31/07/2026
Tuvāk cilvēkiem un viņu vajadzībām
Bibliotēku loma pēdējo gadu laikā ir būtiski paplašinājusies. Līdztekus tradicionālajiem pakalpojumiem grāmatu krātuves kļuvušas par vietu, kur notiek kultūras pasākumi, izglītojošas aktivitātes un satikšanās.
Arvien biežāk bibliotēkās rīko izstādes, tikšanās ar rakstniekiem un māksliniekiem, arī radošās darbnīcas. Klientu apkalpošanas centri ir vēl viena funkcija, ko bibliotēkas pilda, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju saņemt dažādus pakalpojumus savā dzīvesvietā vai tās tuvumā.
Mainoties sabiedrības vajadzībām, mainās arī bibliotēku loma - tās kļūst arvien atvērtākas, pieejamākas, daudzveidīgākas un tuvākas cilvēkiem ikdienā. Madonas novada bibliotēkas direktores vietniece DAIGA POČA-LAPIŅA sniedz ieskatu tās attīstības tendencēs, pakalpojumu daudzveidībā un to nozīmē.
- Mūsdienās bibliotēka vairs nav tikai vieta, kur aizņemties grāmatas - gadu gaitā ir mainījies gan piedāvājums, gan funkcijas, ko tā pilda.
- Šodien Madonas novada bibliotēka ir multifunkcionāls pakalpojumu centrs, sākot jau no pamatuzdevumiem - nodrošināt brīvu piekļuvi periodiskajiem izdevumiem un grāmatām, internetam un datoriem, datu bāzēm, turpinot ar izglītošanas un izklaides funkciju nodrošināšanu un beidzot ar visplašākajiem dažādu nozaru pakalpojumiem. Apmeklētājiem ir iespēja veikt banku maksājumus, risināt sociālās jomas jautājumus un sakārtot lietas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Bibliotēku darbinieki "iet līdzi laikam", pieskaņojas apmeklētāju interesēm, pieprasījumam, organizējot ne tikai tradicionālos, bet arī jaunus un inovatīvus pasākumus, lai piesaistītu plašāku interesentu loku.
- Cik nozīmīga ir bibliotēkas kā vietējās kopienas kultūrvietas loma?
- Manuprāt, Madonas novada bibliotēkas loma kā kultūrvietai ir ļoti nozīmīga. Cenšamies vietējai kopienai nodrošināt maksimāli spēcīgu kultūrdevu, aicinām tikties ar vispusīgiem grāmatu autoriem, piedāvājam tikšanās ar žurnālistiem, māksliniekiem, mūziķiem, politiķiem, ārstiem tādējādi piesaistot plašu mērķauditoriju - gan bērnus, gan jauniešus, un pieaugušos. Augsti vērtējam un cildinām arī novadniekus - literātus un citu jomu pārstāvjus. Ļoti novērtējam, ka vietējie mākslinieki eksponē savus darbus mūsu bibliotēkas konferenču zālē. Organizējam dažādas aktivitātes, piedāvājam arī izlaušanās spēles un citas interesantas brīvā laika pavadīšanas iespējas turklāt tās rīkojam arī ārpus bibliotēkas telpām un iestādes darba laika, nodrošinot to pieejamību jebkuram.
- Kādas ir būtiskākās pārmaiņas, kas pēdējos gados skārušas bibliotēkas darbu?
- Noteikti jāmin pakalpojumu daudzveidība. Kopš pagājušā gada bibliotēkā darbojas klientu apkalpošanas centrs, bibliomāts un digitēka. Mēs apzināmies, ka mūsu lasītāji ir arvien steidzīgāki, informāciju un pakalpojumus bieži vien vajag saņemt ļoti ātri. Cilvēkiem nepieciešama palīdzība gan rēķinu apmaksā, gan dokumentu iesniegšanā, gan e-rēķinu izrakstīšanā un dažādu sociālo jomu jautājumos. Bibliotēkā nekad nav divu vienādu darba dienu, katra no tām nāk ar jauniem izaicinājumiem, katram darbiniekam nepieciešamas vispusīgas zināšanas, regulāri tās jāpilnveido. Cenšamies katru gadu aizbraukt pieredzes apmaiņas izbraukuma seminārā uz kādu no Latvijas bibliotēkām. Šogad bijām ciemos Lietuvā - Zarasu rajona pašvaldības publiskajā bibliotēkā - pirms tam viņi viesojās Madonā un laipni aicināja mūs ierasties. Principā mūsdienu bibliotēkās vairs nestrādā bibliotekāri to agrākajā izpratnē, bet gan informācijas speciālisti, kuri lieliski pārzina arī grāmatu krājumu. Bibliotēkas novadpētniecības krājums arī ir ļoti akcentējams, šajā jomā arī esam uzsākuši digitalizācijas procesu. Šis krājums noder ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī nopietnākiem pētniecības darbiem un radošiem projektiem. Kā piemēru varu minēt dokumentālo filmu "Īvāns" par Daini Īvānu, kurā izmantoti mūsu bibliotēkas materiāli.
- Bibliotēka pielāgojas sabiedrības vajadzībām un tehnoloģiju attīstībai, mainās arī apmeklētāju paradumi.
- Lai pielāgotos mūsdienu sabiedrības vajadzībām un moderno tendenču attīstībai, esam realizējuši ideju par digitēkas jeb digitālo iespēju centra izveidi, kas atrodas bibliotēkas pagrabstāvā. Ja kādreiz veidojās garas rindas pie datoriem, šobrīd publiski pieejamo datoru skaits ir samazinājies, jo lielākoties gandrīz katrā mājsaimniecībā ir privātais dators. Šobrīd apmeklētājiem aktuālākas ir individuālās darba vietas - klusa telpa, kur strādāt, sazvanīties video zvanos vai Zoom, izmantojot personīgos datorus.
Bibliotēkas apmeklētāji noteikti ir pamanījuši bibliomātu, kas atrodas tieši blakus ieejai. Tā ir iespēja grāmatas un periodiskos izdevumus saņemt un nodot divdesmit četras stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, neatkarīgi no bibliotēkas darba laika. Tiesa gan jāapzinās, ka vēlamo izdevumu tomēr ir jāpasūta bibliotēkas darba laikā, lai darbinieki varētu to ievietot bibliomātā un nosūtīt īsziņu par iespēju to saņemt sev ērtā laikā jebkurā diennakts posmā. Organizētajās aktivitātēs arvien vairāk cenšamies ieviest ko interaktīvu, piemēram, iespēju nobalsot par iecienītāko grāmatu. Nereti inovatīvās idejas lido augstāk par tehnoloģiskajām un finansiālajām iespējām, bet, lai piesaistītu papildus finansējumu un piedāvātu vēl plašākas iespējas apmeklētājiem, aktīvi rakstām projektus.
- Ļoti populāras kļuvušas digitālās grāmatas, un māc raizes, ka vajadzība pēc fiziskās lasāmvielas ar laiku izzudīs pavisam.
- Taustāmā grāmata joprojām ir nepieciešama gan gados vecākiem cilvēkiem, gan jauniešiem. Pirms aptuveni divdesmit gadiem, kad sabiedrībā "ienāca" digitālās grāmatas, bija bažas, ka pavisam drīz elektroniskā versija aizstās fiziski iespiestās grāmatas, tomēr tā nebūs. Ir patīkamāk, ja lasītājs var paņemt grāmatu rokās, pāršķirstīt to, sajust tās smaržu. Saku to ne tikai kā bibliotēkas darbiniece, bet arī novērojot apmeklētāju pieprasījumu. Fiziskās grāmatas viņiem ir svarīgas, un uztraukumam, ka tās varētu pazust, vairs nav pamata. Jauniešiem gan vairāk patīk lasīt angļu valodā; ir daudz bērnu un jauniešu, kuri atnāk uz bibliotēku un paņem grāmatu kaudzes, bet ir arī tādi, kas grāmatas lasa ar mazliet "sakostiem zobiem". Izdevēji "nāk pretī" un domā, kā vairāk piesaistīt lasīšanai kūtrākos bērnus. Daudz grāmatu tiek izdotas komiksu veidā - teksta tajās ir maz, bet, ja mazo lasītāju var ieinteresēt tādā veidā, tas jau ir labi.
- Raksturojiet galvenos attīstības virzienus, uz kuriem jāfokusējas, lai bibliotēkas arī turpmāk būtu nozīmīga vieta gan lasītājiem, gan vietējai kopienai!
- Lasītprieka un lasītprasmes veicināšana bija, ir un būs ikvienas Madonas novada bibliotēkas un visu pārējo bibliotēku pamatfunkcija, ko ar dažādām metodēm turpināsim attīstīt arī turpmāk. Turpināsim izglītot cilvēkus tepat bibliotēkā bez maksas, piedāvājot vēl plašāku pakalpojumu klāstu, lai visu ikdienā vajadzīgo varētu ērti un viegli nokārtot. Jau šobrīd pakalpojumu piedāvājums ir plašs, pie mums var arī izprintēt un ieskenēt dokumentus. Periodiski veicam apmeklētāju anketēšanu, un ir ļoti svarīgi, lai viņi atbild uz jautājumiem. Ar laiku noteikti ieviesīsim vairāk interaktīvas nodarbes, attīstoties līdzi laikam un tendencēm. Materiāli tehniskā bāze tiks uzlabota, jādomā arī par izmaiņām interjerā, lai bibliotēka būtu pēc iespējas mājīgāka un tajā gribētos pavadīt vairāk laika. Šobrīd procesā ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības ilgtermiņa projekts Latvijas publisko bibliotēku atbalstam "Iedvesmas bibliotēka", kura ietvaros pārvērtības tuvākā gada laikā piedzīvos Bērnu literatūras nodaļa - pārmaiņas skars telpu iekārtojumu, uzlabosies to funkcionalitāte.
