Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centrs

05/09/2026

📚 Ko lasīja Knuts Skujenieks?

Pieminot Knutu Skujenieku viņa dzimšanas dienā, aicinām ielūkoties viņa personīgajā bibliotēkā, kas atrodama Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Knuts Skujenieks bija cilvēks ar ļoti plašu redzesloku un nerimtīgu interesi par pasauli. Latvijas Nacionālajai bibliotēkai viņš dāvinājis ap 3000 grāmatu, skaņu ierakstu un personīgā arhīva materiālu.

Un viņa grāmatu plauktā ir atrodamas grāmatas par folkloru, mitoloģiju, reliģiju, etnogrāfiju, mākslu, valodniecību, vēsturi, daiļliteratūru un literatūras teoriju.

Atbilstoši materiālu veidam un unikalitātei K. Skujenieka bibliotēka šobrīd atrodama vairākos LNB krājumos – Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā, Audiovizuālajā lasītavā un Grāmatu krātuvē.
Savukārt Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā apskatāma K. Skujenieka bibliotēkas izlase. Tā veidota, lai parādītu viņa interešu daudzveidību un ļautu kaut mazliet ieskatīties dzejnieka pasaulē, kurš tik daudz lasīja, pētīja, domāja un pēc tam savās zināšanās dalījās ar citiem.

Varbūt kāda no šīm grāmatām pastāstīs par K. Skujenieku vairāk nekā viņa biogrāfiskie fakti.

Nāc un paviesojies Knuta Skujenieka pasaulē! 📖

07/08/2026

Hei! 👋 Arī šogad Latvijas Nacionālā bibliotēka piedalījās Kreisā krasta svētkos. 🌿

Viena no mūsu pieturām bija “Atmiņu pietura”, kur svētku apmeklētāji varēja atbildēt uz jautājumiem par savām mīļākajām grāmatām, bērnības bibliotēkām un to, ko viņi sagaida no LNB. ✍️📚

Ko mēs par jums uzzinājām? 👀

📖 Par mīļākajām grāmatām
Izteikta viena līdera nebija, taču atbildēs parādījās bērnu un jauniešu literatūra, kā arī pasaules klasika. Līdzās tādām grāmatām kā “Mazais princis”, “Harijs Poters”, “Grega dienasgrāmata” un “Pūķis Kokosrieksts” tika minēti arī tādi klasiski darbi kā “Grāfs Monte Kristo”, “Džeina Eira” un “Noziegums un sods”. Tas parāda, cik daudzveidīgas ir mūsu lasītāju gaumes. 💚

🏛️ Par bērnības bibliotēkām
Visbiežāk tika minētas vietējās publiskās bibliotēkas un skolu bibliotēkas. Tika minētas dažādās Latvijas vietās esošas bibliotēkas, un daudzi dalībnieki ļoti konkrēti atcerējās savu pirmo bibliotēku, ar pagastu, filiāli vai pat konkrētu adresi. 🗺️ Dažiem pirmā bibliotēka bija arī viņu ģimenes bibliotēka vai bibliotēka aiz Latvijas robežām. 🌍

💡 Par gaidām no LNB
Apmeklētāji no LNB visvairāk sagaida plašu un daudzveidīgu grāmatu piedāvājumu, vietu mācībām un darbam, bezmaksas pieejamību, kā arī bērnu un jauniešu aktivitāšu turpinājumu. Tika minēta arī vēlme pēc plašāka svešvalodu grāmatu klāsta. 📚🕰️

💛 Paldies ikvienam, kurš apstājās pie mūsu pieturas un dalījās savās atmiņās, lasīšanas pieredzēs un ierosinājumos!

💬 Ja vēlaties tad, arī jūs variet komentārā ierakstīt: kura bija jūsu bērnības bibliotēka vai kura ir jūsu mīļākā grāmata.

01/07/2026

Lieliski jaunumi👉No 1. jūlija mūsu lasītavās apmeklētāji drīkstēs ienest un lietot siltos dzērienus termokrūzēs vai vienreiz lietojamās krūzēs ar vāciņu. Tāpat drīkstēs ienest un lietot bezalkoholiskos dzērienus oriģinālajā iepakojumā vai ūdens pudelēs.

👉Plašāk par draudzīgajām izmaiņām: https://lnb.gov.lv/draudzigaka-vide-latvijas-nacionalas.../
Uz tikšanos lasītavās!

19/06/2026

Vakar, 18. jūnijā, Latvijas Universitātes Zinātņu mājā norisinājās Latvijas Universitātes bibliotēkas cikla “Doktorantu lasījumi” saruna “Akadēmiskā laboratorija: no burtnīcām līdz disertācijai”, kurā piedalījās vēsturniece, humanitāro zinātņu doktore un LNB nozaru informācijas eksperte Zane Rozīte.

Sarunā tika aplūkota sieviešu studenšu pieredze Latvijas akadēmiskajā vidē gan vēsturiskā, gan mūsdienu skatījumā. Zane Rozīte dalījās ar stāstu par sava pētījuma tapšanu – no pirmajām idejām un darba arhīvos līdz disertācijai un grāmatas izdošanai. Interesants bija ieskats pētniecības praktiskajā pusē, tostarp laikā, kad arhīvos dokumentus vēl nevarēja fotografēt un piezīmes tika rūpīgi veiktas burtnīcās.

Zanes Rozītes grāmata “Sievietes Latvijas inteliģencē: studenšu sociālais portrets, 1919–1940” (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2025) vēl joprojām nopērkama Latvijas grāmatnīcās, kā arī par īpaši draudzīgu cenu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā.

11/06/2026

📌Laipni aicinām apskatīt krājuma izlasi LNB Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā!

📌No 2026. gada 8. jūnija līdz 31. decembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā (2. stāvā) būs skatāma krājuma izlase “Pāri okeānam: Amerikas atbalsis Latvijā”. Izlase tapusi par godu Amerikas Savienoto Valstu 250. jubilejai.

🇺🇸📣Krājuma izlase atklāj, kā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) kultūra un vēsture ienākusi un tika uztverta Latvijas kultūrtelpā un kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums atspoguļo mainīgo skatījumu uz ASV no 19. gadsimta vidus līdz 1990. gadam. Izlasē apzināti nav aptverts periods pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad ASV kļuva par nozīmīgu Latvijas stratēģisko partneri un sabiedroto. 1990. gadu sākumā priekšstati par ASV Latvijā vēl bija fragmentāri un bieži balstīti populārajā kultūrā un stereotipos, kuros tā tika idealizēta kā iespēju zeme. Savukārt jau 1990. gadu beigās un 21. gadsimta sākumā, pieaugot informācijas pieejamībai, ceļošanas un izglītības iespējām, skatījums kļuva daudz niansētāks. Mūsdienās amerikāņu kultūra ir plaši pieejama un ikdienā klātesoša, ļaujot katram veidot individuālu izpratni par to.

🔎Izlasē aplūkoti agrāki periodi, kuros Amerikas tēls Latvijā veidojas kā salīdzinoši vienots naratīvs. To ietekmēja konkrētā laikmeta politiskie, ideoloģiskie un ekonomiskie apstākļi, zināšanu aprites ceļi un kultūras patērētāju intereses. Izlasē iekļauti izdevumi un vizuālie materiāli, kas tapuši Latvijā, nevis ASV, tādējādi īpaši izgaismojot, kā Amerika tika “pieredzēta”, “lasīta”, “skatīta” un “iztēlota” vietējā kontekstā. Krājuma izlase strukturēta četrās daļās, – atklājot dažādu skatpunktu un pieredžu kopumu, kas aptver materiālus no 19. gadsimta, starpkaru perioda un padomju okupācijas laika. Šīs tematiskās daļas pievēršas Amerikai kā vēsturiskai un ģeogrāfiskai telpai, kā personiskai pieredzei ceļojumu aprakstos, kā stāstam tulkotajā daiļliteratūrā, kā arī vizuālam mītam kinomākslā.

✍️Krājuma izlases autores ir nozaru informācijas ekspertes literatūrzinātniece Ph. D. Madara Āriņa un vēsturniece Ph. D. Zane Rozīte.

01/06/2026

🧐Kas meklē, tas atrod!

👶Bērnu aizsardzības dienā atgādinām, ka LNB Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā pieejami daudzveidīgi izdevumi par bērnu pasauli - psiholoģiju, socioloģiju, pedagoģiju, valodas attīstību, literatūru un folkloru, kā arī sociālo darbu ar bērniem.

📒Šie materiāli noderēs gan studijām un pētniecībai, gan pašizglītībai un dziļākai izpratnei par bērnu attīstību, vajadzībām un pieredzi.

🤩Nāc uz lasītavu un atrodi sev vajadzīgo!

19/05/2026

📯Bukera balva

Vai sekojat līdzi jaunākajam pasaules literatūrā? LNB Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā pieejams britu un ungāru izcelsmes autora Dāvida Salai (David Szalay) romāns "Flesh", kas saņēmis prestižo Bukera balvu kā aizvadītā gada labākais angļu valodā sarakstītais romāns.
Par autoru:
🖊️1974. gadā dzimis Kanādā, uzaudzis Londonā, pašlaik dzīvo Vīnē;
🖊️ sešu daiļdarbu autors;
🖊️saņēmis Betijas Traskas un Džefrija Fabera piemiņas balvas, Gordona Bērna balvu, Plimptona balvu daiļliteratūrā, Edžhila balvu;
🖊️2016. gadā tika iekļauts nominantu sarakstā Bukera balvai;
🖊️darbi tulkoti vairāk nekā trīsdesmit valodās;
🖊️2025. gada novembrī tika paziņots par romāna "Flesh" ekranizāciju.

Uz tikšanos lasītavā!

14/05/2026

Klāt Jaunieguvumu apskats svešvalodās👏
Aicinām iepazīties un arī abonēt!
Maija numurs pieejams te:
https://dom.lndb.lv/data/obj/file/41441533.pdf

07/05/2026

Laipni lūdzam uz Maincas Universitātes pētnieka Dr. Teilora Makonela (Taylor McConnell) lekciju!

IMPUNITY AND HISTORICAL REVISIONISM: IS MEMORY ABUSE THE PERFECT CRIME?
Otrdien, 12. maijā, plkst.18.00 aicinām uz Maincas Universitātes pētnieka, RSU Sociālo zinātņu fakultāte vieslektora Teilora Makonela (Taylor McConnell) lekciju “Nesodāmība un vēsturiskais revizionisms: vai atmiņas ļaunprātīga izmantošana ir ideāls noziegums?” Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia AsiaRes lasītavā (M stāvā).
Pasākumu biedrība rīko sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centrs. Lekcija notiks angļu valodā.
Lektors runās par sekām, kas rodas, kad pārāk ilgi tiek ignorēta „atmiņas ļaunprātīgu izmantošana” – kā lektors to dēvē. Tā ļauj gan valsts amatpersonām, gan nevalstiskajiem aktoriem, kas piedalās atmiņu veidošanā, apiet normas un justies nesodāmiem, risinot jautājumus par pagātni. Analizējot pašreizējos nesodāmības gadījumus bijušajā Dienvidslāvijā, proti, veterānu apvienībās Horvātijā un politiskajā elitē Bosnijā un Hercegovinā un Serbijā, lektors izcels to, cik noturīga vēl trīsdesmit gadus pēc plaša mēroga fiziskās vardarbības beigām ir atmiņas ļaunprātīgas izmantošana – naratīvu sagrozīšana, lai tie atbilstu vardarbīgiem mērķiem. Tomēr šie atmiņas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi nav raksturīgi tikai Dienvidaustrumeiropai. Autors vairāk nekā desmit gadu pētījis piemiņas saglabāšanu Horvātijā un sadarbojies ar atmiņu aktīvistiem Sarajevā, taču tur pieredzētais ir salīdzināms ar gadījumiem arī citās konfliktu un pēckonfliktu vidēs visā pasaulē.
Raksturojot atmiņas ļaunprātīgu izmantošanu kā „perfekto noziegumu”, lekcija aktualizēs pagātnes objektīvi negatīvo izmantošanu politisku mērķu sasniegšanai uz sociālās harmonijas rēķina un uzsvērs šī procesa lēnumu. Ļaunprātīga izmantošana nenotiek uzreiz - tā pakāpen*ski attīstās naratīvos, pirms tās eksplozīvā ietekme kļūst redzama asinsizliešanā un sabiedrību sašķeļošā retorikā. Lekcija izsekos termina „atmiņas ļaunprātīga izmantošana” izcelsmei un sasaistīs to ar diskursiem par vardarbību, varu, atmiņu un identitāti, kā arī izcels daudzos veidus, kā atmiņa pati par sevi var tikt izmantota kā šķelšanas instruments.
Lektors arī vēlas uzsvērt, cik nozīmīga ir atmiņu aktīvistu neatlaidība, apstrīdot šķietamo nesodāmību un likteņa piesaukšanu, kāda dominē lielā daļā populārā diskursa par pagātni. Postsociālisma un pēckonflikta transformācijā šo aktīvistu lomu, neatkarīgi no vecuma grupas un sociālās piederības, ir aizēnojuši tie, kuri ļaunprātīgi izmanto visiem kopīgo mantojumu. Taču tieši aktīvistu nepiekāpība novērotas nesodāmības priekšā sniedz cerības staru, ka atmiņas trajektorijas var tikt mainītas, radot telpu kopīgai izpratnei par nemierīgo pagātni.
Lektora biogrāfija
Teilors Makonels ir lektors un pētnieks Kino, teātra, mediju un kultūras studiju institūtā Maincas Johana Gūtenberga Universitātē. Savā doktora disertācijā socioloģijā Edinburgas Universitātē viņš pētīja atmiņas, vardarbības, varas un identitātes savstarpējās saiknes Horvātijas neatkarības kara jeb „Tēvzemes kara“ (1991–1995) un tā seku kontekstā. Viņa jaunākais projekts ietver etnogrāfisko pētījumu lidostās Reinas–Mainas reģionā, daļēji apstrīdot Marka Ožē (Marc Augé, 1995) uz tranzītu orientētām telpām piešķirto "ne-vietu" apzīmējumu.
**
Taylor McConnell is a lecturer and researcher at the Institute for Film, Theater, Media and Cultural Studies at the Johannes Gutenberg University Mainz. In his doctoral dissertation in Sociology at the University of Edinburgh, he explored the intersections of memory, violence, power and identity in the context of the Croatian War of Independence/"Homeland War" 1991–1995 and its consequences. His newest project involves a multi-sited ethnography of airports in the Rhine–Main region, challenging in part Marc Augé's (1995) labelling of transit-oriented spaces as 'non-places'. Here is the author's abstract for the presentation:

In this presentation, I examine the consequences of overlooking what I term “memory abuse” for too long, enabling a sense of impunity among state officials and non-state mnemonic actors to skirt the norms of decorum when dealing with the past. By examining ongoing instances of impunity in the former Yugoslavia, namely among veterans’ associations in Croatia and the political élite in Bosnia and Herzegovina and in Serbia, I highlight the sticking power of memory abuse – the twisting of narratives to suit violent aims – thirty years after the end of large-scale physical violence. These instances of memory abuse are not isolated to Southeast Europe, however. The lessons learned through over a decade of research on memorialization in Croatia and work in memory activism in Sarajevo become evident in other conflict and post-conflict environments around the world.

By framing memory abuse as the “perfect crime”, I hope to problematize the objectively negative uses of the past for political gain at the expense of social harmony and to emphasize the slowness of this process. Abuse is not instantaneous; it creeps up through gradual development in narratives before its explosive impact is made visible through bloodshed and divisive rhetoric. In this presentation, I will trace the origins of the term “memory abuse” and link it to discourses of violence, power, memory and identity and highlight the many ways memory itself can be used as a tool of division.

I also wish to underscore the importance of the persistence of memory activists in challenging the seeming impunity and resignation to fate that dominates much of the popular discourse on the past. The role of these activists, across all age groups and class backgrounds, in post-socialist and post-conflict transformation has been overshadowed by the abusers of their shared heritage, but it is their vocality in calling out impunity where it occurs that provides a glimmer of hope in changing mnemonic trajectories and creating space for a shared understanding of the turbulent past.

20/04/2026

👋 Hei, hei!

🤖 Interesējies par mākslīgā intelekta juridisko aspektu?
⚖️ Nāc uz Ekonomikas un tiesību zinātņu lasītavu!