17/07/2026
7 PIEDZĪVOJUMU MEKLĒTĀJI, 4 DIENAS, 81 KILOMETRS, 0 LĀČI
Lai tiktu līdz Lāča takas sākumam, mums kopā bija jāmēro ~1200 km garš ceļš. Paldies Denisam, kurš bija tik atsaucīgs un ar mieru palīdzēt stūrēt, jo vienam pašam šito gabalu nobraukt būtu pagrūti. Pirmajā naktī pārnakšņojām viesu namā, jo pēc tik ilga mašīnā pavadīta laika par telti domāt nemaz negribējās.
Vasara ir knišļu sezona, tāpēc bez odu tīkla un pretlīdzekļiem šeit iztikt būtu grūti. Šajā laikā arī ziemeļbrieži mežos ir mazāk sastopami nekā pilsētvidē, jo nevienam nepatīk asinssūcēji.
Pusdienās un vakariņās ēdām tūristu pārtiku no .eu un .ee, bet brokastis gatavojām paši. Viena no foršākajām fīčām ir tāda, ka uz takas ūdeni var dabūt praktiski visur – ezeros, strautiņos un lielākās upēs.
Uz takas arī ir vairāki meža namiņi, kas paredzēti nakšņošanai. Bez telts gan nebūtu prātīgi iet, jo namiņos ne vienmēr ir brīvas vietas, bet divas naktis mums tomēr paveicās un tikām tajos gulēt. Trešajā naktī gan nolēmām palikt teltīs, lai gan namiņš bija brīvs, jo neviens negribēja samierināties ar domu, ka telts ir velti staipīta līdzi.
Otrajā dienā jau nopietnāk pievērsāmies rīta rosmēm un atsildījāmies pēc pārgājiena vakarā, jo somas svars ātri vien lika par sevi manīt.
Par dabas skatiem runājot – pilnīgs kaifs. Iekaramie tiltiņi, krācītes, ezeri un meža plašumi. Es varu saskatīt līdzību ar Latvijas dabu, tikai izmēri šeit ir "nedaudz lielāki". Uzkāpām arī dažās virsotnēs, sevišķi pēdējā dienā, kad bija daudz augšu un leju jeb ķirsītis uz tortes.
Pēc četrām dienām mežā pirtiņa bija svēta lieta. Protams, tie paši 1200 km ir jābrauc atpakaļ, bet tagad jau ar lielāku gandarījumu par paveikto 🤟🏼
