Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centrs

01/06/2026

🧐Kas meklē, tas atrod!

👶Bērnu aizsardzības dienā atgādinām, ka LNB Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā pieejami daudzveidīgi izdevumi par bērnu pasauli — psiholoģiju, socioloģiju, pedagoģiju, valodas attīstību, literatūru un folkloru, kā arī sociālo darbu ar bērniem.

📒Šie materiāli noderēs gan studijām un pētniecībai, gan pašizglītībai un dziļākai izpratnei par bērnu attīstību, vajadzībām un pieredzi.

🤩Nāc uz lasītavu un atrodi sev vajadzīgo!

19/05/2026

📯Bukera balva

Vai sekojat līdzi jaunākajam pasaules literatūrā? LNB Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā pieejams britu un ungāru izcelsmes autora Dāvida Salai (David Szalay) romāns "Flesh", kas saņēmis prestižo Bukera balvu kā aizvadītā gada labākais angļu valodā sarakstītais romāns.
Par autoru:
🖊️1974. gadā dzimis Kanādā, uzaudzis Londonā, pašlaik dzīvo Vīnē;
🖊️ sešu daiļdarbu autors;
🖊️saņēmis Betijas Traskas un Džefrija Fabera piemiņas balvas, Gordona Bērna balvu, Plimptona balvu daiļliteratūrā, Edžhila balvu;
🖊️2016. gadā tika iekļauts nominantu sarakstā Bukera balvai;
🖊️darbi tulkoti vairāk nekā trīsdesmit valodās;
🖊️2025. gada novembrī tika paziņots par romāna "Flesh" ekranizāciju.

Uz tikšanos lasītavā!

14/05/2026

Klāt Jaunieguvumu apskats svešvalodās👏
Aicinām iepazīties un arī abonēt!
Maija numurs pieejams te:
https://dom.lndb.lv/data/obj/file/41441533.pdf

07/05/2026

Laipni lūdzam uz Maincas Universitātes pētnieka Dr. Teilora Makonela (Taylor McConnell) lekciju!

IMPUNITY AND HISTORICAL REVISIONISM: IS MEMORY ABUSE THE PERFECT CRIME?
Otrdien, 12. maijā, plkst.18.00 aicinām uz Maincas Universitātes pētnieka, RSU Sociālo zinātņu fakultāte vieslektora Teilora Makonela (Taylor McConnell) lekciju “Nesodāmība un vēsturiskais revizionisms: vai atmiņas ļaunprātīga izmantošana ir ideāls noziegums?” Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia AsiaRes lasītavā (M stāvā).
Pasākumu biedrība rīko sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centrs. Lekcija notiks angļu valodā.
Lektors runās par sekām, kas rodas, kad pārāk ilgi tiek ignorēta „atmiņas ļaunprātīgu izmantošana” – kā lektors to dēvē. Tā ļauj gan valsts amatpersonām, gan nevalstiskajiem aktoriem, kas piedalās atmiņu veidošanā, apiet normas un justies nesodāmiem, risinot jautājumus par pagātni. Analizējot pašreizējos nesodāmības gadījumus bijušajā Dienvidslāvijā, proti, veterānu apvienībās Horvātijā un politiskajā elitē Bosnijā un Hercegovinā un Serbijā, lektors izcels to, cik noturīga vēl trīsdesmit gadus pēc plaša mēroga fiziskās vardarbības beigām ir atmiņas ļaunprātīgas izmantošana – naratīvu sagrozīšana, lai tie atbilstu vardarbīgiem mērķiem. Tomēr šie atmiņas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi nav raksturīgi tikai Dienvidaustrumeiropai. Autors vairāk nekā desmit gadu pētījis piemiņas saglabāšanu Horvātijā un sadarbojies ar atmiņu aktīvistiem Sarajevā, taču tur pieredzētais ir salīdzināms ar gadījumiem arī citās konfliktu un pēckonfliktu vidēs visā pasaulē.
Raksturojot atmiņas ļaunprātīgu izmantošanu kā „perfekto noziegumu”, lekcija aktualizēs pagātnes objektīvi negatīvo izmantošanu politisku mērķu sasniegšanai uz sociālās harmonijas rēķina un uzsvērs šī procesa lēnumu. Ļaunprātīga izmantošana nenotiek uzreiz - tā pakāpen*ski attīstās naratīvos, pirms tās eksplozīvā ietekme kļūst redzama asinsizliešanā un sabiedrību sašķeļošā retorikā. Lekcija izsekos termina „atmiņas ļaunprātīga izmantošana” izcelsmei un sasaistīs to ar diskursiem par vardarbību, varu, atmiņu un identitāti, kā arī izcels daudzos veidus, kā atmiņa pati par sevi var tikt izmantota kā šķelšanas instruments.
Lektors arī vēlas uzsvērt, cik nozīmīga ir atmiņu aktīvistu neatlaidība, apstrīdot šķietamo nesodāmību un likteņa piesaukšanu, kāda dominē lielā daļā populārā diskursa par pagātni. Postsociālisma un pēckonflikta transformācijā šo aktīvistu lomu, neatkarīgi no vecuma grupas un sociālās piederības, ir aizēnojuši tie, kuri ļaunprātīgi izmanto visiem kopīgo mantojumu. Taču tieši aktīvistu nepiekāpība novērotas nesodāmības priekšā sniedz cerības staru, ka atmiņas trajektorijas var tikt mainītas, radot telpu kopīgai izpratnei par nemierīgo pagātni.
Lektora biogrāfija
Teilors Makonels ir lektors un pētnieks Kino, teātra, mediju un kultūras studiju institūtā Maincas Johana Gūtenberga Universitātē. Savā doktora disertācijā socioloģijā Edinburgas Universitātē viņš pētīja atmiņas, vardarbības, varas un identitātes savstarpējās saiknes Horvātijas neatkarības kara jeb „Tēvzemes kara“ (1991–1995) un tā seku kontekstā. Viņa jaunākais projekts ietver etnogrāfisko pētījumu lidostās Reinas–Mainas reģionā, daļēji apstrīdot Marka Ožē (Marc Augé, 1995) uz tranzītu orientētām telpām piešķirto "ne-vietu" apzīmējumu.
**
Taylor McConnell is a lecturer and researcher at the Institute for Film, Theater, Media and Cultural Studies at the Johannes Gutenberg University Mainz. In his doctoral dissertation in Sociology at the University of Edinburgh, he explored the intersections of memory, violence, power and identity in the context of the Croatian War of Independence/"Homeland War" 1991–1995 and its consequences. His newest project involves a multi-sited ethnography of airports in the Rhine–Main region, challenging in part Marc Augé's (1995) labelling of transit-oriented spaces as 'non-places'. Here is the author's abstract for the presentation:

In this presentation, I examine the consequences of overlooking what I term “memory abuse” for too long, enabling a sense of impunity among state officials and non-state mnemonic actors to skirt the norms of decorum when dealing with the past. By examining ongoing instances of impunity in the former Yugoslavia, namely among veterans’ associations in Croatia and the political élite in Bosnia and Herzegovina and in Serbia, I highlight the sticking power of memory abuse – the twisting of narratives to suit violent aims – thirty years after the end of large-scale physical violence. These instances of memory abuse are not isolated to Southeast Europe, however. The lessons learned through over a decade of research on memorialization in Croatia and work in memory activism in Sarajevo become evident in other conflict and post-conflict environments around the world.

By framing memory abuse as the “perfect crime”, I hope to problematize the objectively negative uses of the past for political gain at the expense of social harmony and to emphasize the slowness of this process. Abuse is not instantaneous; it creeps up through gradual development in narratives before its explosive impact is made visible through bloodshed and divisive rhetoric. In this presentation, I will trace the origins of the term “memory abuse” and link it to discourses of violence, power, memory and identity and highlight the many ways memory itself can be used as a tool of division.

I also wish to underscore the importance of the persistence of memory activists in challenging the seeming impunity and resignation to fate that dominates much of the popular discourse on the past. The role of these activists, across all age groups and class backgrounds, in post-socialist and post-conflict transformation has been overshadowed by the abusers of their shared heritage, but it is their vocality in calling out impunity where it occurs that provides a glimmer of hope in changing mnemonic trajectories and creating space for a shared understanding of the turbulent past.

20/04/2026

👋 Hei, hei!

🤖 Interesējies par mākslīgā intelekta juridisko aspektu?
⚖️ Nāc uz Ekonomikas un tiesību zinātņu lasītavu!

14/04/2026

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte Komunikācijas zinātnes studentu viesošanās bibliotēkā katru pavasari kļuvusi jau par tradīciju. Priecājamies par sadarbību un gaidīsim arī turpmāk!

🙌Uz tikšanos lasītavās un mācību nodarbībās!

13/04/2026

📚 Jelgava, Rīga, Latvija - tagad arī korejiešu valodā!

Jāņa Joņeva romāns “Jelgava 94” turpina savu ceļu pasaulē. Grāmata jau tulkota angļu, armēņu, bulgāru, franču, grieķu, horvātu, igauņu, japāņu, lietuviešu, maķedoniešu, norvēģu, poļu, slovēņu, spāņu, ungāru un vācu valodā, un tagad tai pievienojusies arī korejiešu valoda.

Tagad arī korejiešu lasītāji var iepazīt 20. gadsimta 90. gadu Latviju caur šo spilgto un neaizmirstamo stāstu. Romāns iedvesmojis arī filmu un teātra izrādi.

📍 Aicinām interesentus uz Sociālo un humanitāro zinātņu lasītavu!

Joņevs, Jānis, 메탈, 1994 / 야니스 요녜브스 지음 ; 성현준 번역. Seoul : 나무야미안해, 2025. 369 lpp.

30/03/2026

MEDITĀCIJAS TELPA: NODARBĪBA "KĀ RAST MIERU
NEMIERĪGOS LAIKOS"

2026. gada 1. aprīlī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Meditācijas telpā (4. stāvā) un Meditācijas LNB YouTube kanālā notiks LU profesora, meditācijas praktiķa Mārča Auziņa vadīta nodarbība “Kā rast mieru nemierīgos laikos”.

Meditācija visos laikos ir bijis līdzeklis prāta un emociju nomierināšanai. Arvien straujākais dzīves ritms mūsdienu cilvēkam uzliek aizvien lielāku nemiera slogu. Cik noderīgas mūsdienu cilvēkam var būt senās mācības rast mieru?

Nodarbības nobeigumā Meditācijas prakse.

Dalība bez maksas un bez iepriekšējas pieteikšanās.

16/03/2026

📚 Apgūsti vācu valodu?
🇩🇪 Vēlies atsvaidzināt vācu valodas zināšanas?
💬 Tev ir vāciski runājoši draugi?

Nāc uz Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavu un iepazīsti latviešu literatūru vācu valodā! ✨

Te vari atrast divas īpašas grāmatas:
📖 Eiropas Savienības Literatūras balvas laureātes Lauras Vinogradovas garstāstu “Vārnas” vācu valodā - “Sanna und Lia”, patiesu un emocionālu stāstu par bērnunama audzēkni Sannu un viņas meitu Liu.
📖 Andra Kalnozola romānu “Kalendārs mani sauc” vācu valodā - “Kalender”, vienu no pēdējo gadu lasītāju iemīļotākajiem latviešu prozas darbiem.

🌿 Lasi, salīdzini, mācies un izbaudi latviešu literatūru vācu valodā!

📍 Gaidīsim Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā!

05/03/2026

Juris Birzvalks (1926-1995) – 💯

📅 Šogad aprit 💯 gadi kopš fiziķa, tulkotāja un atdzejotāja Jura Birzvalka dzimšanas.

🧲⚡LNB krājumā viņa vārds sastopams gan lietišķās magnētiskās hidrodinamikas monogrāfijās un radiotehnikas mācību literatūrā, gan Šekspīra sonetu tulkojumos un “Hamletā”.

📍Ar viņa darbiem aicinām iepazīties klātienē:
▪️Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā (2. st.).
▪️Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavā (3. st.).

🔗 Papildus lasīšanai:
Gavars, V., Cebers, A., & Lielausis, O. (2014). Juris Birzvalks (1926–1995) – elektriķis, fiziķis, liriķis. Latvijas Universitātes Raksti, 800, 36–43. lpp. https://dom.lndb.lv/data/obj/545651.html

🎬 Skaties replay.lv: 1998. gadā Harijs Petrockis uzņēmis televīzijas filmu ar J. Birzvalka tulkotajiem sonetiem “Ne tikai soneti” https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/276712/ltv-zelta-arhivs-ne-tikai-soneti