc būtības lieku administratīvo slogu partijām un uzraugošajai iestādei. Prakse rāda, ka šāda veida ierobežojumi ir birokrātiski, grūti administrējami un nesasniedz sākotnējo mērķi. Daudz svarīgāk ir nodrošināt atklātību pār valsts piešķirtā finansējuma izlietojumu.
Tomēr publikācijā maz pievērsta uzmanība priekšlikumam piesaistīt valsts finansējuma apmēru, piemēram, aktīvo biedru naudas maksātāju skaitam. Valsts finansējuma piesaiste partijas aktīvo biedru skaitam būtu veids, kā valsts nevis uzturētu partijas, dažas no kurām nevar lepoties ar lielu aktīvu biedru skaitu, bet motivētu tās kļūt par organizācijām, kas iesaistītu plašu sabiedrības daļu politiskajos procesos.
Loģisks un principiāls ir arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšsēdētāja Sigorda Stradiņa priekšlikums atteikties no papildu finansējuma partijām par iekļūšanu Saeimā. Ja partija jau saņem finansējumu proporcionāli vēlētāju atbalstam, tad papildus sevis “prēmēšana” par iekļūšanu parlamentā vairāk atgādina dienesta stāvokļa izmantošanu nevis valstiski atbildīgu pieeju.
Citu partiju pārstāvju aicinājumiem būtiski samazināt partiju finansējumu kopumā šobrīd trūkst pārliecinoša pamata. Re:Baltica rakstā tiek norādīts, ka Latvijā finansējums partijām esot salīdzinoši dāsns, taču šis salīdzinājums ir diezgan virspusējs. Tajā netiek ņemts vērā, ka finansējumu saņemošo partiju skaits ir lielāks nekā kaimiņvalstīs (piemēram, jo Latvijā izplatītākas ir partiju apvienības). Attiecīgi kopējais finansējuma apjoms pats par sevi vēl neko daudz nepasaka par finansējuma “dāsnumu” uz vienu partiju, kas būtu tas, kam jāpievērš uzmanība. Tāpat, ja vērtējam to, cik liela jēgpilna atdeve šim finansējumam ir, tad varētu salīdzināt to, cik mainīgs ir saņēmēju loks. Proti, ir atšķirība, vai partijas, kas saņem finansējumu, mainās katrā vēlēšanu ciklā, vai arī ir stabila partiju sistēma, kurā vienas un tās pašas partijas ilgtermiņā varējušas attīstībā ieguldīt vairāk.
Diemžēl nākas pieminēt arī raksta tendenciozo toni atsevišķos tā aspektos. Nav
saprotams pamats JKP raksturošanai kā “pajukušai” partijai. Rakstā tas pamatots tā, ka partijas “politiskā dzīve faktiski ir apstājusies”, taču šāds vērtējums ir pilnībā neatbilstošs realitātei. JKP joprojām ir viens no lielākajiem biedru skaitiem starp Latvijas partijām. Lai gan tā šobrīd nav pārstāvēta Saeimā, tās kandidāti tika ievēlēti arī pēdējās pašvaldību vēlēšanās. Jā, daļa agrāk redzamo politiķu partiju ir pametuši, taču tas nav nekas unikāls, un vienlaikus partijai pievienojas arī jauni biedri un organizācija turpina darbu.
Patiesībā žurnālistiem nekas neliedz par to pārliecināties, apmeklējot kādu no partijas rīkotajiem pasākumiem. Partijas priekšsēdētāja teiktais par to, ka darbs partijā turpinās, tiek atspoguļots, taču netiek ņemts vērā.
Turklāt rodas jautājums, kāpēc šis noniecinošais apzīmējums, ja tādu ir jālieto, netiek attiecināts arī uz citām 14. Saeimā neiekļuvušām partijām, piemēram, Latvijas Attīstībai, Kustība “Par!” vai Saskaņa. Šī nevienlīdzīgā pieeja rada iespaidu, ka analīzē zināmu lomu spēlējuši nevis objektīvi kritēriji, bet žurnālistu subjektīvās politiskās simpātijas.
Tas ir jo īpaši žēl tāpēc, ka kopumā diskusija par partiju finansēšanas sistēmas
pilnveidošanu ir nepieciešama un sabiedrībai svarīga.
Saite uz Re:Baltica rakstu: https://rebaltica.lv/2026/05/valsts-miljoni-partijam-mazak-korupcijas-vairak-banketu/
Pievienojies vai atbalsti JKP:
www.partijajkp.lv