14/09/2026
Kādas bija vēsturiskās izkaptis?
🔶Siena pļaušana un vākšana ar vienkāršiem darbarīkiem lauku sētās Latvijā bija raksturīga vēl pavisam nesen. Kādas izkaptis agrāk tika lietotas Latvijā, mēs zinām gan no savas pieredzes, gan arī darbarīkiem, kas mantoti no vecākiem un vecvecākiem. To var labi izzināt arī no etnogrāfiskiem un vēsturiskajiem pētījumiem par ražas novākšanas darbarīkiem, kurus savulaik ar lielu rūpību un izcilu detalizāciju veikuši etnogrāfes Ingrīda Leinasare un Linda Dumpe. Viņu pētījumi izdoti grāmatās 1962. un 1964. gadā, un pētījumi nav zaudējuši nozīmi arī mūsdienās.
🔶 Izkapts attīstība pētījumos izsekota no arheoloģiskajiem atradumiem Mazkatužu kapulaukā un 18.gadsimta zīmējumiem līdz 20.gadsimta vidum. Tradicionālās siena vākšanas prasmes tika apkopotas arī Baltijas mērogā – 20. gadsimta astoņdesmitajos gados ir izstrādās Lietuvai, Latvijai, Igaunijai kopīgs etnogrāfisks atlants.
🔶Latvijā garkātes izkapts kātu tipi 19.gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā savā starpā atšķīrās ar kāta veidojumu, ar rokturu skaitu, rokturu veidu un
ar paņēmienu, ar kādu rokturi iestiprināti kātā. Pēc šīm pazīmēm Latvijas garkātes tiek iedalītas vairākos tipos. Vienu lielo grupu veido izkapts kāti ar diviem rokturiem: apakšējais — īss, taisns, šķērsgriezumā apaļš un augšējais — garāks un dažādas formas. Pie cita tipa pieder izkapts kāti ar vienu rokturi. Rokturis tad parasti atgādina kātam apliektu lociņu, kam savilkti gali.
🔶Katram pamattipam savukārt ir vairāki paveidi. Etnogrāfi izpētījuši, ka dažādi izkapts kātu tipi bija raksturīgi plašākam reģionam un mūsu izkaptis atbilst Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas tipam. Turaidai vēsturiski raksturīgs Ziemeļeiropas tips ar taisnu kātu.
🔶Katram izkapts tipam bija sava gudrība, tie ir saistīti ar dažādām pļaušanas tehnikām: ar Latgales jeb Austrumeiropas izkapti ir lielāka slodze uz rokām, savukārt, ja izkaptij ir divi rokturīši, vēziens ir īsāks, ķermenis pagriežas vienmērīgāk, un rokas mazāk nogurst. Divu rokturīsu izkapts kāti tika izgatavoti, piemērojot katra cilvēka izmēriem – roku garumam, augumam. Mēs zinām, ka Vidzemē vēsturiski sienu pļāva kā vīrieši, tā arī sievietes. Izkapts rokturīši nereti vēsturiskajos paraugos arī skaisti izgatavoti un ornamentēti.
🔶 Latgalē un Sēlijā lietotā jeb Austrumeiropas tipa izkapts kāta un rokturīšana izgatavošana ir iespējama ikkatram – vajag tikai pieredzējušu meistaru, kurš to parāda un izstāsta!
🔶Turaidā tāda iespēja šogad, 2026.gada vasaras vidū, bija jauniešiem no starptautiskas organizācijas – Eiropas mantojuma brīvprātīgajiem (European Heritage Volunteers). Viņi Turaidas muzejrezervāta meistaru Jāņa Spilas un Ilzes Locānes vadībā iesaistījās latviešiem vēl joprojām tik pazīstamajā tradicionālajā pļavu un ganību apsaimniekošanā – pļaušanā, siena grābšanā un sakraušanā zārdos.
🔶Pirms ķerties pie siena pļaušanas, katrs dalībnieks vispirms izgatavoja savus darbarīkus – izkapti un koka grābekli. Dalībnieki paši piemeklēja piemērotu koku, nocirta to mežā, tad to apstrādāja, paši veidoja un mērīja izkapts kātu, kā arī vēlāk grābekli. Izkapts asmeņi netika izgatavoti no jauna, bet atrasti krājumos, kapināti, asināti, pareizi iestiprināti kātā. Projekta dalībnieks pašu rokām darinātās detaļas savienoja pilnībā funkcionālā izkaptī. Jaunieši lielākoties izvēlējas izgatavot Austrumeiropas tipa izkapts kātu, jo tas ir salīdzinoši vienkāršāk.
🔶Savukārt Vidzemē un Turaidā vēsturiski lietoto izkaps kātu izgatavošanā ir nepieciešamas galdnieka iemaņas. Šajā projektā tādas bija mantojuma entuziastam, vēsturniekam no Īrijas Ošinam. Viņš izgatavoja darbarīku, kurš raksturīgs tieši turaidiešiem.
🔶Iespēja pašu spēkiem izgatavot darbarīkus un iepazīt Latvijas pļaušanas tradīcijas kļuva par unikālu pieredzi jauniešiem no dažādām Eiropas un pasaules valstīm, pierādot, ka mūsu zemes amata prasmes ir starptautiski saistošs un iedvesmojošs mantojums. Svarīgi, ka zāles pļaušana ar izkapti ir ne tikai vēstures rekonstrukcija, bet tā ir arī ļoti noderīga pļavu bioloģiskās daudzveidības veicināšanai, kas Turaidas muzejrezervātam ir ļoti nozīmīgi.
Sagatavoja Vija Stikāne, TMR direktora vietniece zinātniskajā darbā
