03/08/2026
Tā siguldieši skolā gāja
🔶Divsimt gadi vēsturē šķiet īss mirklis, tomēr, salīdzinot bērnu dzīvi tad un tagad, ir tik daudz kas mainījies. Palūkosimies, kā klātos mūsdienu bērniem, ja viņi nonāktu zemnieku sētā tā saucamajos cara laikos ap 1800. gadu. Tie, kuriem vēl nav septiņi gadi, baudītu bērnību – spēlētu paslēpes vai sacenstos skriešanā, plēstu lūkus vīzēm, tītu dziju kamolā, taisītu koka stabules un svilpes, kā arī citas dzīvē nepieciešamas lietas. Vecākie bērni jau būtu pilntiesīgi palīgi visos lauku darbos no sējas līdz ražas novākšanai. Tāpat viņu uzdevums būtu komandēt un pieskatīt sētas mājlopu armiju. Ap 14 gadiem lielākā daļa jauniešu jau paši pelnītu sev iztiku. Kur starp visu to paliek vieta un laiks mācībām? Palūkosimies, kā pirms 200 gadiem siguldieši skolā gāja.
🔶Skola. Vienīgā mācību iestāde siguldiešiem bija draudzes skola, kas ar pārtraukumiem darbojās kopš 17. gadsimta. Ap 1739. gadu Lorupes muižā uz tās īpašnieka rēķina arī tika iekārtota skola, taču nav zināms, vai mūs interesējošajā laikā tā vēl pastāvēja. Taču draudzes skola bija. Tā atradās tagadējās Līvkalna un Miera ielas stūrī 1798. gadā celtā akmeņu mājā, kas tajā laikā bija retums.
🔶Daudzviet citur skolas nami bija vecas, dzīvošanai nederīgas koka ēkas vai rijas. Ieraksti Siguldas–Ķempju draudzes hronikā liecina, ka 19. gadsimta sākumā Siguldas baznīcas draudze un tās garīgie vadītāji sāka izrādīt rūpes par zemnieku bērnu izglītošanu. Visticamāk tam par iemeslu bija 1804. gada Vidzemes zemnieku likumi, kas regulēja draudžu skolu darbību un attīstību laukos. Siguldas baznīcas konvents 1806. gadā noteica draudzes skolā apmācīt 20 zemnieku bērnus.
🔶Viņu uzturam tika nolemts gadā dot no pagasta un draudzes 50 pūrus rudzu, 11 pūrus putraimu, 10 podus sviesta, 15 podus sāls, 11 pūrus kartupeļu, 4 pūru zirņu, 8 mucas kāpostu, 15 podu tauku un gaļas, 200 vezumus malkas, 15 dālderus gadā mācību līdzekļiem. Mūsdienās šādas mērvienības reti kurš zina, tāpēc paskaidrošu, ka 1 pūrs labības ir aptuveni 48 kilogrami un 1 pods sviesta vai tauku varēja būt nepilni 8,5 kilogrami.
🔶Skolmeisters. Par skolmeisteru Siguldas draudzes skolā no 1778. līdz 1818. gadam strādāja baznīcas priekšdziedātājs Jānis Kosens (Kohsen). Ir liela atšķirība starp mūsdienu skolotāju un lauku draudzes skolas skolotāju pirms 200 gadiem. Ne Vidzemē, ne citos Latvijas novados 19. gadsimta sākumā nebija iespējas izmācīties par skolotāju, tāpēc lauku skolās profesionālu pedagogu nebija. Bērnus mācīja daudz maz lasītprasmi apguvušie lauku amatnieki – skroderi, audēji, kā arī baznīcu pērminderi un priekšdziedātāji. Daudzviet nebija arī šādu skolotāju, jo viņu atalgojums bija zems.
🔶Galvenais iztikas avots bija zeme pie skolas, kas platības ziņā atbilda vidējas zemnieku saimniecības lielumam. Bez tam skolotājam bija tiesības ievākt sieciņus jeb pārtikas produktus no skolas bērnu vecākiem. Dažviet viņš saņēma naudu arī no tā saucamās baznīcas lādes. No muižas un pagasta skolotājam pienācās zināms daudzums labības, malka un palīdzība skolas mājas remontā. Skolmeistera Kosēna atalgojums 19. gadsimta sākumā bija 10 pūrvietas (ap 4 hektāri) zemes, tāpat ik gadu 23 ½ pūru rudzu, tikpat miežu, 12 dālderi un 36 ½ markas naudā no draudzes un 25 dālderi no muižnieka. Ne visur skolmeisteriem bija tāda samaksa, tāpēc viņi bija spiesti vasarās iet muižā par kalpiem un piestrādāt papildus darbus.
🔶Mājmācība. Tikai nelielai daļai lauku bērnu bija iespēja apmeklēt skolu. Draudžu vizitācijās (pārbaudēs) revizori konstatēja, ka dažās zemnieku sētās ļaudīm nebija pat maizes, ko galdā likt un bērniem – kārtīgu drēbju, ko uzģērbt ziemas spelgonī. Kāda varēja būt runa par skolas apmeklēšanu. Turklāt no visas lielās Siguldas draudzes 1806. gadā skola varēja uzņemt tikai 20 bērnus. Tāpēc līdz 19. gadsimta vidum galvenā lauku bērnu izglītošanas forma bija mājmācība – tālmācības vai attālināto mācību priekštece.
🔶Zemnieku sētās skolotāji bija vecāki vai vecvecāki un pieejamie mācību līdzekļi – Bībele un garīgo dziesmu grāmata. No tām bērni iemācījās boksterēt, skaitīt parastos “pātarus” un dziedāt dažas garīgās dziesmas. Lielākajai daļai bērnu tā bija vienīgā izglītība. Turīgo lauku muižnieku atvasēm tika algots izglītots mājskolotājs vai draudzes mācītājs. Siguldas privātmuižā pie nomnieka Kverfelda par mājskolotāju ap 1810. gadu strādāja Krimuldas mācītāja, apgaismības darbinieka Kārļa Emanuela Pegava (Karl Emanuel Pegau, 1751–1816) dēls Kārlis Eduards Pegavs. Viņš vēlāk tika ordinēts Krimuldas draudzē par mācītāju.
🔶Mācības. Skolas bērnu vecums bija no 8 līdz 14 gadiem. Kā teikts 1804. gada Vidzemes zemnieku likumos, tad draudzes skolās uzņēma bērnus “kas no saviem vecākiem ar labu prātu tiek doti skolā” un kuru vecāki “ļoti kāro, ka viņu bērni gudrāki tiktu mācīti”. Klasē vajadzēja būt vismaz 12 bērniem. Ja tik daudz “ar labu prātu” nedod, tad “skolas konventis izrauga tos, kas vēl trūkst, no tiem bērniem, kas iekš pagasta skolas caur vieglu galvu un vēl vairāk, caur mudrību un labu tikumu ir rādījušies tie labāki par tiem citiem”. Skolas laiks ilga no Mārtiņiem līdz Jurģiem.
🔶Mācību saturs draudzes skolā bija atbilstošs baznīcas prasībām. Skološanas mērķis bija zemnieku bērnu garīgā izglītošana, lai “visa lieka un māņu ticība zūd pie ļaudīm”. Bērni apguva ticības mācību, svētos rakstus un garīgās dziesmas. Dziesmu grāmatās bija tikai teksti, melodijas bija pašiem jāpiemeklē vai jāvelk līdzi priekšdziedātājam. Lasīšanas apmācība notika pēc boksterēšanas metodes, kur, piemēram, burtu “b” izrunāja kā “bē”, “c” – kā “cē” utt.. Tā boksterējot, lasītprasmes apgūšana ilga vairākus gadus. Mūsdienās mācās pēc skaņošanas metodes, kur viens burts apzīmē vienu skaņu.
Draudzes skolā bija paredzēta arī rēķināšana. Tas, cik veikli skolas bērni iemācījās darboties ar skaitļiem, bija atkarīgs no skolmeistera zināšanu līmeņa un goda prāta.
🔶Kur palika draudzes skola? Siguldas draudzes skolas mūra ēka bija gana stipra un pastāvēja arī 19. gadsimtā. Skolmeisteru Kosēnu nomainīja Vordermanis (Wordermann), kuram sekoja pirmais latviešu izcelsmes skolotājs Paltmales muižas (tagad Augšlīgatne) “Lapsu” saimnieka dēls Pēteris Lesiņš (Lesing, 1803-?). Viņš šajā amatā palika līdz 1847. gadam. Zināms, ka ap 1844. gadu draudzes skolu apmeklēja tikai 12 zēni, pārējie bērni – 375 zēni un 403 meitenes mācījās mājās.
🔶1928. gadā uz bijušās draudzes skolas pamatiem uzcēla Siguldas sešklasīgās pamatskolas ēku – pamatīgu divstāvu mūra būvi. 1944. gadā, vācu armijai atkāpjoties, Siguldas pamatskola tika nodedzināta un nopostīta.
Izmantoti materiāli no Turaidas muzejrezervāta krājuma, Siguldas-Ķempju draudzes hronikas un grāmatas “Likkumi Vidzemmes Zemniekiem doti” ( Mitau,1820).
Rakstu sagatavoja TMR galvenā speciāliste-vēsturniece Ligita Beitiņa
