27/10/2025
𝐒𝐄𝐏𝐒 𝐇𝐔𝐒𝐔 𝐊𝐎𝐌𝐔𝐍𝐈𝐃𝐀𝐃𝐄 𝐏𝐑𝐎𝐌𝐎𝐕𝐄 𝐊𝐔𝐋𝐓𝐔𝐑𝐀 𝐆𝐋𝐎𝐁𝐀𝐋 𝐍𝐎 𝐑𝐄𝐙𝐈𝐋𝐄𝐍𝐓𝐄 𝐇𝐀𝐒𝐎𝐑𝐔 𝐑𝐈𝐒𝐊𝐔 𝐃𝐄𝐙𝐀𝐒𝐓𝐑𝐄
𝐑𝐀𝐎𝐄𝐀, 𝟐𝟕 𝐨𝐮𝐭𝐮𝐛𝐫𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟓 (𝐒𝐑𝐏) – Sekretariu Estadu Protesaun Sivil (SEPS) Domingos Mariano Reis, akompaña hosi Prezidente Autoriade Protesaun Sivíl (APC), Jesuino dos Reis de Matos Carvalho, komemora loron Internasionál ba Redusaun Dezastre Naturáis ho tema "Hamutuk Haforsa Komitmentu Finanseira Ba Rezilensia Komunidade Hodi Hasoru Perigo Sira” ne’ebe halao iha Suku Naimeco, Sub-Rejional Pante Makassar RAOEA.
Komemorasaun loron Mundial Redusaun Risku Dezastre ne’e marka ho atividade sosial sira hanesan, doasaun ran ba Banco de Sangue Hospital Nasional Guido Valadares (HNGV), apoiu rekoperasaun ba família vítima uma kain 17 no-mos apoiu pakote emerjensia 200 ba família vulnerável sira inklui divertimentu komunitaria hanesan halai taru kuda, sertame ba estudante sira no dada tali.
“Dezastre ita la espera ita laiha kbit atu detekta forsa natureza ne’ebe atu akontese. Ita hanoin hikas iha loron 4 abril inundasaun iha Dili ita lakon 45 billoens dollar no ema lakon hamutuk 45. Ida ne’e sai hanesan referensia ba ita tanba halo ita lakon rikusoin no vida humana. Entaun asaun prevensaun presija tebes no tenke rezilente hasoru dezastre. Asaun nemaka hanesan ita hotu tenke konserva agroflorestal, be-matan, ai horis labele sunu rai, labele ariska an hari uma besik rai halai, mota no tasi”, hateten Sekretariu Estadu Protesaun Sivil , Domingos Mariano Reis, durante nia diskursu iha Kampu Futebol Aldeia Baqui, Suku Naimeco, Sub Rejional Pante Makassar RAOEA, (24/10/2025).
Nia dehan, importansia hosi selebrasaun ne’e hodi hametin rezilensia hasoru perigu sira iha baze nune’e bele fo biban ba Guvernu atu halo dezenvolvimentu.
“Tema mundial maka fundu ba rejilente laos ba dezastre, ne’e signifika katak ita poupa orsamentu estadu nian hodi garantia substantividade mundu nian. Entaun IX guvernu iha komprimisiu katak Timor-Leste tenke seguru no rezilente hasoru desastre, tanba ne’e tenke kuda ai horis hodi konserva be no aihan wainhira udan monu rai Ita prepara ona resposta ba emerjênsia”, tenik tan.
Governante ne’e afirma, wainhira komunidade sira promove ona kultura global ba hamenus risku dezastre, inklui prevensaun, mitigasaun no preparasaun hasoru dezastre maka sei redus mudansa klimatika no hasa’e ekonomia azúl ba futuru ne’ebe rezilente iha Timor-Leste.
Iha okajiaun ne’e, Grande Equipa Servisu Nasional Ambulánsia no Emerjensia Medika (SNAEM, I.P), Bombeiros, CVTL filial RAEOA no Autoridade Protesaun Sivil RAEOA halao simulasaun hodi halo evakuasaun ba vítimas dezastre naturais ba kedas iha sentru evakuasaun.
Atividade ida ne’e ajuda atu aumenta kuñesimentu komunidade sira nian konaba servisu ekipa halo preparasaun no resposta ba dezatre, hanesan parte husi esforsu konjunta Governu, F-FDTL, PNTL, APC, SNAEM, I.P, CVTL, ajénsia ONU, no parseiru sira hodi hadia reziliénsia komunidade iha territorio nasional.