21/07/2026
Vai Talsu novada problēma tiešām ir naudas trūkums?
Pēdējās dienās esam sākuši analizēt Latvijas pašvaldību budžetus, lai rastu atbildi uz vienu šķietami vienkāršu jautājumu:
Vai Talsu novada finanšu problēma patiešām ir naudas trūkums?
Šajā analīzē salīdzināšanai izvēlējāmies vairākas Latvijas pašvaldības pēc nejaušības principa. Mērķis nebija izveidot reprezentatīvu Latvijas pašvaldību izlasi, bet gan pārbaudīt, kā Talsu novads izskatās salīdzinājumā ar citiem novadiem un valstspilsētu.
Pirmie rezultāti liek aizdomāties.
📊 Talsu novads ir starp pašvaldībām ar visaugstākajiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju. No analizētajām pašvaldībām augstāki izdevumi ir tikai Ventspils valstspilsētai.
Tomēr ar to analīze nebeidzas.
Lai saprastu, vai augstās izmaksas saistītas ar aktīvu novada attīstību, analizējām arī kapitālos izdevumus (ieguldījumus ceļos, ēkās, infrastruktūrā un citos ilgtermiņa attīstības projektos).
Tieši šeit atklājās īpaši interesanta aina.
Talsu novadā kapitālie izdevumi veido tikai aptuveni 13 % no kopējiem izdevumiem, kamēr:
Tukuma novadā – aptuveni 21 %;
Ventspils valstspilsētā – aptuveni 20 %;
Siguldas novadā – aptuveni 19 %;
Cēsu un Valmieras novados – aptuveni 18–19 %.
Tas nozīmē, ka vairākās citās pašvaldībās ievērojami lielāka budžeta daļa tiek ieguldīta nākotnes attīstībā, kamēr Talsu novadā lielākā daļa līdzekļu tiek izmantota pašvaldības ikdienas darbības nodrošināšanai.
Īpaši interesants ir salīdzinājums ar mūsu tiešo kaimiņu – Tukuma novadu.
Tukuma novads savas funkcijas nodrošina ar aptuveni 22 % zemākām izmaksām uz vienu iedzīvotāju, vienlaikus attīstībai novirzot aptuveni 62 % lielāku budžeta daļu nekā Talsu novads.
Savukārt Siguldas novads, kuram analizētajā grupā ir zemākie izdevumi uz vienu iedzīvotāju, savas funkcijas spēj nodrošināt ar aptuveni 37 % zemākām izmaksām, vienlaikus attīstībai novirzot aptuveni par 46 % lielāku budžeta daļu nekā Talsu novads.
Ko tas varētu nozīmēt?
Šobrīd vēl ir pāragri izdarīt galīgus secinājumus. Šī ir sākotnēja analīze, kas balstīta uz publiski pieejamiem budžeta datiem, un nākamajos posmos analizēsim arī detalizētu pašvaldību izdevumu struktūru.
Tomēr jau tagad rodas būtisks jautājums.
Vai Talsu novada galvenā problēma tiešām ir nepietiekams finansējums?
Vai tomēr galvenais izaicinājums ir tas, cik liela budžeta daļa tiek izmantota pašvaldības ikdienas uzturēšanai un cik liela – novada attīstībai?
Mūsuprāt, šobrīd redzamie dati ļauj izvirzīt hipotēzi, ka Talsu novada galvenā problēma, iespējams, nav pieejamo finanšu apjoms, bet gan budžeta struktūra un pārvaldības efektivitāte.
Ja šī tendence apstiprināsies arī detalizētā budžeta analīzē, diskusija par pašvaldības nākotni būtu jāvirza citā virzienā – no jautājuma "vai pietiek naudas?" uz jautājumu "cik efektīvi tiek izmantoti pašvaldības rīcībā esošie resursi?"
Šī ir tikai pirmā publikācija plašākā Talsu novada budžeta un pārvaldības analīzes ciklā. Turpmāk analizēsim, kurās budžeta pozīcijās veidojas lielākās atšķirības starp pašvaldībām, cik izmaksā pašvaldības ikdienas uzturēšana un ko no citu novadu pieredzes varam mācīties, lai veicinātu efektīvāku un ilgtspējīgāku Talsu novada attīstību.
Jo kvalitatīvi lēmumi sākas nevis ar pieņēmumiem, bet ar datiem.
