24/03/2026
LA 182. Taurupes muižas klēts šodien iezīmējas Latvijas kultūras kartē kā viens no tiem punktiem, kas apliecina, ka kultūras telpu neveido tikai lielās koncertzāles.
Taurupes muižas klēts pārbūvē vēsturiskā akmens mūra sienas nav uztvertas tikai kā romantiska relikvija vai fona dekors, bet kā galvenais telpiskais un konstruktīvais nesējs, kas nosaka gan ēkas mērogu, gan gaisotni, gan arhitektūras ētiku.
Pārbūves arhitekts Girts Kalinkevics, kura biogrāfija un ģimenes vēsture ir cieši saistīta ar šo vietu, uzsver: «ja nav materiāla, nav arī tiesību izdomāt. Tad vienīgais profesionāli godīgais ceļš ir skaidri pateikt, kas ir vecais un kas – jaunais.» Arhitektu birojs LOFT.
Materiālu dialogā īpaša loma ir arī jaunajām koka konstrukcijām, kas otrajā stāvā un fasāžu risinājumos ienes vieglumu un gaismu. Plašāk Agnese Civle un Reinis Hofmanis
Built in the first half of the 19th century as a grain store and a safeguard for the surrounding area, the manor granary has today regained an active role as a cultural repository . This transformation is inseparable from a sense of human continuity. Architect Ģirts Kalinkevičs worked on the project not only as a professional but also as someone whose family history is deeply connected to the site. In the late 1980s, his father, Arvīds Kalinkevičs, then director of the Taurupe state farm, opposed the establishment of a toxic waste landfill and initiated the founding of the Taurupe Museum in 1987. The reconstruction of the Taurupe manor granary demonstrates how a historic structure can become a contemporary space without losing its material and spatial authenticity.