30/05/2026
NĀC uz TIKŠANOS ar GRĀMATU VIESĪTES BIBLIOTĒKĀ!"
2026.gads. 5.tikšanās😉📚☕️🤔
Vēl mirklis, un mēs jau būsim vasarā. Pieklusušas putnu reibinošās dziesmas, pierimis neprātīgais ziedēšanas trakums, un mūsu, cilvēku, prātus un sirdis pārņēmušas vasarai raksturīgās rūpes - dārzu nemiers: jāvēro, kā dienu no dienas stiepjas garumā sētie augi un stādījumi, jābūt modriem, jo nesnauž arī nezāles, un kur nu vēl bažas par to, ka drīz augiem virsū metīsies kaitēkļu bari.
Vai šajā saspringtajā, darbīgajā laikā var atrast brīvu brīdi labai grāmatai? Katram tas ir citādāk.
Lai kā tas arī būtu, satikšanās brīdim ar interesantu grāmatu laiku izbrīvēt var vienmēr, ja grib. Tas ir tāpat kā satikties ar mūsu draugiem vai labiem paziņām.
Bibliotēkas lasīšanai piedāvātās grāmatas maijā iepazīstina ar vēsturiskām personībām.
📖 Pirmā no tām - INGAS ĀBELES romāns "MĪLAMĀ. Leģenda par sidraba šķidrautu". Grāmata atvēršanas svētkus piedzīvojusi 2025. gada decembrī (izdevējs - apgāds "Dienas Grāmata").
Romāns ir viens no grāmatu sērijas "Es esmu…" darbiem un veltīts latviešu dižgaram Aspazijai. Par dižgaru latviešu literatūrā parasti pieņemts dēvēt Raini, bet nezin kāpēc man šīs spilgtās personības apzīmējumam neizdevās piemeklēt citu epitetu.
Uzdevums rakstniecei neapšaubāmi grūts. Pie romāna autore strādājusi septiņus garus gadus. Grāmatas titullapā lasām, ka šis ir "austs romāns".
Kāpēc austs? To saprotam, uzsākot lasīšanu.
Rakstniece cilvēci, mūsu eksistenci un dzīves plūdumu cauri gadsimtiem skata kā milzīgu audeklu, kurā ikviens cilvēks (arī Aspazija) ir viens no pavedieniem audumā, kas sākas vēl ilgi pirms viņas un turpināsies nākamajās paaudzēs. Kā noaužas konkrēta dzīve, liktenis, atkarīgs ne tikai no paša cilvēka, bet arī no daudziem citiem faktoriem. Grāmatā lasām: "Cilvēka mūžs ir aušana un audekls vienlaicīgi. Tas nav nekas tāds, par ko var nopriecāties un pielikt pie sienas (..) To drīkstēs tik tad, kad dzīvības diegs būs pušu trūcis un nekam vairs nebūs jēgas".
Šis monumentālais, apjomīgais un savā vēstījumā tēlainais un poētiskais darbs pārsteidz ar savu plašumu, neordināro pieeju izvirzītajai tēmai un arī provocē, un tas noteikti būs citādāk nekā būsiet gaidījuši - te ir ļoti maz no mums tik pierastā biogrāfiskā romāna un teikšu godīgi - Aspazijas.
Viņu lielākoties ieraugām citu cilvēku acīm, ieklausāmies to stāstos par Aspaziju. Šķiet, autore uzsver - mūsu zināšana par lielām personībām veidojas no tā, ko par viņām pateikuši citi, ko lasām paša cilvēka atstātajos tekstos, bet vai tā ir viņa būtība, objektīvā patiesība? Tāpēc autore saglabā cieņpilnu distanci. I. Ābele arī kādā no intervijām pēc grāmatas iznākšanas to uzsvērusi - viņa nav Aspazija, viņa var tikai tuvoties tai jūrai, kas ir Aspazija.
Tie, kas lasījuši I. Ābeles darbus, zina, ka viena no to lielākajām vērtībām ir valoda. Arī šajā romānā jau no pirmajām lappusēm pārņem prieks un apbrīna par to, ka var rakstīt tik bagātīgi, plaši un dziļi, ka var tik ļoti izjust un izdzīvot attiecīgā laikmeta un vietas noskaņu. La*ot romānu, nevar nejust apbrīnu par autores dziļajām zināšanām par vēsturi, arī aušanu - tas dod darbam ticamību, pamatīgumu, ļauj sajust seno laiku elpu.
Ķeroties pie romāna lasīsanas, jārēķinās ar to, ka tā nebūs lasāmviela vienai naktij, tomēr aicinu ļauties šim piedzīvojumam. Mans vērtējums - es cieņpilni noliecu galvu rakstnieces veikuma priekšā.
📖 Otra šī mēneša grāmata, ko gribējās pieminēt - Neretas puses vēsturnieces LIDIJAS OZOLIŅAS jaunākais veikums - pētījums "LĪVU JURKA. Satīriķis un dārznieks", ko 2025. gada sākumā izdevis apgāds "Sava Grāmata".
Kas tad bija Līvu Jurka? Atbildes uz šo jautājumu noteikti atradīsiet, la*ot L. Ozoliņas sastādīto grāmatu, kas iznāca šīs personības 150. jubilejas gadā.
Līvu Jurka, īstajā vārdā Juris Puriņš (1875-1956) - izcila, vispusīga 19. un 20.gadsimtu mijas personība - lielisks satīriķis, izdevējs, 1905.gada revolūcijas dalībnieks, izcils dārznieks.
Lai arī viņa dzimtā puse ir Vecmuižas pagasta Aurmaņos, noteiktu mūža posmu no 1913. gada pēc atgriešanās no emigrācijas ASV viņam bija lemts pavadīt Neretas pagasta "Lieluņķēnos", kas bija viņa sievas Marijas dzimtās mājas. Te J.Puriņš izveidojis īstu botānisko dārzu, kurā bijis skatāms ne viens vien retums no puķu, kaktusu, krāšņumaugu, košumkrūmu un koku klāsta. Tajā pat laikā daudzi vietējie cilvēki pat nezināja, ka Juris Puriņš tas pats Līvu Jurka vien ir.
Sarežģīts un pārmaiņu pilns bija laiks, kurā aizritēja šī cilvēka mūžs. Grāmata atklāj viņa darbību literatūrā, a*o un kritisko attieksmi pret sabiedrības norisēm, politiķiem, kā arī praktisko ikdienu dārzkopībā. Grāmatas trīs daļās autore apkopojusi biogrāfiskas ziņas, ietvērusi viņa vēstules, kā arī publikācijas par dažādiem augiem un plašu Līvu Jurkas literāro mantojumu, tā ļaujot iepazīt lasītājam gan Jura Puriņa personību, gan laikmetu, kurā viņš dzīvoja un strādāja.
Prieks un gandarījums, ka mūsu puses novadpētniecības literatūras klāsts papildinājies ar vēl vienu vērā ņemamu pētījumu.
Vēlot, lai vasaras pirmais mēnesis mums visiem nāk ar sauli un siltumu -
Līga Griškena, Viesītes bibliotēka.
Jēkabpils novada Viesītes bibliotēka
Viesītes vidusskolas bibliotēka
Jēkabpils novada Galvenā bibliotēka
fani
Viesītes pilsēta, Viesītes, Elkšņu, Rites un Saukas pagasti
Dienas Grāmata
Izdevniecība "Sava grāmata"
